Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvijas nepiepildīto ieceru kapsēta 0

1. Daugavpils HES

Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Krievijas mērķis esot karā vājināt Ukrainas industriālo ekonomiku, lai tā vairāk līdzinātos kādai no Baltijas valstīm 161
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
Lasīt citas ziņas

Šis gan ir projekts, no kura atteicās vēl padomju varas periodā, taču, tā kā tā aktualitāti pēdējos gados cenšas atkal uzspodrināt, ir vērts apsvērt iespējamos ieguvumus un zaudējumus.

Projektam, kura sagatavošanas darbi sākās jau tālajā 1979. gadā, bija divi iespējamie varianti – pirmais paredzēja ūdenskrātuvi Daugavā, daļēju zemju applūdināšanu Baltkrievijā un Latvijā, paredzamais saražotās elektroenerģijas daudzums – 600 milj. kWh.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrs variants paredzēja mazāka apmēra projektu, praktiski bez uzplūdinājuma ar saražotās elektroenerģijas daudzumu 200 milj. kWh.

Projekta aktīvs aizstāvis ir bijušais “Latvenergo” hidrobūvju inženieris Jānis Jermacāns, kas uzsver, ka Daiņa Īvāna un Artura Snipa veidotā kampaņa pret šo būvi ir saturējusi ļoti daudz nepatiesu apgalvojumu.

“Bija iespējams būvēt mazāko hidroelektrostacijas variantu, un tad elektroenerģiju, kuru mēs šobrīd importējam no Krievijas, Baltkrievijas un citām valstīm, varētu saražot paši. Turklāt projekta realizācijas gaitā ar slūžu sistēmas palīdzību bija iespējams atrisināt gan jautājumus par kuģojamu Daugavu, gan tā arī neuzbūvētos zivju ceļus, kas savulaik “Latvenergo” projektos Rīgas un Pļaviņu HES gan bijuši, bet tā arī nav tikuši uzbūvēti, bez tam komplektā ar šo HES bija paredzēts atsegt arī applūdināto Staburagu,”saka J. Jermacāns.

Viņš ir pārliecināts, ka šī būve ļautu daudz pilnīgāk izmantot Daugavas ekonomiskās iespējas, nodarot videi minimālu kaitējumu.

Realizācijas iespējas tagad:

Latvijai jādomā, ko tā spēj ražot un eksportēt, un ūdens bagātība ir viens no mūsu resursiem – no šī viedokļa projekts joprojām ir teorētiski aktuāls. Tomēr projekta pārvēršanu īstenībā varētu kavēt pirmkārt politiskās gribas trūkums un paredzami lielais investīciju apjoms.

Varbūtība 25%

 

2. Kuģojama Daugava

Foto: Edijs Pālens/LETA

Kuģojamas Daugavas ideja iestiepjas vairākus gadsimtus senā pagātnē, kad jau cars Pēteris I deva rīkojumu izpētīt Daugavas–Dņepras ūdensceļa izveides iespējas. Ar cara nāvi interese par šo projektu gan zuda, bet atkal atjaunojās XVII gs. beigās, kad pat tika sākta kanālu izbūve.

Tomēr projektā atklājās daudzas kļūdas – iecerēto četru slūžu vietā esot bijis jābūvē četrpadsmit, kā arī jāveic citi neparedzēti darbi. Par spīti tam laikam milzīgajam 1,5 miljonu rubļu ieguldījumam, galarezultātā izveidotā 162 km garā kanālu sistēma sekluma dēļ izrādījās nekuģojama, jo upes un ezeri nespēja nodrošināt vajadzīgo ūdens daudzumu vasarā.

Neatkarības gados šo ideju mēģināja aktualizēt iniciatīvas grupa Ventspils uzņēmēja Ulda Pumpura vadībā, kas izveidoja AS “Enerģētika un ūdens transports”.

Grupa norādīja, ka šādā veidā varētu radīt desmitiem tūkstošu darba vietu, dzelzceļu un auto ceļu struktūras pārveidi. Tomēr eksperti uzreiz norādīja, ka projektam ir vairāk trūkumu nekā pozitīvo pušu – pirmkārt jau tas, ka, ņemot vērā kanālu sistēmas izveides izmaksas, reālā ūdens pārvadājumu pašizmaksa šajā ceļā būtiski neatšķirtos no dzelzceļa pārvadājumu pašizmaksas, otrkārt, to, ka ieguvēji no lētākas pārvadāšanas iespējām galvenokārt atrastos ārpus Latvijas un, treškārt, to, ka ar slūžu darbību saistītas manipulācijas ar ūdens līmeni samazinātu elektrības daudzumu, ko spētu saražot Daugavas hidroelektrostacijas.

