Foto: Unsplash

Padomi, kā izaudzināt neirotisku bērnu. Atceries, ka ideāls bērns ir paklausīgs bērns 12

Vecāki, kuriem ir problēmas ar bērniem, bieži vien spiesti pārlasīt daudz grāmatu un publikāciju, lai izveidotu nepretrunīgu priekšstatu par to, kas ir labi un kas slikti. Piedāvājam instrukciju formātā “nedomā – vienkārši lasi un dari”, kurā ietverti vissvarīgākie ieteikumi, lai izaudzinātu bērnu – neirotiķi:

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
Kokteilis
6 lietas, pēc kurām vīrieši klusībā alkst gultā, bet nevēlas to atzīt
Lasīt citas ziņas

1. Stingri izlem, ka tavs bērns tāds, kāds viņš ir, ir slikts un nekam nederīgs. Notici pats un pārliecini bērnu, ka viņš piedzimis sabojāts un ļauns, un pieaugušo uzdevums ir padarīt viņu par “īstu cilvēku”. Tas būs pamats viņa neirozes veidošanai.

2. Nekavējoties izvirzi reālistiskus mērķus. Labs piemērs: viengadīgajam bērnam jāiemācās nenoķēpāt apģērbu, 3 gadus vecam bērnam jāapgūst uzvedības etiķetes pamati, 6 gadus vecam bērnam jāspēj stundām ilgi nekustīgi sēdēt bez iespējas pat pakasīt degunu, 9 gadus vecajam – izprast daudznozīmīgās loģikas un subjektīvā ideālisma pamatus, 12 gadus vecam – tikt skaidrībā par savām dzīves izvēlēm, 15 gadus sasniegušajam jāprot patiesi nožēlot, ka vēl nespēj nopelnīt naudu un dzīvot patstāvīgi.

CITI ŠOBRĪD LASA

3. Atceries, ka ideāls bērns ir paklausīgs bērns. Pēc pāris desmitiem gadu pie visiem paklausīgajiem un rāmajiem bērniem ierodas laipna feja un pārvērš viņus par aktīviem un patstāvīgiem pieaugušajiem. Tie vecāki, kuri spiesti atkārtot saviem pieaugušajiem bērniem “dari taču kaut ko”, “nesēdi mājās”, “mēs esam atraduši tev darbu, aizej uz tikšanos”, izraisa līdzjūtību un nožēlu. Viņu bērns, visticamāk, nebija pietiekami paklausīgs. Tāpēc feja neieradās.

4. Lai sasniegtu mērķus, koncentrējies uz sliktā izskaušanu bērnā. Nepalīdzi bērnam iemācīties ko jaunu – viņš tiks atrauts no domām par to, cik slikts viņš ir.

5. Seko līdzi, lai bērnam nerodas drošības izjūta – ja tā iesakņosies, tad nākotnē viņam vienmēr būs, ar ko salīdzināt, un viņam tiks liegta iespēja uzticēties noziedzniekiem un krāpniekiem. Kādās nepatikšanās no savas nelaimīgās dzīves viņš tad varēs dalīties ar tevi? Jums nebūs, par ko runāt.

6. Ja neproti, tad noteikti iemācies lietot vispārinājumus: “tu vienmēr”, “tu nekad”, “tu neesi nekas”, “visi, izņemot tevi”, “tu pastāvīgi”. Ideāla frāzes uzbūve: “tu vienmēr visu dari nepareizi un neko labu no tevis nesagaidīt.”

7. Kliedz. Jau sen pamanīts, ka, tuvojoties bērnam, skaņas viļņa ātrums, kas nāk no pieaugušā, ievērojami samazinās. Kompensē šo efektu.

8. Pārtrauc bērnu, ja viņš ar kaut ko aizrāvies. Tagad viņam ir svarīgāks mērķis – dienas režīma ievērošana.

9. Izsmej un sodi par neveiklību. Vispār – izsmej biežāk. Ja viņš jutīsies nožēlojams, visi uzskatīs, ka viņš nav bīstams, nedarīs pāri, bet žēlos. Droši smejies par fiziskiem trūkumiem. Nav taču nekā smieklīgāka par “zobi kā žurkai”, “deguns kā kartupelis”. Frāze “esi kļuvusi resna”, kas adresēta meitenei, var pavērt viņai ceļu uz slavu. Slavena aktrise, anoreksija un slava ir sinonīmi.

10. Produktīvi izmanto bērna vēlmi atdarināt visu, ko redz un dzird. Paņēma tavu cigareti un tēlo, ka smēķē – pa dibenu. Vēlas pamēģināt tikpat veikli kā tu sagriezt tomātu – ar dvieli pa rokām. Ielikt veļu veļas mašīnā – ieknieb tā, it kā būtu ar strāvu dabūjis.

