Vents Krauklis un Inga Bērziņa
Vents Krauklis un Inga Bērziņa
Foto – Valdis Semjonovs

Vai reģionu spēku iespējams savilkt vienā dūrē? Saruna ar pašvaldību vadītājiem 1

Apmēram pirms pieciem gadiem Latvijā plaši sazarojās reģionālo un lokālo partiju kustība. Gatavojoties iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, tās pa lielākai daļai dibināja bez savas organizācijas palikušie bijušie Tautas partijas cilvēki. Tā notika Kuldīgā, Valmierā, ar novadu spēkiem apvienojās Vidzemes, Latgales partijas, dažās pilsētās (Daugavpilī, Jūrmalā) ir pat vairākas vietējās politiskās konstrukcijas. Arī 2017. ir vēlēšanu gads. Kā “lauku” politiķiem veicies ar darbošanos, vai ieturēts pareizais modelis, stāsta Kuldīgas un Valkas domes priekšsēdētāji, attiecīgi “Kuldīgas novadam” partijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Vidzemes partijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

 

LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 123
17 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kāpēc viņi tik ilgi ir mums melojuši? 680
1 diena
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
“Ministra dēļ zaudējumi ir lielāki par visu antivakseru nodarīto kaitējumu!” Apinis par bailēm un haosu 73
5 stundas
Lasīt citas ziņas

I. Bērziņa: Pēc TP sabrukšanas bija arī zināma vilšanās lielajā politikā. Pašvaldības deputāti nevar uzņemties atbildību par lielo politiku, jo tur nemaz nav iesaistīti. Mēs varam atbildēt par to, kas notiek Kuldīgas novadā, un par šeit izdarīto arvien cilvēku vērtējumus vai pārmetumus uzklausīsim. Tāpēc uzskatu par loģisku un pareizu, ka 2012. gadā izveidojām novada partiju. Jau toreiz un tagad, nākotnē skatoties, šķiet, ka būtu labi, ja vietējās partijas tomēr spētu apvienoties Reģionu apvienībā. Mēs noslēdzām līgumu ar “Vienotību”, un savulaik varas partija uzņēmās tādu kā vienojošu lomu, pieņemot vairākus reģionālos spēkus par partneriem. Tā likās diezgan stipra savienība, tajā pašā laikā bija zināma sašķeltība, jo citas vietējās partijas ietilpst ZZS, vēl citas veidojušas Reģionu apvienību. Liepājas vai Ventspils partijām, bloķējoties ar ZZS, šobrīd ir visai liela ietekme. Mūsu interese pirmām kārtām balstīta uz nepieciešamību piedalīties valsts reģionālās politikas veidošanā, bet tas skar gan veselības vai izglītības sfēru, to, kādi būs nodokļi. Daudzas aktivitātes, kuru risināšanai reģionu politiķus ir noderīgi apvienot kopā lielākā spēkā.

 

Reģionu apvienība jau pastāv, tai ir spēcīgs, pazīstams līderis Mārtiņš Bondars. Acīmredzot ar “Vienotību” priekšā ir izvēle: turpināt esošo sadarbību vai meklēt citu savienību?

CITI ŠOBRĪD LASA

Modelis var būt dažāds. Tas atkarīgs no “Vienotības”, tiklab no Reģionu apvienības. Vispirms politiskajiem spēkiem jānostartē pašvaldību vēlēšanās, jāparāda rezultāti. Kaut ko vērts mainīt tad, ja ir redzamas izredzes izveidot lielāku ietekmīgu spēku. Mēs neplānojam līdz Saeimas vēlēšanām lauzt esošos līgumus, bet tālāko rādīs laiks, partiju sarunas, sadarbības potenciāls.

 

Kas traucēja reģionālajām partijām konsolidēties par ievērojamu spēku?

Droši vien spēcīgu līderu trūkums un sākotnēji – neticība, ka nacionālā līmenī spēsim gūt ievērojamu atbalstu kā partiju apvienība. Pašlaik ar partiju “Kuldīgas novadam” gatavojamies pašvaldību vēlēšanām, un nav izslēgts variants, ka nākotnē tieši vietējam, lokālajam politiskajam spēkam ir daudzsološāka nākotne nekā valsts līmeņa “centrālām” organizācijām, kas patlaban bauda gaužām mazu vēlētāju uzticību. Turklāt tradicionālajām partijām zūd atšķirība pēc labējo un kreiso nodalījuma. Tās diezgan populistiski cenšas ieņemt to pusi, uz kuru tobrīd sveras iedzīvotāju intereses. Reģionālām partijām šāda dalījuma nav bijis kopš dibināšanas brīža. Tās vienmēr primāri risina iedzīvotāju ikdienas vajadzības. Gribu uzsvērt, ka šādi lokālie spēki veicina Latvijas pilsoņu iesaistīšanos politikā. Tie nav daudz mazskaitlīgāki par “lielajām” partijām, toties maksimāli daudz biedru ir aktīvi līdzdalībnieki, kuri izsaka savu viedokli un tiek uzklausīti. Man šķiet, “centrālajās” partijās ar to ir problēmas.

 

Kraukļa kungs, jūs vadāt lielāku – Vidzemes partiju, kurai ir vadība Valkā, Rūjienā, Aizkrauklē, plašākā teritorijā nekā viena novada partijai.

V. A. Krauklis: Mums ar pilsētpartijām ir līdzīga ideoloģija, bet darbībai plašāks mērogs. Domāju, tas ir zelta vidusceļš, jo ekonomiskām saitēm jāattīsta visu reģionu, tādēļ biju iniciators Vidzemes partijas veidošanai. No sākuma partneriem atkrita, piemēram, valmierieši, kuri izvēlējās veidot savu spēku. Tas ir vieglāk – izstāstīt piedāvājumu vienas pašvaldības vēlētājiem. Bet arī mūsu partijas zīmols cilvēkiem ir saprotams. Vidzeme ir sens, vēsturisks Latvijas apgabals, un vidzemniekiem ir savas identitātes sajūta. Skaidrs, ka gribam būt ietekmīgāki, jo lielajā politikā rēķinās, vai pārstāvi pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu. Gadu gaitā mums bijis biedru atbirums un jaunu pieplūdums, bet jūnijā vēlēšanās Vidzemes partijai pirmoreiz būs saraksti Smiltenē, Madonā – nostiprināsimies. Otrs moments – esam starp Reģionu apvienības dibinātājiem. Domāju, arī apvienotā spēka ietekme pieaugs. Partiju apvienība man šķiet loģiskākais sadarbības modelis, bet mērķis ir 13. Saeimas vēlēšanās kā minimums dubultot pašreizējo deputātu pārstāvību. Un – būt varā. Tas ir sasniedzams rezultāts. Ceram būt vienojošais elements, lai Reģionu apvienības dalībnieku būtu vairāk, iesaistot citas municipālās partijas, un ceram uz sekmīgu startu Rīgā. Nebija viegls uzdevums pierunāt Mārtiņu Bondaru “likt uz Rīgas kārts”, atstājot augsto Saeimas tribīni, bet ir pamats domāt, ka viņam ir iespējams pacīnīties un nomainīt Ušakovu galvaspilsētas mēra amatā. Pretinieks saprot, ka Bondars ir nopietnākais kandidāts, un jau steidzas piebāzt sociālos tīklus ar meliem, apvainojumiem. Tātad cīņa būs sīva. Ieguldīsim ļoti nopietnus resursus, jo iznākums Rīgā ir svarīgs Saeimas vēlēšanu ieskaņā. Ja Bondars kļūtu par mēru, tas būtu visiem ļoti labi. Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, bet pašlaik ir sajūta, ka tā pastāv kā atsevišķa teritoriāla vienība, kam ar pārējo Latviju nav īsta sakara.

Ko sakāt par Bērziņas kundzes domu, ka reģionu spēku iespējams savilkt vienā dūrē?

Pagaidām reģionālās politikas ietekmēšanai vietējās partijas izvēlējušās katra mazliet atšķirīgu ceļu. Kuldīdznieki vai valmierieši turas ar valdošu partiju, viņiem ir tiesības piedalīties koalīcijas padomē un daļēji izdodas panākt rezultātu. Bet tikai daļēji. Ja skatāmies, kas notika ar skolotāju algu reformu vai kas notiek ar finansējumu ceļiem, tad redzam, ka kopumā valdošās koalīcijas lēmumi nav reģionu attīstībai labvēlīgi un veicinoši. Pateicoties lokālo partiju pārstāvju klātbūtnei, notikusi zināma amortizācija. Koalīcijā lemtais varēja būt vēl sliktāks. No ļoti sliktiem lēmumi kļuva slikti. Par to paldies kolēģiem.