Un, visbeidzot, projekta iniciatoriem nekad neizdevās pierādīt, ka Ziemeļu– Dienvidu virzienā reģionā pārvietojas pietiekams kravu daudzums, lai attaisnotu tik grandiozas investīcijas – apmēram divi miljardi eiro.

Kā izteicās kāds no projekta kritiķiem: “Projekti, kas bija aktuāli un nopietni apsverami pirms pusotra gadsimta, šobrīd ir vienkārši kuriozi.”

Realizācijas iespējas tagad:

Nekādas, šim projektam nav publiski zināmu atbalstītāju un naudas.

Varbūtība 0%

3. Celulozes rūpnīca Ozolsalā

Celulozes rūpnīca Somijā
Ānekoski top jaunā “Metsä Fiber” bioloģiskā celulozes rūpnīca, kurai pēc pusotra gada sākot strādāt, līdzās esošo veco slēgs. Foto – Ivars Bušmanis


Latvija ik gadus eksportē gandrīz trīs miljonus kubikmetru apaļkoksnes, galvenokārt papīrmalku. Tāpēc ik pa brīdim atkal atdzimst diskusijas par to, vai nebūtu lietderīgi šo koksni pārstrādāt uz vietas, ceļot celulozes un papīra rūpnīcu.

Pēdējo reizi publiski par šo tēmu diskutēja 2001.gadā, kad skandināvu investori gribēja būvēt celulozes rūpnīcu Ozolsalā. Droši vien, ka projekts būtu izdevies, ja vien investori nebūtu vēlējušies pārāk daudz.

Sākumā viņi prasīja, lai Latvijas valsts šīs rūpnīcas pārvaldījumā nodotu 500 000 ha meža, un daudz arī netrūka, ka Saeima par šādiem nosacījumiem būtu nobalsojusi.

Tad prasības tika pazeminātas līdz tam, ka investori vēlējās, lai valsts garantētu rūpnīcai izejvielu piegādi.

Kamēr par to un pret to notika aizkulišu cīņas, jo atklāti neviens vietējās kokrūpniecības pārstāvis pret celulozes fabrikas celšanu neiebilda, gadi gāja un kokapstrādes nozares uzņēmēji paguva paši sabūvēt rūpnīcas, kas spēja pārstrādāt sīkkoksni. Tieši paši kokrūpnieki, nevis vides aizstāvji panāca to, ka šis projekts tā arī netika realizēts.

Lai gan ideja aizkulisēs ik pa brīdim vēl tiek diskutēta, šobrīd speciālisti uzskata, ka celulozes rūpnīca nebūs panaceja, kas atrisinās visas problēmas ar koksnes eksportu. Drīzāk tās varētu būt vairākas rūpnīcas, kas ražotu nišas produktus – plātnes, bioenerģiju u. c. Turklāt, ja neuzlabojas iespējas importēt koksni no Krievijas vai Baltkrievijas, tad iespējams, ka celulozes rūpnīcai Latvijā nemaz nepietiktu koksnes resursu.

Realizācijas iespējas tagad:

Teorētiski nav izslēgts, taču škiet, ka mežizstrādes un kokapstrādes nozares pret šo ideju šobrīd ir atsalušas.

Varbūtība 25%

4. “Saint Gobain” rūpnīca Ikšķilē

Protesta akcija pret Saint Gobain”” Ikšķilē
Foto: Evija Trifanova/LETA


Iecerētā “Saint Gobain” siltumizolācijas materiālu rūpnīca Ikšķilē bija pirmā, kas piedzīvoja savādu likteni – bija pašvaldības apstiprināts teritorijas attīstības plāns, tajā bija atzīmēta rūpniecības zona, kurā varēja būvēt industriālos objektus. Tomēr Ikšķiles iedzīvotāji samērā vienotā protestā noraidīja šīs rūpnīcas būves iespēju.

Kāpēc tā notika? Visticamāk – pirmkārt Latvijas iedzīvotāji ārpus pilsētām ir samērā negatīvi noskaņoti pret jauniem industriāliem objektiem, vismaz tādiem, kas asociējas ar piesārņojumu. Pilnīgi iespējams, ka tas ir nogurums no 50 gadus ilgušās padomju industrializācijas politikas, kas nerēķinājās ar iedzīvotāju vēlmēm.

Otrs iemesls bija iecerētā vieta – Ikšķile ir neliels turīgs ciemats Rīgas pievārtē, un arī Ogres iedzīvotāji, kas varētu veidot galveno šādas rūpnīcas darbaspēku par darba vietām nesūdzas. Droši vien šajā gadījumā jārunā par investora kļūdu vietas izvēlē, jo līdzīgs projekts kādas depresīvākas pilsētas pievārtē gandrīz noteikti būtu izdevies.

