Neformāli to dēvē par “Eiropas NATO”: top rezerves plāns gadījumam, ja Tramps pamās ardievas sabiedrotajiem 0
Eiropa arvien nopietnāk gatavojas scenārijam, kurā ASV varētu pamest NATO. Tiek izstrādāts rezerves plāns, lai Eiropa spētu sevi aizstāvēt, izmantojot esošās alianses struktūras. Tam piekritusi pat Vācija, kas līdz šim paļāvās uz ASV kā galveno drošības garantu, ziņo Wall Street Journal.
Šī plāna, kas neformāli tiek dēvēts par “Eiropas NATO”, mērķis ir palielināt eiropiešu lomu komandvadībā un stiprināt savas militārās spējas, lai mazāk paļautos uz ASV.
Tas nav mēģinājums aizstāt NATO, bet gan nodrošināt, ka alianse turpina darboties arī tad, ja ASV samazina savu klātbūtni vai atsakās aizstāvēt Eiropu, kā vairākkārt draudējis ASV prezidents Donalds Tramps.
Plāni parādījās jau pagājušajā gadā, pieaugot bažām par ASV uzticamību, bet paātrinājās pēc Trampa izteikumiem par Grenlandi un strīdiem par Eiropas nevēlēšanos iesaistīties ASV un Izraēlas karā ar Irānu.
Uzdevums nav viegls — NATO lielā mērā balstās uz ASV vadību visos līmeņos, sākot no izlūkošanas, beidzot ar militāro komandvadību. Tomēr Eiropa tagad cenšas uzņemties lielāku atbildību. Atšķirība ir tāda, ka šoreiz tas notiek pēc pašu iniciatīvas, nevis ASV spiediena dēļ.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, kurš ir viens no retajiem Eiropas līderiem, kurš saglabājis ciešas attiecības ar Trampu, uzsver, ka atbildības pāreja no ASV uz Eiropu jau notiek. Viņaprāt, svarīgi to darīt pakāpeniski un kontrolēti, nevis ļaut ASV pēkšņi aiziet.
Pēc Trampa jaunākajiem draudiem pamest NATO Stubs pat personīgi sazinājās ar viņu, lai skaidrotu Eiropas plānus. Galvenais viņa vēstījums ASV bijis, ka “Eiropai beidzot jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību”.
Būtisks pavērsiens
Svarīgs pavērsiens noticis Vācijā. Ilgus gadus tā iebilda pret lielāku Eiropas neatkarību aizsardzībā, bet tagad kanclera Frīdriha Merca vadībā nostāja mainās. Tas palīdzējis sarosīties arī citām valstīm – Lielbritānijai, Francijai, Polijai un Kanādai –, kas kopā sāk veidot šo plānu NATO ietvaros.
Tomēr praktiski jautājumi joprojām ir sarežģīti: kas vadīs pretgaisa aizsardzību, loģistiku un militārās operācijas, ja ASV atkāpsies? Tiek apsvērta arī militārās ražošanas palielināšana jomās, kur Eiropa atpaliek no ASV.
Neskatoties uz centieniem, Eiropa vēl nespēj pilnībā aizstāt ASV – īpaši kodolatturēšanas un izlūkošanas jomā, kur ASV tehnoloģijas ir kritiski svarīgas.
Tikmēr pats Tramps atzinis, ka spriedze sākusies ar Grenlandi: “Mēs to gribam, viņi negrib atdot. Es teicu: “Labi, atā!”” Polijas vicepremjers Radoslavs Sikorskis uz šo paziņojumu reaģēja lakoniski: “Piefiksēts.”
