Publicitātes foto

Gatavojoties “roņu sezonai” – Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri. Kāpēc nepagarināt ledusaukstajā ūdenī pavadīto laiku? 5

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kokteilis
VIDEO. “Apsardze tiešām noderētu” – Andra Kiviča koncertā skatītājus pārsteidz viņa sievas uzvedība uz skatuves 113
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Krimināls
Par bezpajumtnieka slepkavību sodīts jaunais tēvs pa logu izmet bērnu. Mazuli glābt neizdodas 17
Lasīt citas ziņas

Norūdīšanās ir pakāpenisks un sistemātisks nervu un asinsrites sistēmu treniņš, kurā palielinās organisma izturība pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.

Tā uzlabo ne tikai organisma fiziskās, bet arī psihoemocionālās aizsargspējas, ļaujot adaptīvi reaģēt uz stresu, slimībām, sliktiem laika apstākļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viens no veidiem – pagarināt peldsezonu līdz pat vēlam rudenim vai pat kļūt par ziemas peldētāju.

Iziet no komf­orta zonas

Pērn septembrī “Benu” aptiekas sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS” veiktais veselības monitorings liecina, ka visaktīvāk rūdās vīrieši (42% aptaujāto vīriešu un 35% sieviešu), seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem un Latgalē dzīvojošie.

Latvijā visiecienītākais rūdīšanās veids ir kontrastduša – 42%, auksts gaiss, piemēram, vēsā laikā velkot plānāku apģērbu – 40%; 34% sporto svaigā gaisā, bet 6% – nodarbojas ar ziemas peldēšanu.

Fizioterapeite Baiba Narvila uzsver, ka norūdīšanās nav tikai kontrastdušas vai peldes ziemā, bet gan vesels pasākumu komplekss – dzīvesveids. Pirms mesties aukstā ūdenī vai izmantot kādas citas radikālas metodes, vajag pārvarēt diskomforta sajūtu prātā, apzināties savas robežas.

“Norūdīšanās jeb ķermeņa mobilizēšanās sākas ar apzinātu un kontrolētu komforta līmeņa samazināšanu. Piemēram, pazeminoties gaisa temperatūrai, varētu nesteigties vilkt ziemas jaku un cimdus, atturēties no liekas tuntulēšanās. Tas, ka mēs uzreiz neapmierinām savu vēlmi pēc siltuma, ļauj organismam pildīt savu funkciju – adaptēties, pielāgoties ārējās vides apstākļiem. Arī pēc dušas kādu brīdi var pastaigāt pa mājokli bez halāta, pavingrot pie atvērta loga,” viņa saka, piebil­stot, ka norūdīšanās ir pakāpenisks un sistemātisks asinsrites un nervu sistēmas treniņš, kas nenotiek komforta apstākļos.

Vispirms jāpieradina sevi pārvarēt nelielu diskomfortu, piemēram, pastaigājoties pa mežu, gar jūru, skrienot vai nūjojot, pārlieku silti nesaģērbties (tomēr tā, lai nav arī jāsalst), jo tā organisms norūdās.

Pēc tam jāaprod ar domu, ka veselības nostiprināšanas nolūkā būs jārūdās regulāri – ejot vēsā vai aukstā dušā, rīvējoties ar mitru dvieli, vingrojot pie atvērta loga, ievērojot mērenību uzturā, izvairoties no lieka stresa, piemēram, meditējot vai neiesaistoties neauglīgās diskusijās.

Ceļš uz ziemas ­peldēšanu

“Peldsezonas pagarināšana līdz oktobra beigām nāk par labu veselībai. Ūdens temperatūra tad jau ir pazeminājusies līdz sešiem septiņiem grādiem un nav lielas atšķirības – vai peld rudenī vai turpina to darīt arī ziemā, kad ūdens temperatūra ir tikai par dažiem grādiem zemāka,” teic fizioterapeite, kura arī pati nodarbojas ar ziemas peldēšanu.

“Brienot aukstajā ūdenī, vajag elpot mierīgi, lai elpa nebūtu saraustīta. Iesācējiem plaukstas vēlams turēt padusēs vai uzvilkt cimdus, jo rokās un kājās aukstuma sajūta saglabājas ļoti ilgi, arī saģēr­bties tad ir grūtāk. Daži peldētāji tikai iegremdējas ūdenī, citi kādu gabalu nopeld. Pēc 3–5 minūtēm (tas ir ļoti subjektīvi), kad parādās izteikta aukstuma sajūta, jālien ārā no ūdens.”

