Noliedz, ka mazākumtautību grupas bērnudārzos mazāk pieprasītas nekā latviešu 0
Partijas “Vienotība” Rīgas domes deputātu izplatītais paziņojums par pustukšajām mazākumtautību grupiņām Rīgas bērnudārzos ir tendenciozs un patiesībai neatbilstošs, aģentūrai LETA apgalvoja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.
Atvērtās jaunās bērnudārzu grupas ir piepildītas, un joprojām saglabājas rinda uz vietām bērnudārzos gan ar latviešu mācību valodu, gan ar krievu mācību valodu. Ir nokomplektētas pilnīgi visas grupas, un brīvu vietu nav, taču tā kā šajā gadalaikā mazuļi bieži slimo, tad patlaban bērnu skaits grupiņās var būt mazāks nekā parasti, skaidroja Vilde.
Jau ziņots, ka partijas “Vienotība” Rīgas domes frakcijā šodien notiks sēde, kurā pašvaldības deputāti skaidros, kāpēc tiek atvērtas jaunas mazākumtautību bērnudārzu grupiņas, kamēr esošās ir pustukšas. Pie frakcijas esot vērsušies vairāki vecāki, paužot savu sašutumu, ka mazākumtautību bērnudārzā vieta atrodas ļoti ātri, kamēr rindā uz vietu latviešu bērnudārzā jāstāv nesamērīgi ilgi. Izglītības speciālisti iepriekš atzinuši, ka mazākumtautību ģimenes nereti izvēlas savus bērnus sūtīt bērnudārzos ar latviešu mācību valodu, lai bērni vieglāk apgūtu valsts valodu, tāpēc pieprasījums pēc šīm grupiņām ir lielāks.
Izglītības, kultūras un sporta departaments norāda, ka Rīgas pašvaldības iestādēs ir 728 grupas ar latviešu mācību valodu un 585 grupas ar mazākumtautību mācību valodu, no kurām 82 jaunas bērnudārzu grupas ar latviešu mācību valodu un 25 ar mazākumtautību mācību valodu atvērtas šā sasaukuma laikā.
“Vienotība” uzskata, ka ir būtiski noskaidrot, vai nav nepieciešams veikt korekcijas grupiņu sadalījumā atbilstoši rīdzinieku vēlmēm un reālajam pieprasījumam, tāpēc deputāti par aktuālajiem bērnudārzu jautājumiem šodien plkst.12 frakcijas sēdē iztaujās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoru Gunti Helmani un Pirmsskolu nodaļas vadītāju Ivetu Naglu. Tāpat uz sēdi aicināti vecāki, kuri saskārušies ar bērnudārzu rindu problēmu, saņemot uzaicinājumu doties uz mazākumtautību, nevis latviešu valodas grupiņu.
Atbildīgais departaments savukārt uzsver, ka, atverot jaunas bērnudārzu grupas, mācību valoda tajās tiek noteikta atbilstoši pieprasījumam un iespējām. Vadoties pēc pirmsskolu tīkla paplašināšanas pamatprincipiem, jaunās papildu grupas tiek atvērtas pašvaldībai piederošās ēkās, kā arī brīvās vietās pašvaldības iestādēs, tajā skaitā pirmsskolās, skolās un interešu izglītības centros. Atverot jaunās grupas, tiek ievērots arī tā saucamais pēctecības princips, kas nozīmē, ka valodu lietojums tiek noteikts tā, lai bērns, absolvējot pirmsskolas grupas, kas izvietotas skolā, varētu turpināt skolas gaitas kā tās pašas skolas audzēknis.
Atverot jaunās grupas un sadarbojoties ar privātajiem bērnudārziem, aktuālo rindu uz vietām bērnudārzos ir izdevies samazināt vairāk nekā par pusi. Ja 2009.gadā rindā bija reģistrēti 6730 bērni, tad 2012.gada beigās šis skaits sarucis līdz 2800 bērniem. Patlaban rinda ir pieaugusi līdz 3652 bērniem, jo no šā gada 1. janvāra vecāki var saņemt gan līdzfinansējumu privātā bērnudārza apmeklēšanai, gan saglabāt vietu rindā uz pašvaldības bērnudārzu.
Kopumā pirmsskolas izglītību pašvaldības bērnudārzos iegūst 26 700 bērni, privātajās izglītības iestādēs izglītības pašvaldības līdzfinansējumu 93 latu apmērā saņem 3210 bērni.
Rīgā joprojām ir rinda uz vietām gan mazākumtautību izglītības programmā, gan izglītības programmā latviešu valodā. Ja vecāki ir pieteikuši bērnu vairākās iestādēs un dažādās izglītības programmās, gan latviešu, gan mazākumtautību mācību valodas izglītības programmā, tad uzaicinājumu – sākt apmeklēt bērnudārzu – viņi saņem atkarībā no tā, kurā izglītības programmā rinda pienākusi ātrāk.
Rīgā pirmsskolas izglītības programmas īsteno 152 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, 18 vispārizglītojošās skolas un divas interešu izglītības iestādes. 71 bērnudārzā mācības notiek latviešu valodā, 51 – mazākumtautību valodā, ietverot valsts valodas apguvi, un 30 bērnudārzos programmas ir gan valsts valodā, gan mazākumtautību.
Lai vecāki būtu informēti par pirmsskolu tīkla attīstību, ir nodrošināta iespēja, aizpildot pieteikuma iesnieguma formu, pie kontaktinformācijas izdarīt atzīmi “saņemt jaunumus”. Tad uz norādīto e-pastu tiek nosūtīti visi jaunumi, kas attiecas uz jaunu grupu atvēršanu gan iestādē, kurā vecāki pieteikuši mazuli, gan citās tuvumā esošajās iestādēs. Ja vecākiem šī informācija nav saistoša, viņi to var ignorēt. Taču ir gadījumi, ka vecākiem šāda informācija ir bijuši ļoti nepieciešama un lietderīga.
Lai paplašinātu pirmsskolas izglītības pieejamību, Rīgas dome arī šogad atvērs jaunas papildu bērnudārzu grupiņas pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī īstenos sadarbību ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm.
