Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedz kopīgu paziņojumu presei pēc sarunām Kremlī, Maskavā, 2024. gada 5. jūlijā.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedz kopīgu paziņojumu presei pēc sarunām Kremlī, Maskavā, 2024. gada 5. jūlijā.
Foto: AFP/SCANPIX

NATO sabiedrotie: Ungārijas premjera Orbāna vizīte Maskavā pie Putina nebija vajadzīga un neveicina mieru 144

NATO sabiedroto vidū arvien vairāk valda vienprātība, ka Viktora Orbāna vizīte Maskavā nebija vajadzīga un ka tajā netika atzīts, ka Krievija ir agresors un ka ukraiņi cieš Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcības dēļ, ziņoja ārvalstu medijs “Euronews“.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Armands Puče: Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību 82
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam 38
Masveida represijas Krievijā. Paraugprāvas atgādina Staļina laikus
Lasīt citas ziņas

NATO sabiedrotie Vašingtonā kritiski vērtē Ungārijas premjerministra Orbāna pārrunas ar Maskavu – pēc viņu domām, nekas no tā nebija nedz noderīgs, nedz veicināja mieru. Citi, piemēram, bijušais ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders apgalvo, ka Orbānam nav ietekmes, lai rīkotos tik destruktīvi. “Orbāns ir pārāk nenozīmīgs un pārāk mazs, lai ietekmētu Rietumu drošību,” sacīja vēstnieks Dālders. “Galu galā viņš vienkārši nav pietiekami svarīgs. Galu galā viņš nav spējīgs noteikt citu kursu. Galu galā viņam ir jāpiekāpjas tam, ko vēlas vairākums – lielais vairākums, lielākā daļa cilvēku,” viņš sacīja “Euronews”.

Dālders, kurš tagad ir Čikāgas Globālo lietu padomes izpilddirektors, runāja NATO samita laikā Vašingtonā, kur pulcējas alianses, lai atzīmētu NATO 75 gadu jubileju. Sabiedroto vidū arvien vairāk valda vienprātība, ka Orbāna vizīte Maskavā nebija vajadzīga un tā neizteica patieso situāciju, ka Krievija ir agresors un ka Ukrainas iedzīvotāji cieš Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcības dēļ.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs to neuzskatām par lietderīgu,” tā savukārt sacīja ASV īpašais padomnieks Eiropas jautājumos Nacionālās drošības padomē Maikls Kārpenters. “Mēs neuzskatām, ka tas veicina miera procesu, un tas noteikti nepalīdz Ukrainai,” viņš sacīja žurnālistiem. “Viņa misija nebija koordinēta – mēs zinājām, ka tā nebūs veiksmīga, jo Putins nevēlas mieru – viņš vēlas kontroli pār Ukrainu”.”Putins to pierādīja viņam un mums visiem ar šausminošo uzbrukumu bērnu slimnīcai Kijivā,” tā “Euronews” sacīja kāds Ukrainas avots. Nākamais Nīderlandes premjerministrs Diks Šofs pirms sava pirmā NATO samita sacīja, ka Orbānam “nav pilnvaru[mandāta]” runāt ES vārdā ar Putinu.

Dālders sacīja, ka galēji labējo partiju pieaugums ir satraucošs, jo tas apdraud vienotību un uzticību, kas nepieciešama NATO un citu starptautisko institūciju darbībai. “Noteikti ir vēja brāzmas, kas diezgan spēcīgi pūš galēji labējo partiju virzienā. Un mēs to redzam visā Eiropā un arī Amerikas Savienotajās Valstīs,” viņš piebilda. Dālders norādīja, ka galēji labējie ir ne tikai autoritārāki, bet arī nacionālistiskāki, kas ir pretrunā kolektīvās drošības solījumiem. “Un pasaulē, kurā Eiropas Savienība ir par suverenitātes dalīšanu un NATO ir par kolektīvās drošības ideju, ir ideja, ka jūsu kaimiņa drošība ir būtiska jūsu pašu drošībai,” viņš teica.

Tikmēr Dālders uzskata, ka gan Ukrainai, gan NATO ir jādara vairāk, lai palielinātu iespēju, ka Krievija tiks pieveikta, tostarp jāmobilizē gados jauni vīrieši un sievietes, lai cīnītos Ukrainas bruņotajos spēkos. “Ukrainai ir jāmobilizē darbaspēks. Šajā karā cīnās 40 gadus veci cilvēki. Nevienā citā karā vēsturē nav piedalījušies 40 gadus veci cilvēki. Jums ir nepieciešams piesaistīt 18 gadus vecus cilvēkus, un jums ir nepieciešams piesaistīt 20 gadus vecus cilvēkus, un arī 21 gadu vecus cilvēkus, uz ko paļaujas visas armijas pārējā pasaulē,” viņš rosināja, citēja “Euronews”.

Truklāt Dālders arī kritiski vērtē sabiedroto ambīcijas šajā nozīmīgajā NATO samitā ASV [no 9.-11.jūlijam], sakot, ka Ukraina būtu jāuzaicina pievienoties aliansei. “Būtu bijis labāk, ja mēs būtu varējuši uzņemties stratēģiskākas saistības attiecībā uz Ukrainas dalību NATO. Nepietiek pateikt, ka viņi kļūs par alianses dalībvalsti,” norādīja Čikāgas Globālo lietu padomes izpilddirektors Dālders. “Krievija neatteiksies no sava mērķa kontrolēt Ukrainu, kamēr Ukraina nebūs integrēta Rietumu institūcijās – Eiropas Savienībā, NATO,” viņš piebilda.

Jau ziņots, ka Ungārijas premjerministrs Orbāns 5.jūlijā bija ieradies vizītē Maskavā Krievijā, kur tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.