Nekādā gadījumā nevajag uzsvaru likt uz ledusaukstajā ūdenī pavadītā laika pagarināšanu, jo peldētājam jau nav nekas jāpierāda – ne sev, ne citiem.

Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri, jo ķermenis pierod un gaida atspirdzinošo peldi.

Ja ziemā tomēr nepeldas vai nav iespējams regulāri nokļūt līdz peldvietai, fizioterapeite iesaka to aizvietot ar gaisa peldēm, piemēram, pēc vēsas dušas. Dzīvojot laukos, ziemā var arī izvārtīties sniegā vai ar to norīvēties. Jāņem gan vērā, ka tas ir aukstāks par ūdeni, tādēļ jāuzmanās, lai neciestu āda.

“Vispirms saskarē ar aukstumu ķermeni pārņem šoks, tad atbildes reakcija – karstuma vilnis, bet pēc tam kļūst auksti. Ja cilvēks ir sportisks, šajā brīdī var kādu brīdi pavingrot, apžūt, bet pēc tam saģērbties,” saka fizioterapeite.

Aukstais ūdens iedarbojas uz organismu termoregulāciju. Tā ietekmē sašaurinās ādas asinsvadi, samazinās siltuma atdeve, palielinot iekšējo orgānu asinsriti, nedaudz paaugstinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība, tiek tonizēta nervu sistēma, āda kļūst bālāka un vēsāka.

Pēc tam asinsvadi atkal paplašinās, āda kļūst sārta, jūtams spēku un enerģijas pieplūdums.

Vajag atrast ­domubiedrus

“Ja vēlas turpināt peldsezonu, katram pēc savām sajūtām vajag doties peldēt arī aukstajā gadalaikā – optimāli divas trīs reizes nedēļā, neforsēt ūdenī atrašanās laika ilgumu un uzturēt sevi labā formā – pietiekami labi izgulēties, kustēties,” saka Latvijas Ziemas peldēšanas federācijas prezidente Inga Krav­cova.

“Iesācējiem iesaku atrast domubiedrus tuvākajā apkārtnē, jo roņu jeb ziemas peldētāju klubi ir visā Latvijā. “Roņot” vienatnē, it īpaši pirmajā sezonā, nav tik droši, jo var gadīties visādi. Labāk to darīt bariņā, jo tad arī motivācija ir lielāka.”

Arī fizioterapeite Baiba Narvila atklāj, ka iesaistījusies ziemas peldētāju grupā. Ne tik daudz motivējošu, bet praktisku apsvērumu dēļ – lai būtu kāds, kas izcērt āliņģi.

Dodoties peldēt, vajag izvēlēties ērtu apģērbu, vilkt termoveļu, treniņtērpu, kājās – vilnas zeķes.

Tiem, kas peldēm izvēlējušies jūru, kājās vēlams vilkt speciālus termoapavus, kuri aiztur aukstumu un pasargā pēdas no sagriešanās ar aso ledu.

Inga Kravcova iesaka ieklausīties savā ķermenī, jo ir dienas, kad pietiek ar īsu brīdi aukstajā ūdenī, bet citreiz var papeldēt arī ilgāk.

“Nevajag skatīties uz citiem peldētājiem, bet vadīties no savas pašsajūtas. Nevajag arī uzturēties ūdenī līdz pēdējam brīdim, trešdaļa no aukstuma procedūrai paredzētā laika ir jāatvēl tam, lai apģērbtos. Es pati ņemu līdzi termosā siltu ūdeni un, iznākot krastā, uzleju to uz rokām. Tad divas trīs minūtes arī salā var mierīgi ģērbties – sašņorēt zābakus, aizpogāt pogas, jo rokas nesalst,” viņa saka.

Pirms un pēc peldes ieteicams paskriet, pavingrot, palēkāt, lai nejustos nosalis. Pēc peldes noteikti jānoslaukās un silti jāsaģērbjas, var iedzert siltu tēju.

Pēc peldes var iet arī pirtiņā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ vienu divus mēnešus ziemā nav peldēts, nav jābaidās to pakāpeniski atsākt, jo organisms atceras šo pieredzi.

Par ziemas peldēšanu

* Informāciju par ziemas peldēšanas klubiem visā Latvijā var atrast interneta vietnē “latvijasronis.lv”.

SAISTĪTIE RAKSTI

* 3. oktobrī plkst. 12 vienlaikus ūdenskrātuvēs Rīgā (Lucavsala), Jūrmalā (Bulduros), Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Saldū un citviet notiks ziemas peldēšanas sezonas atklāšana.

* Pirms gada Latvijas Tautas sporta asociācija uzņēma Latvijas Ziemas peldēšanas federāciju savu biedru rindās, līdz ar to ziemas peldēšana atzīta par tautas sporta veidu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
Kad emocijas plūst pāri malām.. Sāc praktizēt emociju regulēšanas tehnikas!
Kokteilis
“Ceru, ka visi pievienosies man cīņā pret šo briesmīgo slimību…” Dižākās rokzvaigznes Fredija Merkūrija nāve izmainīja sabiedrības priekšstatus par AIDS
Veselam
“Vēža ārstēšanā pats svarīgākais ir laiks.” Onkoloģijas pacientu organizācija izteikusi prasības iekļaušanai 2024.gada valsts budžetā
Kokteilis
VIDEO. “Palika rūgta sajūta” – Rūta Dvinska dalās ar pieredzi, kas mainījusi viņas dzīvi
Kokteilis
VIDEO. “Apsardze tiešām noderētu” – Andra Kiviča koncertā skatītājus pārsteidz viņa sievas uzvedība uz skatuves
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Krimināls
Par bezpajumtnieka slepkavību sodīts jaunais tēvs pa logu izmet bērnu. Mazuli glābt neizdodas
TV24
Militārais analītiķis: Krievijas tīkojumi uz Baltijas valstīm bija skaidri jau sen. Pēdējais solis ir, protams, militārais
Sinoptiķi izplata brīdinājumu – ilgstoši snigs, braukšanas apstākļi būs sarežģīti; Rīgā ievieš “puteņa biļetes”
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
“Centrālā laboratorija” atvērusi filiāli Jaunajā Teikā
LaMSA rīko profilaktiskus mērījumus diabēta mēneša ietvaros tirdzniecības centros “Akropole Alfa”, “Dole” un “Sāga”
Ādas jaunība – vai sasniedzams mērķis?
“NMS laboratorija” pievienosies “Centrālajai laboratorijai”
“Aptieka – mana pasaule un mans liktenis”
Rūpēs par iedzīvotāju vajadzībām “Mēness aptiekas” veic cenu samazināšanu 
10 stratēģijas cukura diabēta komplikāciju attīstības riska mazināšanai
“Centrālā laboratorija”: Vīrieši analīzes veic gandrīz uz pusi mazāk nekā sievietes
Pazīmes un ieteikumi, ja ir kas vairāk par parastu saaukstēšanos
“Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Petrišina – “Gada farmaceits 2023”
OMICRON – kas tas par zvēru? 15 jautājumi un atbildes
Veselības padomi tumšajam gadalaikam
“Centrālā laboratorija” atvērusi jaunu filiāli Ādažos
Ieteikumi mērķtiecīgai sezonālo vīrusu jeb saaukstēšanās pārvarēšanai
Ja nevar aizbēgt, jāmācās sadzīvot. Demence
Mēness aptieka: Gandrīz puse aptaujāto veselības stiprināšanai ziemā izmantos arī uztura bagātinātājus
VCA poliklīnikās notiek aktīva vakcinācija pret gripu – interese arī par vakcīnām pret Covid-19
Kad labākais risinājums ir aptiekā gatavotas zāles
VCA Sievietes veselības centrs “Aura”: Topošajiem vecākiem plaša interese par gaidāmajām dzemdībām un mazuļa aprūpi
Pākšaugi ir produkts ar pievienoto vērtību
“Mēness aptieka”: Rūpēties par organismam vajadzīgo un neaizrauties ar pašārstēšanos
“Mēness aptieka” ir mīlētākais zīmols farmācijas nozarē
Uzticības persona – zinošs, iejūtīgs, un atbildīgs farmaceits
Risinājumi mobingam, vīrusu ierobežošana un vēl 10 atgādinājumi veselībai jaunajā mācību gadā