 

Vai Kuldīgas partijas vadītāja kā “Vienotības” partnere drīkst piedalīties Koalīcijas padomes sēdē, vai tur ielaiž tikai deputātus Boķi, Šulcu, Adamoviču, Ventspils un Liepājas mērus?

I. Bērziņa: Sadarbības līgumā tas paredzēts, un sākumā bija iespējams. Tā kā partneru ir daudz, tad vienojās, ka uz sēdēm iet deleģēti pārstāvji.

 

Nuja, lai pārāk daudzi nedabū zināt, ko slepus spriež padomē. Taču papildu esat nodibinājuši arī Reģionu attīstības centru apvienību (RACA). Latvijas Pašvaldību savienība viscaur saskaldīta, kur atsevišķi ir lielo pilsētu un maznovadu asociācijas, Pierīgas, Piejūras pašvaldību apvienības – vai meklējat vēl vienas durvis uz ministrijām, iestādēm un pie varas?

V. A. Krauklis: Mēs, 21 pašvaldība, paši to neizdomājām – Nacionālās attīstības plānā noteica, kas un kāpēc ir reģionālās attīstības centri. LPS tiešām ir nogrupēšanās, un savienība ne vienmēr spēj vai vēlas aizstāvēt mūsu intereses. Tāpēc izveidota RACA, kas pārstāv vai visu Latvijas politisko spektru, jo, teiksim, Krāslavā pie varas ir ZZS, Kuldīgā – vietējā partija, bet visiem ir viens mērķis aizsargāt mūsu iedzīvotāju intereses un veicināt reģionālo centru attīstību. Stratēģija ir: attīstīt arī apkārtējos novadus, un tā tiešām strādā. Ja būsim spēcīgāki, ja spēsim iedot vairāk servisu, pakalpojumu un darba vietu, tas darīs spēcīgākas arī blakusesošās un tālākas perifērijas. Mēs neejam lozungu, rezolūciju ceļu, cenšamies profesionāli strādāt ar valsts iestādēm.

 

Jūs vēlējāties ietekmēt VID reorganizāciju, lai dienests nelikvidē reģionālās struktūras. To sadzirdēja?

Nesadzirdēja, bet panācām, ka atceļ plānoto centru likvidēšanu. Tā vietā vismaz atstās pāris darbinieku, kas sniedz pakalpojumus. Tas atkal ir vairāk nekā nekas.

 

 

Pār cik sliekšņiem kāpāt, lai to panāktu?

Divreiz runājām ar VID vadību, bijām pie finanšu ministres, vērsāmies VARAM un Saeimā…

 

…uzrunājāt premjeru?

Viņu arī.

Iepriekšējās Saeimās “lauku” politiķu bija maz. Tagadējā viņi ir visai ievērojamā skaitā. Nu sūdzas, ka municipālai varai pārāk liela ietekme valsts varā!

Tas ir viens no mītiem, ko ērti uzturēt caur medijiem. Ka pašvaldības trekni dzīvo, nedomā par kopīgām valsts lietām. Bet tieši pašvaldība, nevis valsts ir tā, kas nodrošina vai nenodrošina iedzīvotāja dzīves kvalitāti. Primāri nodrošina, kādas būs skolas, bērnudārzi, ielas, ceļi, valstij piedaloties.

 

Skaļākas balsis vēsta, taisni pašvaldības ar savām lauku skoliņām, 2. šķiras neizbraucamiem ceļiem, slimnīciņām ir tās, kas guļ kā baļķis valsts progresa ceļā.

Tādas koncepcijas dzirdam, bet vai Rīga un tuvākā apkārtne ir visa Latvija?

