Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Publicitātes foto

Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī 9

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Lasīt citas ziņas

Bez modernajām tehnoloģijām laukos vairs neiztikt, turklāt jāmodernizējas ne tikai lielajām saimniecībām, bet arī mazajiem zemniekiem, pretējā gadījumā veiksmīgai saimniekošanai var atmest ar roku. Tā secināts vakar notikušajā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konferencē “Lauksaimniecības ekonomikas transformācijas iespējas”.

Kā izaudzēt produkciju iespējami efektīvāk, lētāk, pārskatāmāk un arī videi draudzīgāk? Šie jautājumi interesē jebkuru saimnieku, bet atbilžu meklēšanā vairs nepietiek ar laba agronoma, veterinārārsta vai cita eksperta algošanu. Turpmāk visu noteiks vēlme mainīt domāšanu un pievērsties cita veida saimniekošanai. Piemēram, lopkopībā modernās tehnoloģijas nozīmē ne tikai slaukšanas robotus, bet arī sistēmas, kas uzmana temperatūru un trokšņu līmeni kūtī, dzīvnieku temperatūru, aktivitāti, ūdens patēriņu utt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lauksaimniecībā modernās tehnoloģijas nozīmē sensoru sistēmas, kas izlemj, kad lauks jālaista, jāmēslo, ar kādām devām tas jādara, turklāt lēmumus iekārtas pieņem, balstoties uz turpat saimniecībā esošas meteostacijas datu analīzi un prognozēm.

Vārdu sakot, nākotnes saimniecība prasīs minimālu darba iesaisti, kur saimnieks varēs centralizētas sistēmas ekrānā vērot, kas notiek laukos vai lopu kūtīs, un, balstoties uz robotu sūtīto informāciju, pieņemt lēmumus, kas un kā jāmaina. Šādu ainu konferencē iezīmēja Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta asociētā profesore un pētniece Sandija Zēverte-Rivža, gan piezīmējot – tas būs iespējams vienīgi tad, ja digitālie risinājumi saimniecībā ir nevis sadrumstaloti, bet gan integrēti jeb apvienoti vienā sistēmā. Tas viss – nemaz nerunājot par faktu, ka dažviet Latvijā joprojām ir problēmas ar ātra interneta pieejamību. Te arī slēpjas galvenie šķēršļi, kādēļ aprakstītā aina pagaidām šķiet nākusi no pasaku grāmatas.

Jāsavieno kopējā lietotnē

“Ļoti daudzi jau vairākus gadus ievieš modernas sistēmas – izmanto sensorus, robotus, dronus, pārraidītājus u. tml. Īpaši šajā ziņā izceļas lielās graudkopības un lopkopības saimniecības, kā arī lielie dārzu īpašnieki un ogu audzētāji, kuri izmanto sensorus uz laukiem meteoroloģisko izmaiņu kontrolei. Tomēr lielākā problēma ir tajā, ka visas šīs digitālās sistēmas lielākoties tiek darbinātas individuāli, nevis savietotas kopējā lietotnē. Līdz ar to dažkārt dati nesakrīt, saimnieks nevar pieņemt labākos lēmumus, redzēt saimniecības vājās un stiprās vietas, apkopot datus vairāku gadu griezumā un kopumā pārskatāmi kontrolēt visus procesus vienuviet,” tā S. Zēverte-Rivža.

Jautāta par šādas vienotas sistēmas izmaksām, viņa atzina, ka visām saimniecībām finansiāli tas uzreiz nebūs pa spēkam. “Protams, tas maksā, tomēr ne vienmēr ļoti dārgi, turklāt patlaban labas iespējas ir dažādu veidu fondu atbalsts digitalizācijas risinājumu ieviešanai. Ir iespējas saņemt konsultācijas LLKC centrā Ozolniekos. Jāatgādina, ka jau daudzus gadus saimniecības atskaites rak­sta nevis žurnālos, bet datorprogrammās, tiek izmantoti e-pasti un lietotnes, lai iesniegtu datus atbildīgajiem dienestiem, arī tas savulaik likās sarežģīti un dārgi. Jebkurā gadījumā saimniekošana bez digitālajiem risinājumiem vairs nav iespējama.”

