Vīrietis, kurš izdzīvoja pēc Hirosimas atombombardēšanas, brīdina pasauli ar skarbu vēstījumu 0
83 gadus vecais Mimaki Tošijuki, kurš izdzīvoja pēc Hirosimas atombombardēšanas visu savu dzīvi ir iestājies par kodolatbruņošanos, un pagājušajā gadā viņš kļuva par Nobela Miera prēmijas laureātu. 80. gadadienā pēc bombardēšanas viņš vēršas pie cilvēces ar stingru brīdinājumu, par to vēsta ārvalstu mediji.
“Tagad ir pats bīstamākais laikmets. Krievija var tos izmantot [kodolieročus], Ziemeļkoreja var tos izmantot, Ķīna var tos izmantot. Un prezidents Tramps – viņš ir vienkārši milzīgs haoss. Mēs atkal un atkal aicinām uz pasauli bez kara un kodolieročiem, bet viņi neklausās,” uzsvēra Mimaki.
Vīrietim bija tikai trīs gadi, kad ASV nometa atombumbu uz Hirosimas, kas atrodas Japānā. Tas bija pirmais kodolieroča pielietojums karā, un tāpēc tas palicis atmiņā kā viens no šausminošākajiem notikumiem karu vēsturē.
Pēc aplēsēm uzreiz gāja bojā vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku, un temperatūra uz zemes sasniedza ap 4000 °C, izkausējot visu savā ceļā un nolīdzinot līdz ar zemi divas trešdaļas pilsētas.
“Es atceros, ka tajā dienā spēlējos ārā, un pēkšņi notika uzliesmojums. Mēs bijām 17 km attālumā no epicentra. Es nedzirdēju sprādzienu, nedzirdēju nevienu skaņu, bet nodomāju, ka tas bija zibens. Pēc tam iestājās pusdienlaiks, un cilvēki sāka iznākt uz ielām. Daži ar izspūrušiem matiem, saplēstās drēbēs, daži ar apaviem, daži basām kājām, un viņi lūdza ūdeni,” atceras Mimaki.
Viņa tēvs tajā brīdī bijis darbā. “Mans tēvs atgriezās mājās ceturtajā dienā. Viņš bija pagrabā [savā darbavietā]. Viņš pārģērbās darba apģērbā. Tā viņš izdzīvoja. Kad viņš iznāca virszemē, Hirosimas vairs nebija,” stāsta japānis. Pēc trim dienām ASV nometa vēl vienu atombumbu uz Nagasaki, un Japāna kapitulēja.
Cilvēki joprojām cieš
Līdz 1945. gada beigām bojāgājušo skaits abās pilsētās sasniedza 210 tūkstošus cilvēku. Līdz šim nav precīzi zināms, cik cilvēku gāja bojā nākamajos gados no vēža un citām slimībām. “Tas turpinās joprojām. Cilvēki joprojām cieš no radiācijas, viņi guļ slimnīcās. Ir ļoti viegli saslimt ar vēzi – es pats varu saslimt, un tas mani tagad uztrauc,” uzsvēra Mimaki.
Neskatoties uz viņa aicinājumiem, pasaulē joprojām eksistē ap 12 tūkstošiem kodolgalviņu, kas pieder deviņām valstīm. “Nākotnē nekad nezini, kad tās varētu tikt izmantotas. Krievija–Ukraina, Izraēla–Gaza, Izraēla–Irāna – kaut kur vienmēr notiek karš. Kāpēc šie dzīvnieki, kurus sauc par cilvēkiem, tik ļoti mīl karu? Mēs to sakām visu laiku, stāstām viņiem to nepārtraukti, bet tas viņus nesasniedz – 80 gadu laikā neviens nav klausījies,” viņš vēršas pie cilvēces.
“Mēs esam “hibakusha” [Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas upuri], un mans vēstījums ir tāds – mums nekad vairs nevajadzētu radīt jaunus “hibakusha”,” aicina vīrietis.
Kā pērn ziņoja aģentūra LETA, Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai “Nihon Hidankyo”, kas pazīstama arī ar nosaukumu “hibakusha”. Prēmija piešķirta par organizācijas centieniem panākt no kodolieročiem brīvu pasauli. Mimaki Tošijuki ir organizācijas vadītājs.