Mēness aptieka: noguruma dēļ liftu visbiežāk izmanto 18-29 gadus jauni cilvēki
“Mēness aptieka” jau otro reizi saņem starptautiskās programmas Best Places To Work apbalvojumu  
„Mēness aptieka”: No veselības viedokļa aizvien pārāk maz – tikai 17% – vasarā devušies ikgadējā atvaļinājumā
atbrīvoties no pesticīdu atliekām uz augļiem un dārzeņiem
Lojalitātes programmai VESELĪBA gada laikā vairāk nekā pusmiljons dalībnieku
Vairāk nekā 10 pieņēmumi un patiesības par labas veselības simbolu – ābolu
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek laika aktivitātēm ārpus darba
Veselam
Mazāk mīlestības, vairāk īgnuma. Pazīmes, ka vīrietis vēlas “pakot čemodānus”
Veselam
Kozlovska par ģimenes ārstu pieejamību: “Laukos visā Eiropā un arī Latvijā būs tā saucamie medicīniskie tuksneši”
TV24
Ārsts: Mīksto audu sarkomas nesāp, turpretī kaulu audzēji sāp ļoti; tie aug ārkārtīgi ātri
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija: Aprūpes iestādes atsakās uzņemt bez vecāku gādības palikušus bērnus, pamatojot to ar brīvu vietu neesamību
TV24
Ja pagājis pusgads pēc Covid-19 vakcinācijas, vai varam paļauties, ka vakcīna vēl pasargā?
Zviedrija un Latvija nepretendēs uz 2030.gada ziemas olimpiādes rīkošanu; piekāpjas Francijai un ASV
TV24
Slaidiņš par Izraēlas iespējām iznīcināt “Hamās”: Var jau nosist līderus, bet viņi vienalga parādīsies
Krievijas armijas triecienvienībās vervē sievietes, arī cietumnieces. Kurās vienībās viņas karos?
VIDEO. Polijā skolā sadurti trīs pusaudži; divi smagā stāvoklī nogādāti slimnīcā
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Krimināls
Par bezpajumtnieka slepkavību sodīts jaunais tēvs pa logu izmet bērnu. Mazuli glābt neizdodas
Sinoptiķi izplata brīdinājumu – ilgstoši snigs, braukšanas apstākļi būs sarežģīti; Rīgā ievieš “puteņa biļetes”
VIDEO. “Praktiskie latvieši!” Soctīklotājus sajūsmina jaunieši, kas no tramvaja izkāpj, rokās nesot dīvānu
Veselam
FOTO. Bērnu slimnīcā veikta Latvijā pirmā navigētā iegurņa traumas operācija bērnam – smagā autoavārijā cietušai pusaudzei
Veselam
Inga Akmentiņa-Smildziņa: “Latvijā vecāki vēro, domā, cer, un tad viņi klusējot sakrāmē savus koferus un aizbrauc…”
Veselam
Plīsusi acs tīklene… Par ko tas liecina un ko pēc notikušā iesākt?
Kāpēc iepriekš nekad nerunāja par pēcdzemdību depresiju. Tādas nebija vai nemanījām?
Veselam
VIDEO. Anotālijs Danilāns un Hosams Abu Meri atbild uz gadiem šķetinātiem jautājumiem – cik veselīgi ir dzert kafiju un citronūdeni?
Veselam
Aija Šmidre par pacientes uzbrukumu ārstei: Latvijā mēs nedzīvojam tikai tādi mierīgie latvieši! Jādomā, kā pasargāt mediķus
Veselam
TOP 5 galvenās veselības pārbaudes vīriešu veselībai. Iesaka farmaceits
Veselam
Nieru mazspējas izplatība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā! Arvien svarīgāka kļūst multidisciplināra pieeja pacientu ārstēšanā
Veselam
Dzīve pēc smadzeņu bojājuma – insulta. Trīs neiroloģes ieteikumi veselības uzlabošanai
Jasmīne mistērijas plīvurā. Recenzija par Liepājas teātra izrādi “Jasmīns”
22:52
TV24
VIDEO. Influencere un dziedātāja Terēze Kalmane laidusi klajā savu jaunāko veikumu
22:16
Rīgā nolemts ieviest maksu 17 sabiedriskajās tualetēs; tās aprīkos ar maksājumu karšu termināļiem
21:44