I. Bērziņa: Vai šīs koncepcijas piekritēju mērķis ir apdzīvota vai no iedzīvotājiem iztukšota Latvija? Pašlaik virzītai nodokļu reformai ir atsauksmes iedzīvotāju, uzņēmēju vidū, jo kam gan nepatīk, ka nodokļus mazina, maciņos sajūt ienākumu. Toties pašvaldībām radīsies mīnusi, kurus, godīgi sakot, neticu, ka kompensēs. Daudzas pašvaldības mazos novados un lielās pilsētās var palikt bez ieņēmumu bāzes, jo iedzīvotāju ienākuma nodokli sāk maksāt no tādas summas, kādā nemaz nav lielākā daļa algu attiecīgajā reģionā. Tur tad pārtiks no atvēlētām dotācijām. Kas cietīs, ieņēmumiem samazinoties? Kā pirmais – iedzīvotājs, kam rūp skolas, lauku ceļi – un jo tālāk no Rīgas, jo klāsies sliktāk. Pēc nodokļu reformas cilvēks dabūs kādu eiro klāt, bet vai tas atsvērs, ka būs tālāk jābrauc pēc pakalpojuma, medicīnas, izglītības? Tas viss jāsarēķina, bet tā nav darīts. Politiskā telpā pausts jauks paziņojums – būs vairāk naudas, bet tas ir plāns A, kur nav pateikts B. Bez šī “B” ZZS, kas tik ļoti iestājas par zemniekiem, pati likvidē laukus.

V. A. Krauklis: No makroekonomiskā viedokļa it kā pareizi. Iedzīvotāji tērēs naudu, brauks uz tālāku veikalu, apmeklēs lielu slimnīcu, pirks preces, benzīnu, un valsts ar nemainītu PVN zaudētājos nepaliks. Bet vietējais veikaliņš, slimnīca vairs nepastāvēs. Aicinātie eksperti skatās Rīgas un Pierīgas situāciju, kur algu līmenis samērā ļoti liels, un tās pašvaldības varētu pastāvēt, kurpretim tālāk Latvijā netrūkst pašvaldību, kur strādājošie reāli (nevis aploksnē) ir diametrāli pretējā situācijā un pelna minimumu. Ja no tā nodoklis ir 0 vai simbolisks, valsts droši vien piemetīs līdzekļus, bet izdzīvošanai, nevis attīstībai. Šis var izrādīties fundamentāls solis pretī reģionu nākotnei ar nelāgām sekām.

To daži eksperti teikuši, ka pašvaldības nobremzēs ikkatru reformu, mums nebūs modernas izglītības, augstvērtīgas veselības aizsardzības, labākas nodokļu iekasēšanas sistēmas.

Citi eksperti vērtējuši, ka atsevišķās mazās skolas izglītības kvalitātes līmenī lielās sit pušu! Tad gādāsim, ka sākumskolas paliek tuvu bērnu dzīvesvietai un skolotājs saņem pieklājīgu atalgojumu – nevis pēc skolēnu skaita, ar ko viņš un skola nevar izdzīvot. Lielākās klasēs koncentrācija iespējama. Bet neredzu loģiku, ja pirmklasniekam agrā rītā jāceļas, pusstundu jābrauc uz skolu pa ļoti sliktu ceļu. Pamatzināšanas vietējā skoliņā viņam iedos – pat labākas nekā pilsētā.

I. Bērziņa: Tas, kā notiek naudas sadalīšana Latvijā pēdējos gados – varu vien pabrīnīties, kāpēc to runā pusbalsī!

 

Pusbalsī runā, ka ļoti daudz aiztek uz Ventspili?

Vai ir kaut niecīgs godīguma procents, dalot līdzekļus reģionālajām slimnīcām? Vienai piejūras pilsētai – 9 miljoni, otrai – 14 miljoni. Citās tāda paša lieluma slimnīcās par kārtu mazāk! Tas nav taisnīgs sadalījums! Bet to akceptē.

 

“Vienotība” akceptē!

To jautājiet viņiem. Tāpēc esam izveidojuši Kuldīgas partiju, šobrīd esam līguši ar “Vienotību”, rīt varbūt ar citiem. Tie paši manis kritizētie ZZS pāris reižu piedāvājuši sadarboties. Reizēm, paskatoties, kas valstī notiek, vadzis šķietami ir pilns un var lūzt.

 

Tad cits neatliek, ka jāuzvar pašvaldību vēlēšanās, jāieņem 13. Saeima, tad pieņemsiet lēmumus, kādi lauku reģioniem ir labvēlīgi.

