
LA.LV ZIŅO! sadaļā saņēma interesantu vēstuli. Mūsu lasītāja ir nobažījusies par dārzeņu kvalitāti kādā lielveikalā.
Viņa vēlas uzzināt, vai šādus dārzeņus ir normāli pārdot. Tāpat lasītāja pieļauj iespēju, ka par šādu dārzeņu tirgošanu vajadzētu piemērot sodus. “Nav normāli, ka man jārakājas starp puvekļiem, lai izvēlētos sev normālus dārzeņus. Kurš uzņemas atbildību par augļu un dārzeņu atbilstību?”
Šie jautājumi aktualizējas ik pa laikam un saistībā ar dažādiem veikaliem, tāpēc nolēmām noskaidrot, vai un kā pārtikas veikalu ķēdēs tiek kontrolēta augļu un dārzeņu kvalitāte.
Lai noskaidrotu, kā tiek uzraudzīta dārzeņu un augļu kvalitāte, LA.LV sazinājās ar vairākiem pārtikas preču veikaliem
Everita Bičkova, “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja skaidro: “Rimi” ir svarīgi, lai produkti, kas tiek piedāvāti pircējiem, ir droši, kvalitatīvi, bez viltojumiem un ir ražoti atbildīgi pret cilvēkiem un apkārtējo vidi. Lai tā būtu, “Rimi” cenšas nodrošināt, lai produktu ražošanas, iepirkumu, piegādes un uzglabāšanas procesi notiek saskaņā ar labas ražošanas prakses, Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas prasībām, pielāgojot gan piegādes, gan pārdošanas procesus.
Bičkova skaidro, ka “Rimi” sadarbojas tikai ar sertificētiem piegādātājiem, un katrā loģistikas posmā tiek veikta rūpīga produktu kvalitātes kontrole, arī pirms to piegādes uz veikalu.
Par augļu un dārzeņu kvalitāti plauktos rūpējas konkrētās zonas atbildīgais darbinieks, un “Rimi” veikalos pircēji var iegādāties tikai augstākās – 1. šķiras – kvalitātes dārzeņus un augļus.
“Apzinoties ārējo apstākļu ietekmi uz kvalitāti, “Rimi” uzrauga produkcijas kvalitāti un nekavējoties izņem no apgrozības bojātus un kvalitātes standartiem neatbilstošus augļus vai dārzeņus. Šī brīža augļu un dārzeņu kvalitātes izaicinājumi ir tieši saistīti ar klimata pārmaiņām Eiropā – rekordkarstām vasarām, sausumu, stipriem nokrišņiem un straujām laikapstākļu svārstībām. Šie ekstremālie apstākļi tieši ietekmē lauksaimniecības sektorā izaudzēto augļu un dārzeņu kvalitāti, glabāšanu un loģistikas ķēdi,” pauž Bičkova.
Līdzīgi ir arī veikalu tīklā “top!”. Mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte skaidro, ka arī “top!” veikalā par augļu un dārzeņu kvalitāti, kad tie nonākuši veikala plauktā, ir atbildīgi attiecīgās nodaļas darbinieki. “Viņu pienākumos ietilpst regulāri pārbaudīt sortimentu un savlaicīgi izņemt no tirdzniecības produktus, kas neatbilst kvalitātes prasībām vai ir sabojājušies,” pauž Priedīte.
Viņa skaidro, ka par tirdzniecībai neatbilstošiem tiek uzskatīti tādi dārzeņi un augļi, kuriem ir redzamas bojāšanās pazīmes, piemēram, puvums, vai mehāniski bojājumi.
“Kvalitātes nodrošināšana ir visu piegādes ķēdes dalībnieku kopīga atbildība. Ražotājs un piegādātājs garantē, ka produkti atbilst noteiktajiem kvalitātes standartiem piegādes brīdī. Tirgotājs, pieņemot preci, veic tās pārbaudi un turpmāk veikalā rūpējas gan par atbilstošiem uzglabāšanas apstākļiem, gan par regulāru kvalitātes kontroli līdz pat pārdošanas brīdim,”
stāsta Priedīte.
Arī “Lidl” pieeja ir līdzīga. Klinta Mežapuķe, “Lidl Latvija” komunikācijas projektu vadītāja, stāsta: ““Lidl” pieeja ir ļoti vienkārša – mēs koncentrējamies uz kvalitatīvu, rūpīgi atlasītu sortimentu, kas atbilst mūsdienu mājsaimniecību vajadzībām. Īpašu uzmanību pievēršam augļu un dārzeņu svaigumam, jo tā ir viena no svarīgākajām kategorijām, kas ikdienā nonāk mūsu klientu iepirkumos.
Lai nodrošinātu augstāko kvalitāti, svaigums tiek pārbaudīts jau preču piegādes brīdī “Lidl” loģistikas centrā.
Pārbaudes tiek veiktas arī uz pesticīdiem – šeit mums ir ļoti augsti standarti, jo pieļaujam maksimums 30% no Eiropas Savienības atļautā apjoma.
Ja produkts neatbilst visiem mūsu standartiem – piemēram, tam ir neatbilstošs svars vai vizuāli redzami bojājumi – tas veikalu plauktos nenonāk.
Produkti, kas nonāk veikalos, tiek pārbaudīti vairākas reizes dienā. Regulārās svaiguma kontroles laikā atbildīgais darbinieks pārbauda gan produktu svaigumu un izvietojumu, gan augļu un dārzeņu zonas tīrību.”
Ja iepirkšanās brīdī klients pamana bojātus dārzeņus vai augļus, visi veikali iesaka vērsties pie veikala darbiniekiem – tie sabojāto preci izņems no sortimenta.
“Lild” veikals produktus, kas ir bojāti vai nav iztirgoti, nodod pārstrādei biogāzes ražošanai. Savukārt “Rimi” piedāvā atgriezt par preci naudu, ja bojātā prece jau iegādāta.
Situāciju komentē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)
PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Monta Vaice skaidro: “Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu, par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām, ir atbildīgs pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums. Tirdzniecības vietā par produktu atbilstību prasībām ir atbildīgs tirgotājs.
Atļauta ir tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas aprite. Augļiem un dārzeņiem ir atsevišķi noteiktas kvalitātes prasības, kas pieļauj arī dažas atkāpes, produktu specifikas dēļ.
Tirdzniecības standarti, tostarp kvalitātes prasības, augļiem un dārzeņiem, ir noteikti Eiropas Savienības normatīvajos aktos. Bioloģiskās attīstības un ātrās bojāšanās dēļ, saskaņā ar vispārīgo standartu, katrā augļu un dārzeņu partijā ir pieļaujami 10 % (pēc skaita vai masas) produktu, kas neatbilst kvalitātes prasību minimumam, taču ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt bojāti.
Visādi citādi augļiem un dārzeņiem ir jābūt veseliem, nebojātiem, nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam.
Tiem jābūt tīriem, bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem, bez kaitēkļiem, bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem, bez lieka virsas mitruma, un bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.
Tirgotāja pienākums ir regulāri pārliecināties par tirdzniecības vietā izvietoto augļu un dārzeņu atbilstību prasībām, neatbilstošos produktus izņemot no tirdzniecības.”
Vaice aicina patērētājus būt vērīgiem, pirms produkta iegādes pārliecinoties par preces kvalitāti. Tāpat viņa pauž, ka šādos gadījumos pirmkārt var vērsties pie tirgotāja. Otrkārt – pie PVD, norādot pēc iespējas sīkāku, precīzāku informāciju.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!