Realizācijas iespējas tagad:
Nekādas, vilciens aizgājis.

Varbūtība 0%

5. “Ryanair” tehniskās apkalpošanas centrs Rīgā

Foto: LETA/REUTER


Aviokompānijas “Ryanair” un satiksmes ministra Aināra Šlesera savulaik dzemdētais projekts par “Ryanair” lidmašīnu tehnisko apkopi Rīgā bija skaista iecere, ko pavicināt priekšā ministriem un deputātiem, lai “izdabūtu cauri” ekskluzīvās atlaides “Ryanair” Rīgas lidostā.

Projekts bija nosacīti dzīvs, kamēr šīs aviokompānijas lielais draugs A. Šlesers bija pie varas. Jau drīz pēc tam izrādījās, ka Latvijā vienkārši nav pietiekami daudz (tika minēts skaitlis 100) avioinženieru, kas būtu nepieciešami šādam projektam.

Tāpat samērā drīz beidzās medusmēnesis starp lidostu “Rīga” un “Ryanair” – neapmierinātība ar ekskluzīvajiem noteikumiem šai aviokompānijai pretstatā visām citām uzliesmoja drīz.

Realizācijas iespējas tagad:
“Ryanair” gadījumā nekādas. Ik pa brīdim gan pavīd informācija par kādas citas aviokompānijas līdzīgiem plāniem, bet tie, visticamāk, atduras pret darbaspēka problēmu.

Varbūtība – 25%

SAISTĪTIE RAKSTI

MAF Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Krievijas mērķis esot karā vājināt Ukrainas industriālo ekonomiku, lai tā vairāk līdzinātos kādai no Baltijas valstīm 161
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
Zvejnieks: “tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā” 2
FOTO. Saglabāts pat saimnieka krēsls, kas pildīts ar salmiem! Kā Viktors apvieno senu Jūrmalas vasarnīcu ar mūsdienu arhitektūru 3
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Ir jāanulē Latvijā līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas tiem, kas atbalsta Krievijas agresiju,” rosina Egils Levits
VIDEO. Henriks Danusēvičs par partiju solījumiem: “80% no solītā viņi izdara pretēji!” 8
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
FOTO. Saglabāts pat saimnieka krēsls, kas pildīts ar salmiem! Kā Viktors apvieno senu Jūrmalas vasarnīcu ar mūsdienu arhitektūru 3
Sinoptiķi izplata brīdinājumu par laika apstākļiem svētdien. Ikvienam jābūt uzmanīgam
10:12
Kā efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem augustā?
09:20
VIDEO. Raita Karnīte: “Viedokļi atšķiras – vai vēja parks ietekmē veselību, tāpēc pārsteidz, ka to pie mums grib izvietot uz zemes, ne jūrā…
09:13
FOTO. “Viņi parādīs, kas ir īstie karaliskās ģimenes locekļi”: princis Viljams un Keita Midltone dosies uz Ameriku
FOTO. Vērmanes dārzā par 78 tūkstošiem eiro atklāta atjaunotā Rīgas vecākā strūklaka 5
Līvānu novadā skolēniem arī nākamajā mācību gadā būs brīvpusdienas 4
“Lielākā daļa pat nesaprot, kā rēķinus apmaksāt!”: Čerkovskis skaidro sabiedrības izpratni par enerģētiku 100
VDD: Uzvaras pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tāpēc gatavojamies kopā ar Valsts policiju
VIDEO. Pēc pašas izraisītas smagas autoavārijas mirusi Holivudas aktrise Anna Heša
VIDEO. “Agrāk man vannasistabā dzīvoja sliekas!” Anitra Tooma pastāsta, kāpēc mājoklī vajadzētu turēt šos “mājdzīvniekus”
Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Galvenie iemesli, kāpēc jauni un lietoti auto kļūst dārgāki 1
Pašmāju bēdīgi slavenajam “Memory Water” tomēr būs jāmaksā 15 000 eiro sods par cilvēku maldināšanu 70
Svētdien Latvijā tveice pastiprināsies. Līdz cik grādiem “uzkarsīs” gaiss?
VIDEO. Vai ar NATO ātrās reaģēšanas brigādi ir pietiekoši Baltijas valstu drošībai? Atbild Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Garšīgi, daudz ūdens un maz kaloriju! Kas vērtīgs kabačos?
“Ja, piemēram, nomedī grūsnu vilku māti – lielas nepatikšanas, bet, ja vilks saplēš grūsnu aitu māti, tas nav nekas…”: lauksaimnieki bažīgi par vilku uzbrukumiem
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs