Interese par farmāciju radās, sākot darbu OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā. Tas notika jau pirmajos studiju gados. Baiba lūgusi radiniekam, kas strādā OSI, ieteikt kādu laboratoriju, kur varētu praktizēties pētniecībā. Baiba uzaicināta uz Maijas Dambrovas vadīto laboratoriju. Sākumā algots darbs nav piedāvāts, Baiba nākusi uz laboratoriju, lai veiktu bakalaura un vēlāk arī maģistra darbam nepieciešamos pētījumus. “Biju ļoti priecīga, ka kaut vai ielaiž laboratorijā un ne tikai ļauj strādāt, bet arī ierāda, kā strādāt, un pamāca, ļāva rīkoties ar reaģentiem. Tie var būt ļoti dārgi. Kamēr nezini cenu, vēl nekas. Kad uzzini, rokas sāk trīcēt un drebēt. Kolēģi lika domāt un saprast, kāpēc vielu reakcija bija tāda vai citāda, ko varētu darīt tālāk,” atceras Baiba. 0
Darbam zinātnē piesaistījusi laboratorijā valdošā gaisotne. “Gan laboratorijas vadītāja, gan kolēģi rosināja strādāt, iesaistīties visā, kas notiek. Ja apkārtējie cilvēki ir entuziasti, ir aizrāvušies ar darbu, tas pavelk līdzi.” Jaunā zinātniece priecājas, ka nokļuvusi tieši OSI – vienā no prestižākajām un veiksmīgākajām zinātniskajām institūcijām Latvijā, jo “OSI ir tieši tikpat lielisks, cik tajā strādājošie cilvēki”.
Baiba teic: darbs zinātnē piesaista arī ar nemitīgo meklējumu procesu. “Slinkot un halturēt OSI nevar, bet, ja strādā, tad redzi arī iznākumu. Man vislabāk patīk darboties laboratorijā, kā arī tie brīži, kad var vilkt kopā datus un saprast, vai iecerētais ir izdevies vai nav, vai rezultāts sakrīt ar to, ko gribējām pierādīt. Svarīgi ir arī tikt līdz publikācijai, lai citi zinātnieki uzzinātu, ko esam noskaidrojuši,” piebilst pētniece.
Zinātnē strādājis arī Baibas vectēvs Kārlis Švalbe, kurš ir ķīmiķis, bijis pētnieks un profesors Latvijas Lauksaimniecības universitātē. “Viņš gribēja, lai kāds no mazbērniem arī kļūst par zinātnieku,” teic Baiba.
Kā aktivizēt žurku tēviņus?
Jautāta par ikdienas darbu laboratorijā, zinātniece stāsta, ka darbs pētniecībā parasti ir komandas darbs. Baiba strādā komandā, kas pēta centrālajai nervu sistēmai paredzētus preparātus. Arī Baibas doktora darbs ir sastāvdaļa lielākam pētījumam, kura mērķis ir tālāk attīstīt populāro preparātu “Mildronāts”. Lai izlemtu, kādam jābūt jaunākās paaudzes mildronātam, lai tas būtu efektīvāks, ātrāk iedarbotos vai būtu lietojams mazākās devās, tiek sīkāk pētīts patlaban tirgū esošais “Mildronāts”. Ir zināms, ka “Mildronāts” samazina L-karnitīna koncentrāciju organismā. Baibai bija jāizpēta, kāds efekts ir, ja karnitīnu pastiprināti izvada no organisma. Interesanti, ka sportisti lieto uztura bagātinātājus ar šo vielu, jo tas veicinot fizisko spēju pieaugumu. Bet cilvēkiem, kam ir infarkta vai insulta risks, L-karnitīnam organismā būtu jābūt pēc iespējas mazāk. Zemāka L-karnitīna koncentrācija organismā samazina infarkta un insulta risku. Secināts arī, ka mildronāta lietošanas ietekmē novēro sekmīgāku, veiksmīgāku atveseļošanās procesu pēc insulta, kas saistīts ar L-karnitīna koncentrāciju. Pētījumu laikā atklāts arī, ka “Mildronātam” ir pretkrampju iedarbība. “Galvenais, ko pētījumos sapratām, – izzinot mildronāta darbības mehānismu, var radīt jaunas efektīvākas zāles,” teic Baiba.
