Ilustratīvs foto

Neimane: Cik droša veselībai ir putnu gaļa? 0

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītājai, dietoloģei Lolitai Neimanei par kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību likusi aizdomāties AS „Putnu fabrika Ķekava” reklāma, kurā pausts, ka fabrikā audzētie putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”. Šis apgalvojums liekoy jautāt, vai citās saimniecībās audzēto vistu gaļa ir patērētājiem droša? Tādēļ dietoloģe apkopojusi informāciju par situāciju Latvijas vistas gaļas tirgū, kā arī veic pētījumu, nododot laboratoriskiem izmeklējumiem dažādu vistas gaļas ražotāju produkciju (par šī pētījuma datiem tiks ziņots vēlāk).

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

“Vēl nesen uz augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka tās nesatur holesterīnu, tāpēc patērētājam varēja rasties maldīgs priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar „Ķekavas” paziņojumu. Daudzi uzskata, ka pie mums vistas tiek barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas. Tāpēc radās doma par šīs tēmas aktualizāciju, saka L. Neimane, piebilstot, ka uztura speciālistiem, kas iesaka uzturā vairāk lietot vistas gaļu, jābūt drošiem par saviem ietekumiem.

“Aptaujājot speciālistus un citus ražotājus, secināms, ka „Ķekavas” paziņojums patērētājos var radīt maldīgu priekšstatu, ka citās saimniecībās putnu gaļa tiek ražota nelabvēlīgos un bionedrošos apstākļos. Šāds paziņojums ir pārspīlēts, jo hormonu izmantošana Eiropas Savienībā ir aizliegta, bet patērētājiem pieejamā vistas gaļā (gan pašmāju ražotāju, gan importētajā) pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas,” norāda Neimane.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā „Ķekava” – „Audzēts bez antibiotikām”.

Tikmēr “Ķekavas” galvenā veterinārārste Tatjana Lisakovska norāda, ka Latvijā, tāpat kā visās ES dalībvalstīs, putnu, audzēšanu regulē stingra ES likumdošana. Tā nosaka, ka veterinārārsts zāles ar antibakteriālo iedarbību drīkst izmantot tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir saslimis. Pašlaik vairāk nekā 86% vistu „Ķekavā” izaug neslimojot un tātad – bez antibiotikām. Taču arī tad, ja dzīvniekam gadījies saslimt un veterinārārsts tā ārstēšanai izmantojis zāles, gaļa ir uzturam droša un veselīga. Pirmkārt, „Ķekavas” vistu veselībai ik dienu seko līdzi PVD speciālisti un tiek veiktas regulāras pārbaudes, otrkārt, vistu ārstēšanai ļauts lietot tikai ES sertificētas zāles.

Arī vistas gaļas tirdzniecības uzņēmuma SIA „NovоBaltic” (zīmoli „Marienbāde” un „Diženā”) pārstāve Agnese Skalbe norāda, ka šo zīmolu produkti tiek ražoti tikai no augstākās kvalitātes gaļas, kura tiek rūpīgi kontrolēta ne tikai ražošanas procesā, kas notiek saskaņā ar Eiropā noteikto likumdošanu, bet arī no PVD puses. Kontrolējošās institūcijas regulāri veic pārbaudes un vistas gaļā nekad nav konstatētas ne antibiotikas, ne hormoni.

Savukārt bioloģiski sertificētas zemnieku saimniecības „Kalvāni” saimniece Brigita Savina norāda, ka saimniecībā audzē ap 100 vistu un kategoriski iestājas pret antibiotiku lietošanu. “Sākot jau no dažu dienu veciem cāļiem līdz pieaugušām vistām dodam to, ko daba devusi, lai vistas neslimotu: ķiplokus, nātrītes u.c. Protams, arī bioloģiskajās saimniecībās, ja putni saslimst, tie ir jāārstē, un tos drīkst ārstēt ar antibiotikām, bet pie mums nav bijusi tāda vajadzība,” saka saimniece.

Tikmēŗ PVD norāda, ka pērn kautuvēs noņēmis 203 putnu gaļas paraugus, un 11 citu valstu putnu gaļas paraugi noņemti tirdzniecībā. Nevienā no PVD ņemtajiem paraugiem tiem nav bijis pozitīva rezultāta, t.i., neatbilstoši rezultāti netika konstatēti. Tādējādi var secināt, ka ne tikai „Ķekava”, bet arī pārējie ražotāji pret putnu audzēšanas procesu attiecas atbildīgi, t.i., šī gaļa ir atbildusi visiem normatīviem un bijusi patērētājiem droša lietošanā.

Reklāma
Reklāma

Šogad PVD noņēmis jau 77 putnu gaļas paraugus un trīs paipalu gaļas paraugus, un arī šogad noņemtajos gaļas paraugos nav bijis pozitīvu rezultātu.

PVD eksperti arī norāda, ka vietējie putnu gaļas ražotāji atbildīgi ievēro likumdošanā noteikto, bet patērētājiem atgādina: pat ja antibiotikas putnu ārstēšanā ir lietotas normas robežās, tās neapdraud cilvēku veselību. Tāpēc speciālistes iesaka iegādāties vistas gaļu legālās tirdzniecības vietās no reģistrētiem uzņēmumiem, kuri var garantēt savu produktu kvalitāti un drošību.

Informācijai
Latvijā mājputnu audzēšana notiek divos ražošanas virzienos: lielos specializētos uzņēmumos ar intensīvu ražošanu un nelielās zemnieku saimniecībās ar ekstensīvu ražošanu.

2016. gadā Latvijā kopumā nokauti 17 696 577 mājputni, no kuriem lielākā daļa jeb 99.8% – PF „Ķekava”, bet atlikušie 0.2% jeb 40 852 putnu – pārējos reģistrētajos/atzītajos Latvijas uzņēmumos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.