Aptuveni 80 cilvēku pie VARAM prasa atlaist Ogres mēru Helmani

Ogres attiecību kārtošanā iesaistās valdība 60

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam 32
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm 77
Viedoklis
Armands Puče: Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību 82
Lasīt citas ziņas

Spēkošanās starp Ogres novada priekšsēdi Egilu Helmani (NA) un Ogres Vēstures un mākslas muzeju, kura pusē ir nostājusies domes opozīcijā esošā “Kustība Par” un vairākas nevalstiskās organizācijas, ir ieguvusi diezgan stabilu vietu mediju virsrakstos.

Visu šo laiku vairāk no vērotāja pozīcijām uz notiekošo ir noskatījies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (“AS”). Taču otrdien, atsaucoties premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) aicinājumam, viņš ir uzdevis ministrijas darbiniekiem pieprasīt informāciju no Ogres novada domes, lai vērtētu situācijas tiesiskos apstākļus.

CITI ŠOBRĪD LASA

K. Kariņš aicinājis ministru meklēt risinājumu pēc pēdējiem notikumiem nedēļas sākumā, kad dome no amata uz trīs mēnešiem atstādināja muzeja direktori Eviju Smiltnieci, kā pamatojumu minot iespējamo dokumentu viltošanu par pārcelšanu vecākā vēsturnieka amatā Arno Smiltnieku. Tiesa, pirms domes sēdes E. Smiltniece, kuras kabinets iepriekš jau bija aizzīmogots un pie tā dežūrēja pašvaldības policija, bija uzteikusi darbu. Viņa aiziešanu no amata pamatoja ar apstākļiem, kas liedz to turpināt.

Intervijās E. Smiltniece lika saprast, ka runa ir par piedzīvoto mobingu.

K. Kariņš pirmdien preses konferencē, lūgts to komentēt, teica: “Ogres pašvaldībā notiekošais man nav saprotams, bet, cik es to saprotu, man nav arī pieņemams. Ministram būtu jāiesaistās pēc būtības. Mēs esam demokrātiska valsts, un ir zināma lietu kārtība – ir lietas, kurām vajag notikt, un ir lietas, kurās nav vēlamais virziens.”

Referendums Ogres novadā maz ticams

Šī nav pirmā reize, kad M. Sprindžuku atsevišķas sabiedrības grupas un politiķi, tajā skaitā bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, aicina aktīvāk īstenot ministram likumā paredzēto pašvaldību uzraudzību.

Arī tagad J. Pūce “Latvijas Avīzei” teica: “Manā izpratnē te ir jautājums, vai domes priekšsēdētājs, vēršoties pret muzeja vadību, ir ievērojis labas pārvaldības principu, kas ir Satversmes līmeņa princips. Ministram ir jāuzrauga, vai pašvaldībā ir ievērota laba pārvaldība. Likumā noteikts, ka viņam ir pienākums reaģēt.”

J. Pūce te saredzot riskus, ja kaut kas tāds notiktu, piemēram, Daugavpils vai Rēzeknes domēs. J. Pūces paša iepriekšējā pieredze liecinot, ka vairumā gadījumu, kad ministrs ir lūdzis domei paskaidrojumus, tā pēc tam ir novērsusi iespējamos likuma pārkāpumus. J. Pūcem arī nebija saprotams, kāpēc pie muzeja direktores kabineta atradās pašvaldības policija, kuras kompetencē ir nodrošināt domes saistošo noteikumu ievērošanu, bet iespējamā dokumentu viltošana ir citu tiesībsargājošo iestāžu ziņā.

Reklāma
Reklāma

Savukārt M. Sprindžuks savu nostāju nemaina – viņaprāt, bez tiesiska pamatojuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nav jāiejaucas pašvaldības demokrātiskos procesos.

Šajā gadījumā viņš ir uzdevis pieprasīt no Ogres novada domes paskaidrojumus, lai vērtētu tās rīcības pamatotību.

Tas, kāpēc sēdes vadītājs nedeva vārdu tajā klātesošajai E. Smiltniecei, nebija saprotams arī M. Sprindžukam. Pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas viņš informēs premjeru un koalīciju.

Ministrs pastāstīja, ka iedzīvotāji bieži vēršas VARAM ar dažādiem iesniegumiem, piemēram, cilvēki nebija apmierināti ar bibliotēkas slēgšanu Jūrmalā. Taču ministrs nevar visos gadījumos iesaistīties konflikta risināšanā, jo, viņaprāt, ir jāizmanto iespēja vērsties tiesā. Viņš atgādināja gadījumu ar Rīgas teritorijas plānojumu, ko apturēja priekšgājējs Artūrs Toms Plešs (“LA”), kura rīcība radījusi pašvaldībai zaudējumus. M. Sprindžuks uzskata, ka vēlēto deputātu darbība ir vispirms jāuzrauga iedzīvotājiem, kas no 2024. gada 1. janvāra varēs rosināt arī vietējos referendumus par domes atlaišanu.

