Korejā un Japānā var iemācīties latviešu valodu, bet Latvijā nevar? Braže nāk klajā ar nepārprotamu vēstījumu 0
Nav pamata domāt, ka cilvēki Latvijā nespēj iemācīties latviešu valodu, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura ceturtdien piedalījās Saeimas debatēs par valdības ziņojumu parlamentam par paveikto valsts valodas saglabāšanai.
Viņa klāstīja, ka kopš stāšanās amatā premjeres Evikas Siliņas (JV) valdībā viņas un ārlietu dienesta uzmanības centrā ir Latvijas drošība, ekonomiskā izaugsme, atbalsts Ukrainai un Latvijas cilvēki gan valstī, gan ārpus tās.
Braže norādīja, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur iespējama latviešu valodas tālākā attīstība, un neviens cits to neaizstāvēs. Viņa uzsvēra, ka arī okupācijas gados diplomāti trimdā turpināja darbu latviski, saglabājot valsts turpināmību un valodu.
Ārlietu ministre akcentēja, ka pēc neatkarības atjaunošanas ārlietu dienests palīdzējis piesaistīt starptautisku finansējumu un atbalstu latviešu valodas apmācībai, kas sekmējis plašāku izpratni un atbalstu valodas stiprināšanai izglītības sistēmā.
Viņa uzsvēra, ka ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 420 000 tautiešu, un atbalsts diasporai un latviešu valodas apmācībai ir viena no ārlietu dienesta prioritātēm. Latviešu valodu māca gan diasporas skolās, gan universitātēs Eiropā, Amerikā un Āzijā, tostarp Korejā un Japānā. Ārlietu ministre norādīja, ka studenti, piemēram, Korejā un Japānā var iemācīties latviešu valodu, un nav pamata domāt, ka cilvēki Latvijā to nevar.
Braže atgādināja, ka uzņēmuma “Tilde” izstrādātais pirmais mākslīgā intelekta lielais valodas modelis Eiropas valodām palīdz stiprināt arī mazo valodu ilgtspēju, tostarp Ukrainā, kur Latvija atbalsta šīs tehnoloģijas izmantošanu tulkošanā.
Oktobrī uzņēmums “Tilde” nodeva Ukrainas vēstniecībai Latvijā mākslīgā intelektā balstītu tulkošanas platformu, kas, kā iecerēts, palīdzēs Ukrainai ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Risinājums paredzēts, lai padarītu vieglāku Ukrainas nacionālo tiesību aktu tulkošanu un saskaņošanu ar ES tiesību aktu kopumu.
Ārlietu ministre deputātiem norādīja, ka latviešu valodas vieta starptautiskajos formātos aizvadīto gadu laikā ir nostiprināta – Latvija uzvarējusi piecās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prāvās par valodas kā konstitucionālas vērtības aizsardzību un aktīvi darbojas UNESCO un Eiropas Padomē, atspēkojot Krievijas dezinformāciju.
Braže norādīja, ka latviešu valoda ir mūsu identitātes pamats, un to saprot arī agresorvalsts Krievija, kas tiecas atjaunot impēriju un izdzēst ukraiņu tautas identitāti. Viņa atzīmēja, ka okupētajās Ukrainas teritorijās ukraiņu valoda ir aizliegta – tā ir tā pati rusifikācijas politika, ko ir piedzīvojuši latvieši. Viņa apliecināja, ka Latvijas ārlietu dienests turpinās sargāt latviešu valodu un atspēkot Krievijas melus par Latviju.
Jau rakstīts, ka Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai definēti veicamie uzdevumi juridiskajā, valodas izpētes, izglītības jeb pedagoģiskajā un sabiedrības iesaistes rīcības virzienā iestrādāti Valsts valodas politikas pamatnostādņu rīcības plānā 2025.-2027. gadam.
Sistēmiska un konsekventa valsts valodas politikas īstenošana visās sabiedrības darbības un valodas lietojuma jomās risināma tiešā sadarbībā ar valsts pārvaldi, tās izpildi ietekmē amatpersonu zināšanas un izpratne par valodas politikas jautājumiem un lingvistiskā uzvedība, kas savukārt atstāj ietekmi uz sabiedrības rīcību un viedokli.
Ziņojumā noteikts, ka uzmanība pievēršama valodas politiku ietekmējošo normatīvo aktu prasību izpildei un sabiedrības iesaistei, izglītošanai valodas statusa un hierarhijas jautājumos.
Konstatēts, ka būtu nepieciešama tiesību aktu izvērtēšana ietekmes uz valsts valodu aspektā – līdzīgi kā tiek vērtēta tiesību aktu normu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vēlama tiesību aktu pārskatīšana, lai identificētu normas, kas neatbilst Valsts valodas likumam. Tiek rosināts veicināt arī likumu izpildes kontroli.
Valodas situācijas objektīvai izvērtēšanai nepieciešams regulāri vākt datus par Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu, valsts valodas prasmi un lietojumu jeb lingvistisko attieksmi un uzvedību.
Ziņojumā norādīts, ka pašlaik aktuāla problēma ir, kā regulāri un no visiem valsts iedzīvotājiem iegūt un apkopot informāciju par valodas(-u) prasmēm. Pašlaik Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) regulārie apsekojumi sniedz informāciju par 1-2% iedzīvotāju un nesniedz dinamiku.
Svarīga arī pārejas uz mācībām valsts valodā konsekventa īstenošana un latviešu valodas apguves resursu – mācību materiālu, metodisko atbalsta materiālu – skolēniem, skolotājiem, vecākiem pilnveide un pieejamība. Kaut arī pārejas process noslēgsies 2025./2026. mācību gada beigās, atbalsts pedagogiem, skolēniem un vecākiem būs nepieciešams ilgā laika posmā, ņemot vērā ne tikai vienotas skolas sistēmas ieviešanu, bet arī imigrācijas procesus.
Svarīgs ir latviešu valodas kā svešvalodas vai etniskā mantojuma valodas apguves kvalitatīvs nodrošinājums Latvijā, ārvalstīs un diasporā, nodrošinot valodas apguves pieejamību arī reemigrantiem – regulāri īstenojams pasākums, kas ietekmē latviešu valodas prasmes kvalitātes pieaugumu, palīdz nodrošināt latviešu valodas lietojuma paplašināšanos un ilgtspēju konkurencē ar prestižām pasaules valodām.
Latviešu valodas dzīvotspēja nākotnē ir cieši saistīta ar tās izmantošanu digitālajās tehnoloģijās, tostarp mākslīgā intelekta risinājumos. Valodai tehnoloģijās jābūt ietvertai ne tikai formāli, bet arī satura un kultūras aspektā. Nepietiekama valodas datu pieejamība pētniecībai vai to trūkums kavē mūsdienu informācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādi un ieviešanu, valodas klātbūtni digitālajā telpā, teikts ziņojumā.
Lai mainītu sabiedrības valodas paradumus, rīkojami iekļaujošas attieksmes veidošanas pasākumi, kas mudinātu latviešu valodas runātājus uzturēt valsts valodas lietojumu arī komunikācijā ar tiem, kuri valodu vēl tikai apgūst. Īpaši svarīga ir skolotāju loma šajā procesā. Nepieciešams stiprināt sabiedrības izpratni par valodas kā identitātes un valsts pamatvērtības nozīmi, uzsvērts ziņojumā.
