Šā gada konkursā “Vēsture ap mums” pētnieciskie darbi skolēniem bija jāiesniedz par tematu “Darbs dara darītāju”. Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns atzina, ka temats gana sarežģīts, jo jāraksta par to, kā darbs veido personību. Tomēr 93 skolēni nenobijās no sarežģītā temata un iesniedza 82 darbus – dažiem bija divi autori. Izrādījās, ka Latvijas skolēnu vidū vispopulārākais ir tāds sens amats kā galdnieks – tieši par šo profesiju bija iesniegts visvairāk darbu. Daudzi rakstījuši arī par skolotājiem un ārstiem. 6
Konkursa darbu izstādē varēja redzēt, ka daļa skolēnu uzdevumam piegājuši ļoti radoši. Piemēram, izveidota spēle par skolotāju gaitām 18. un 19. gadsimtā. Kāds konkursa dalībnieks savukārt izveidojis “Cirkam” līdzīgu galda spēli par sieviešu lomu vēsturē. Vēl kāds, iedvesmojoties no “Monopola”, radījis spēli par dažādām profesijām.
Šogad tika piešķirtas piecas 3. vietas, trīs 2. vietas un tikpat 1. vietas – skolēni sacenšas divās vecuma grupās. Konkursa laureātu godā nokļuvuši skolēni no visas Latvijas, arī no mazām lauku skolām. Tomēr no dažām skolām nāk pat vairāki labākie pētnieki. Piemēram, Daugavpils Krievu liceja – vidusskolas skolnieces ieguva gan otro, gan arī pirmo vietu. 1. un 2. vietas ieguvēji mācās arī Vecpiebalgas vidusskolā. Savukārt no Valmieras Valsts ģimnāzijas nāk pirmās vietas ieguvēja 11. klases audzēkne Una Zvejsalniece un trešo vietu ieguvušais 8. klases skolnieks Roberts Birnis.
Abu valmieriešu pētījumu tēmas ir ļoti atšķirīgas. Una pētīja senu amatu pārstāvjus – krēsliniekus, turklāt tieši tos, kuri darbojās Vaidavas pusē no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Vaidaviešu krēsli bijuši gana pieprasīti ne tikai tuvākajā apkārtnē, bet arī tālākās pilsētās un pat valstīs: dažkārt tie ceļojuši pie pircējiem ar vilcienu. Mūsdienās šādas profesijas gan vairs nav, bet krēslinieku radītie krēsli joprojām atrodami, piemēram, Brīvdabas muzejā.
Una konkursā piedalās jau otro gadu. Viņa atzīst: dalība konkursā ir labs veids, kā izpētīt ko jaunu un paplašināt savu redzesloku. “Manuprāt, katram no mums ir jāzina vēsture. Tas, kas notika pagātnē, veido mūsdienas un arī nākotni,” saka Una.
Savukārt Roberts pievērsās mūsdienu darba darītājam – pedagogam, skolotājam un komponistam Mārtiņam Birnim. “Izvēlējos rakstīt par viņu, jo viņš ir mans tētis,” paskaidro Roberts. “Vairāk rakstīju par viņa bērnības dienām, par to, kā viņš nonāca līdz mūzikai.” Dalība konkursā un vēstures mācīšanās, pēc Roberta domām, ir ļoti noderīga inteliģences veidošanai un zināšanu uzkrāšanai. “Noderīgi ir arī tas, ka konkursā mēs jau iemācāmies rakstīt pētnieciskos darbus. Šīs prasmes noderēs augstskolā,” teic Roberts.
Jaunieši domā, ka konkurss lieti noder arī vēstures popularizēšanai.