Tiesa, to nevarēs darīt gadu pirms vēlēšanām, tātad iedzīvotājiem būs tikai daži mēneši referenduma rosināšanai, bet, ja tas izdodas, tad referendumu varētu pagūt sarīkot reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai ierosinātu domes atlaišanu, par to ir jāparak­stās 30% no iedzīvotāju skaita, kas pēdējās vēlēšanās iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā.

Ogres novadā 2021. gadā bija reģistrēti 45 133 vēlētāji, no kuriem vēlēšanās piedalījās 38,2% balsstiesīgie. Taču iespēja, ka iedzīvotāji varētu prasīt domes atlaišanu, ir visai niecīga ne tikai sasprin­gtā laika grafika dēļ, bet arī tāpēc, ka E. Helmanis ir populārs mērs – ar Nacionālās apvienības atbalstu viņš ir īstenojis daudzus projektus, kas iedzīvotājus interesē vairāk nekā juridiskas detaļas par mēra konfliktu ar iestādes vadītāju.

Dombrava saredz politisku nokrāsu

Par Ogres novada priekšsēža E. Helmaņa komandu 2021. gadā nobalsoja 48,9% vēlētāju un tā ieguva 13 no 23 mandātiem domē, kas nozīmē, ka tā viena var nodrošināt vairākumu, bet ar to sadarbojas arī citi politiskie spēki. Domē ir pārstāvētas astoņas partijas, no kurām divas – Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība – veidoja kopīgu sarakstu ar Nacionālo apvienību.

Ogres novada domē ir arī valdībā pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība, no kuras ir M. Sprindžuks, un “Jaunā Vienotība”. Zināms, ka “JV” deputāti objektīvu iemeslu dēļ pirmdien nepiedalījās domes sēdē, kurā lēma par E. Smiltnieces atstādināšanu. Par to nobalsoja 13 domnieki, bet E. Helmanis nebija starp tiem, jo bija devies komandējumā.

Vienīgā, kas domes sēdē uzdeva jautājumus un iebilda pret lēmumu, bija Santa Ločmele (“Par”). “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka, iespējams, daļa deputātu un darbinieku baidās nostāties pret mēru, jo tas var atsaukties uz viņu karjeras iespējām pašvaldībā, bet publiski neviens nav gatavs par to runāt.

Nacionālā apvienība jo­projām negrasās izvērtēt tās valdes locekļa E. Helmaņa rīcību, neraugoties uz to, ka ikreiz, kad mediji ziņo par E. Helmaņa konfliktu ar muzeju, sabiedrībai tie atgādina arī par strīda pirmsākumiem, kad Ogres novada priekšsēdis vēlējās muzejā redzēt sankcijām pakļautā Pjotra Avena privātkolekcijā esošā porcelāna izstādi.

Viens no NA līderiem Jānis Dombrava sacīja, ka tādas domstarpības starp mēru un kādas iestādes vadītāju esot daudzās pašvaldībās, bet šajā gadījumā tas ir uztaisīts par valsts līmeņa jautājumu.

“Pēdējiem notikumiem neesmu pasekojis līdzi, bet jau pirms diviem mēnešiem varēja just, ka tam ir lielās politikas nokrāsa,” teica J. Dombrava. Uz jautājumu, vai veids, kādā E. Helmanis kārto attiecības ar muzeju, izskatās labi, J. Dombrava atbildēja: “Piekrītu, ka kādas lietas neizskatās labi, bet zinu – kā tikai nav gājis citās pašvaldībās, kur bija jālemj, piemēram, par izpilddirektora atbrīvošanu. Lokāla rakstura konflikti ir daudzās vietās,” teica J. Dombrava.

Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Viktors Valainis arī pilnībā uzticas LZS deputātiem Ogres novada domē. Tāpat viņš ir vienisprātis ar M. Sprindžuku, ka ministram dotās tiesības uzraudzīt pašvaldību darbu nevar kļūt par instrumentu, lai piedraudētu pašvaldībām, kā tas noticis 13. Saeimas laikā.

Jau Pašvaldību likuma pieņemšanas laikā V. Valainis bija iesniedzis priekšlikumu, ka nevis ministrs, bet Ministru kabinets var lemt par pašvaldības darbības likumību, ko neatbalstīja. V. Valainis ir sazinājies gan ar LZS deputātiem, gan cilvēkiem, kas strādā Ogres novada pašvaldības iestādēs. Viņš neredzot pamata neuzticēties vietējiem domniekiem, jo esot jūtams, ka politiskie spēki, kas palikuši mazākumā, izmanto šo situāciju, lai diskreditētu novada vadību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.