Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī 9
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bez modernajām tehnoloģijām laukos vairs neiztikt, turklāt jāmodernizējas ne tikai lielajām saimniecībām, bet arī mazajiem zemniekiem, pretējā gadījumā veiksmīgai saimniekošanai var atmest ar roku. Tā secināts vakar notikušajā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konferencē “Lauksaimniecības ekonomikas transformācijas iespējas”.
Kā izaudzēt produkciju iespējami efektīvāk, lētāk, pārskatāmāk un arī videi draudzīgāk? Šie jautājumi interesē jebkuru saimnieku, bet atbilžu meklēšanā vairs nepietiek ar laba agronoma, veterinārārsta vai cita eksperta algošanu. Turpmāk visu noteiks vēlme mainīt domāšanu un pievērsties cita veida saimniekošanai. Piemēram, lopkopībā modernās tehnoloģijas nozīmē ne tikai slaukšanas robotus, bet arī sistēmas, kas uzmana temperatūru un trokšņu līmeni kūtī, dzīvnieku temperatūru, aktivitāti, ūdens patēriņu utt.
Lauksaimniecībā modernās tehnoloģijas nozīmē sensoru sistēmas, kas izlemj, kad lauks jālaista, jāmēslo, ar kādām devām tas jādara, turklāt lēmumus iekārtas pieņem, balstoties uz turpat saimniecībā esošas meteostacijas datu analīzi un prognozēm.
Vārdu sakot, nākotnes saimniecība prasīs minimālu darba iesaisti, kur saimnieks varēs centralizētas sistēmas ekrānā vērot, kas notiek laukos vai lopu kūtīs, un, balstoties uz robotu sūtīto informāciju, pieņemt lēmumus, kas un kā jāmaina. Šādu ainu konferencē iezīmēja Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta asociētā profesore un pētniece Sandija Zēverte-Rivža, gan piezīmējot – tas būs iespējams vienīgi tad, ja digitālie risinājumi saimniecībā ir nevis sadrumstaloti, bet gan integrēti jeb apvienoti vienā sistēmā. Tas viss – nemaz nerunājot par faktu, ka dažviet Latvijā joprojām ir problēmas ar ātra interneta pieejamību. Te arī slēpjas galvenie šķēršļi, kādēļ aprakstītā aina pagaidām šķiet nākusi no pasaku grāmatas.
Jāsavieno kopējā lietotnē
“Ļoti daudzi jau vairākus gadus ievieš modernas sistēmas – izmanto sensorus, robotus, dronus, pārraidītājus u. tml. Īpaši šajā ziņā izceļas lielās graudkopības un lopkopības saimniecības, kā arī lielie dārzu īpašnieki un ogu audzētāji, kuri izmanto sensorus uz laukiem meteoroloģisko izmaiņu kontrolei. Tomēr lielākā problēma ir tajā, ka visas šīs digitālās sistēmas lielākoties tiek darbinātas individuāli, nevis savietotas kopējā lietotnē. Līdz ar to dažkārt dati nesakrīt, saimnieks nevar pieņemt labākos lēmumus, redzēt saimniecības vājās un stiprās vietas, apkopot datus vairāku gadu griezumā un kopumā pārskatāmi kontrolēt visus procesus vienuviet,” tā S. Zēverte-Rivža.
Jautāta par šādas vienotas sistēmas izmaksām, viņa atzina, ka visām saimniecībām finansiāli tas uzreiz nebūs pa spēkam. “Protams, tas maksā, tomēr ne vienmēr ļoti dārgi, turklāt patlaban labas iespējas ir dažādu veidu fondu atbalsts digitalizācijas risinājumu ieviešanai. Ir iespējas saņemt konsultācijas LLKC centrā Ozolniekos. Jāatgādina, ka jau daudzus gadus saimniecības atskaites raksta nevis žurnālos, bet datorprogrammās, tiek izmantoti e-pasti un lietotnes, lai iesniegtu datus atbildīgajiem dienestiem, arī tas savulaik likās sarežģīti un dārgi. Jebkurā gadījumā saimniekošana bez digitālajiem risinājumiem vairs nav iespējama.”
Liels nozares potenciāls
Par digitālajiem risinājumiem un nozares izaugsmi konferencē runāja arī jaunais zemkopības ministrs Didzis Šmits, kuram šī bija pirmā uzstāšanās reize plašākas lauksaimnieku saimes priekšā.
Nupat atgriezies no Eiropas Savienības lauksaimniecības nozares ministru sanāksmes Briselē, viņš runāja par to, kā Latvijai noturēt nacionālās intereses: “Zaļais kurss tiek ieviests visiem vienādi, ir daudz haosa un maz taisnīguma. Tādēļ jābūt gudriem, jāmāk pareizi saskaitīt un pierādīt acīmredzamo – ka esam klimata un zaļās politikas līderi ES. Mums ir vienas no lielākajām meža platībām, bioloģiskā daudzveidība, divreiz mazāks augu aizsardzības līdzekļu pielietojums. Bet jāmāk pierādīt, ka mums ir telpa attīstībai, nevis sašaurināšanai. Tādēļ jānāk kopā visām iesaistītajām nozarēm – satiksmes, kūdras, mežsaimniecības, lauksaimniecības un kopīgi jāveido plāns, kā visu izrullējam ar vienotu pozīciju.”
Tāpat ministrs atzina, ka lauksaimniecības nozarei kopumā ir ļoti liels potenciāls, ja vien “spējam notvert tendences”. Kā pozitīvs piemērs tika minēts kooperatīvs “Latraps”, kas būvē zirņu un pupu pārstrādes rūpnīcu. “Projektā iesaistījušies Vācijas investori, un jaunā rūpnīca solās būt līderis augu proteīna ražošanā, kas ir ļoti augoša niša pasaulē. Tāpat vēl viens labs piemērs – graudkopība, kas ir ļoti attīstīta eksportā, tomēr te vēl ir vieta lielam darbam maksimālas vērtības pievienošanā graudiem. Mums vajadzētu vai nu pamatīgi kāpināt “Dobeles dzirnavnieka” jaudu, vai arī izveidot vēl trīs tādus uzņēmumus, lai būtu iespēja vairākkārt palielināt visas nozares ieņēmumus,” teica ministrs.