Liels nozares potenciāls

Par digitālajiem risinājumiem un nozares izaugsmi konferencē runāja arī jaunais zemkopības ministrs Didzis Šmits, kuram šī bija pirmā uzstāšanās reize plašākas lauksaimnieku saimes priekšā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Nupat atgriezies no Eiropas Savienības lauksaimniecības nozares ministru sanāksmes Briselē, viņš runāja par to, kā Latvijai noturēt nacionālās intereses: “Zaļais kurss tiek ieviests visiem vienādi, ir daudz haosa un maz taisnīguma. Tādēļ jābūt gudriem, jāmāk pareizi saskaitīt un pierādīt acīmredzamo – ka esam klimata un zaļās politikas līderi ES. Mums ir vienas no lielākajām meža platībām, bioloģiskā daudzveidība, divreiz mazāks augu aizsardzības līdzekļu pielietojums. Bet jāmāk pierādīt, ka mums ir telpa attīstībai, nevis sašaurināšanai. Tādēļ jānāk kopā visām iesaistītajām nozarēm – satiksmes, kūdras, mežsaimniecības, lauksaimniecības un kopīgi jāveido plāns, kā visu izrullējam ar vienotu pozīciju.”

Tāpat ministrs atzina, ka lauksaimniecības nozarei kopumā ir ļoti liels potenciāls, ja vien “spējam notvert tendences”. Kā pozitīvs piemērs tika minēts kooperatīvs “Latraps”, kas būvē zirņu un pupu pārstrādes rūpnīcu. “Projektā iesaistījušies Vācijas investori, un jaunā rūpnīca solās būt līderis augu prote­īna ražošanā, kas ir ļoti augoša niša pasaulē. Tāpat vēl viens labs piemērs – graudkopība, kas ir ļoti attīstīta eksportā, tomēr te vēl ir vieta lielam darbam maksimālas vērtības pievienošanā graudiem. Mums vajadzētu vai nu pamatīgi kāpināt “Dobeles dzirnavnieka” jaudu, vai arī izveidot vēl trīs tādus uzņēmumus, lai būtu iespēja vairākkārt palielināt visas nozares ieņēmumus,” teica ministrs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Priežu dzīvžogs: principi, to veidojot
PATA speciālisti: Trīs soļi terases izbūvei
Mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no aprīļa būs ārkārtējā situācija 230 pagastos
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
Lasīt citas ziņas
FOTO. Zosis, stārķi, dzērves – Latvijā pamazām atgriežas gājputni
Sākusies ērču sezona – paraugus var nodot bezkontakta punktos visā Latvijā
FOTO. Pirmie pavasara ziedi baltos un violetos toņos iekrāso romantisko Ķemeru vēsturisko parku
Bites sāk sezonu – jāiet steigšus skatīties, kas notiek dravā. Kā pavasari sagaida bites?
Sakopjam krūmmellenes – tām ir dažas kaprīzes, kas noteikti jāievēro
Zemnieki aicina bruņotos spēkus barot ar vietējo lauksaimnieku produkciju
Krievijā tiesa soda ar cietumsodu tēvu par meitas “diskreditējošo” zīmējumu, bet viņš naktī pamanījies aizbēgt
Olafs Zvejnieks: “Das Auto” dod prettriecienu, kas galīgi sajaucis ES plānus transporta zaļināšanā
VIDEO. Ukraiņu bērni, kurus okupanti aizveda uz Krimu, atkalapvienojas ar ģimenēm
Levits ir nomocījies ar savu zemo reitingu. Jo viņš vairāk mokās, jo vairāk krīt atbalsta balsu skaits, tā situāciju raksturo politologs
SPECIĀIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
FOTO. Pianists Vestards Šimkus ar sievu Elīnu bērniem māca skaitīt lūgšanas un nelaiž bērnudārzā
Saulainākā diena gaidāma Kurzemē, gaiss iesils līdz + 5 grādiem
Viedie luksofori sāk sodīt pārgalvīgos braucējus – pie sarkanās gaismas braukt nedrīkst
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Nenokārtojot obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, Krievijas pilsoņus varēs arī piespiedu kārtā nogādāt uz robežu
16:34
Zaļais: Redzu mērķtiecīgu pāris cilvēku vēlmi ģimnāziju kā sugu nīcināt ārā
16:16
8 autobūves zīmoli, kas ražo ne tikai mašīnas
16:15