V. A. Krauklis: Katrā ziņā esam šeit, jo netaisāmies noskatīties, kā tiek izpostīta Latvija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 123
17 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kāpēc viņi tik ilgi ir mums melojuši? 680
1 diena
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
“Ministra dēļ zaudējumi ir lielāki par visu antivakseru nodarīto kaitējumu!” Apinis par bailēm un haosu 73
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bērnu rotaļu laukumā lāču mamma ar lācēnu spēlējoties šļūc pa slidkalniņu 10
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
„Pērc, ko gribi, te viss ir lētāks!” Latvieši dalās pieredzē, kāpēc pēc ikdienas precēm dodas uz „Lidl” Lietuvā 92
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Reirs skaidro, kāpēc nākamā gada budžetā nav paredzēta minimālās algas celšana 46
6 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Lemberga likumu noraida. Judins atzīst, ka viņam kauns, ka Saeima nopietni diskutē par šādiem jautājumiem 10
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja būs iekšējais taisnīgums, mēs tos bēgļus arī pieņemsim.” Rūta Dimanta par problēmām valsts prioritātēs 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Krieķis gadu pēc Rebenoka slepkavības: Pirmos pierādījumus atrada pēc mēneša, tīrot māju 19
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Botass ātrākais pirmajos F-1 treniņbraucienos
23:03
LE
LETA
Ziņas
Nīderlande ievieš obligātus Covid-19 sertifikātus 1
22:06
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Līdz ar Rūdolfu Blaumani mirusi arī ērglēniešu vienprātība
21:32
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
“Ministra dēļ zaudējumi ir lielāki par visu antivakseru nodarīto kaitējumu!” Apinis par bailēm un haosu 73
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 123
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Par interneta hītu kļuvis video, kurā Staķis pārsteigts par sportistiem, kas ieradušies uz apbalvošanu: “Kādā sakarā? Ā, īstais Pļaviņš un Točs!” 37
12 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Atsāks darbu pie Pašvaldību referendumu likuma 2
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Dažviet iespējams arī pērkona negaiss. Kāds laiks gaidāms sestdien?
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņi visu ir izdarījuši nepareizi!” Ušakovs vaino valdību par cilvēku vēlmi nevakcinēties 61
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Pēc uzmanības “izslāpušie”!”: princis Harijs un Megana dodoties vizītē uz Ņujorku, uzjautrinājuši soctīklu lietotājus 13
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Biju nepatīkami pārsteigts…”Levits prasījis, lai deputātes nokārto frakcijas atbalstu Kucinas ievēlēšanai ST tiesneša amatā 105
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Par mata tiesu! Autobraucējs šķērso vairākas joslas, neaizskarot nevienu citu braucošo auto
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
2022.gada valsts budžeta projekts: Reirs atklāj, vai nākamgad būs nepieciešama nodokļu celšana 6
9 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Latviešu Apvienotajā Karalistē vairāk, nekā rēķināts. Cik Latvija saņems par breksita ciešanām? 12
8 stundas
IK
ILZE KĻAVIŅA
Ziņas
Pintera spoguļi. Ilze Kļaviņa recenzē Ināras Sluckas iestudējumu “Nodevība” Nacionālajā teātrī
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tiks grauta uzticība pensiju sistēmai!” Vai Latvijai jāseko Igaunijas piemēram un jāļauj strādājošajiem izņemt pensijas 2. līmeņa uzkrājumu? 39
17 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
No omītes recepšu krājumiem: visgaršīgākais mājās gatavotais rasols 13
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bērnu rotaļu laukumā lāču mamma ar lācēnu spēlējoties šļūc pa slidkalniņu 10
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas vīrs pukojas, ka sieva ir kā “saaugusi” ar telefonu: “Tie “like” ir svarīgāki par bērniem!” 6
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
„Pērc, ko gribi, te viss ir lētāks!” Latvieši dalās pieredzē, kāpēc pēc ikdienas precēm dodas uz „Lidl” Lietuvā 92
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Pensija būs jākrāj pašam! Ar laiku pensijas 1. līmenis izzudīs arī Latvijā 125
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Cilvēkus izmanto.” Ilvesa par to, ka ar cilvēkiem tiek manipulēts, mērķtiecīgi izmantojot dažādas tehnoloģijas 54
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Agris un Agrita 1
12 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Ar kādiem “tautas līdzekļiem” labi var iztīrīt veļasmašīnu, bet kādus labāk tomēr nelietot?
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad jau mums vajag mēru katrai Rīgas bedrei!” Ušakovs skeptisks par nakts mēra amata ieviešanu galvaspilsētā 38
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV personības Žaklīnas Cinovskas jaunā darbavieta – pārsteigums daudziem 40
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Lai orhidejas ziedētu vienmēr: dārzniece atklāj vienu “triku” 5
1 diena