Reklāma
Reklāma

11. Vaino bērnu tajā, ko viņš iemācījies no tevis. Kā vainīgos var piesaukt arī filmas, bērnudārzu, viņa draugus, skolu vai mātes vecvectēva gēnus, “kuram bija tieši tāds pats briesmīgs raksturs”.

12. Komentē visas viņa darbības. Esi pēc iespējas kritiskāks. Palīdzēs vārdi: “neaiztiec”, “neskrien”, “nekliedz”, “sēdi taisni”, “tev jau nevar ļaut neko paņemt rokās”, “labāk to nedari”, “ja vēl reizi tā rīkosies”, “rokas tev aug no nepareizās vietas”, “laid, es pats izdarīšu”.

13. Nekad neko nepaskaidro. Vadies pēc vienkāršiem noteikumiem: viņš vienmēr ir “pārāk mazs, lai kaut ko saprastu”, un, kad izaugs, pats sapratīs. Izmanto nesaprotamus formulējumus: “uzvedies labi”, “neesi muļķis”, “dari kā pieklājas”, “rīkojies pareizi”. Neatņem sev prieku nākotnē pārmest pusaudzim, ka viņš “nesaprot elementāras lietas”.

14. Pārliecini bērnu, ka tu visu zini, nekas nepaliek noslēpts. Tu redzi un zini, ko viņš dara pat tad, kad neesi tuvumā, tu lasi viņa domas, jau iepriekš zini visus viņa nodomus un to, ka “šobrīd viņš nekaunīgi melo”.

15. Viņam jāzina, ka citu starpā ir ideāli cilvēki un tiem līdzīgam viņam nekad nekļūt. Salīdzini viņu (ne jau par labu bērnam) ar citiem bērniem, māsām un brāļiem, bet vislabāk ar kādiem Citiem, kuri viņam nav pazīstami vai ar kādu no vecākiem bērnībā. Citiem vienmēr jābūt labākiem. Savā pagātnē tu biji absolūts ideāls. Citādi bērns palaidīsies slinkumā un vispār neattīstīsies. Palīgvārdi: “ja neproti, neķeries klāt”, “tev nekad neizdosies”, “es gan tavā vecumā”, “paskaties, cik citiem labi sanāk”, “tev vajadzētu nokaunēties”.

16. Vienojies ar ģimenes locekļiem, lai viņi apbalvotu bērnu par to, ko tu esi aizliedzis darīt un par ko sodi. Sodi par to, par ko vakar slavēji. Aizliedz un nekavējoties atļauj. Atcel savus solījumus. Lai bērns saprot, ka viņa izturēšanās un rezultāts, ko viņš gūst, ir patstāvīgas lietas. Tas attīsta bērna intelektu un intuīciju.

17. Izsmej viņa bailes, jo salīdzinājumā ar tavējiem viņa monstri nav nekas.

18. Bērna iecienītāko ēdienu un mīļākās rotaļlietas izsniedz tikai par izcili labu uzvedību. Viņam jāzina, ka jebkurā brīdī viņam var kaut ko atņemt. Tā viņš izaugs alkatīgs un nebūs “kaut kāds mīkstais”.

19. Centies nesniegt bērnam to, kas viņam nepieciešams. Paziņo, ka pasaules resursi ir ārkārtīgi ierobežoti un neviens negrasās dalīties ar viņu tāpat vien. Un, starp citu, vai var būt kāds labāks attīstības stimuls kā skaudība?

20. Konkurē, sacenties ar bērnu. Tev vajadzētu uzvarēt biežāk, vēl labāk – vienmēr. Ļauj viņam saprast, ka, konkurējot ar citiem, viņš droši vien zaudēs. Lai pierod mānīties un pielietot viltību, mainīt spēles noteikumus sev par labu.

21. Kad bērns pirmo reizi krīt histērijā, nemēģini novērst viņa uzmanību – uzreiz dod to, ko viņš grib. Dari tā daudzas reizes. Viņam ir jānostiprina šī noderīgā prasme.

22. Sit bērnu. Pa rokām, lūpām, dibenu. Obligāti iedunkā, ieknieb un pagrūsti.

23. Iegūsti bērna uzticību un pēc tam, uzzinot visu nepieciešamo, sodi. Sarīko pratināšanu un kratīšanu. Atceries – viņš nav tavs draugs un nekad nebūs. Tava misija ir atmaskot, pakļaut un izskaust viņā ienaidnieku. Ienaidnieks ir viltīgs – viņš visu saprot un dara tev par spīti. Viņam jāsaprot, ka jūs nevarat atrast kopīgu valodu. Palīgvārdi: “Pasaki man godīgi, un es tevi nesodīšu”, “Kāpēc tu to izdarīji”, “Kas tev to lūdza”, “Kas tevi pierunāja”, “Tu saproti, ko tu dari”, “Cik reizes jābrīdina”.

24. Šantažē. Tas sakārto, pilnveido un konkretizē bērnu vēlmju un vajadzību bezjēdzīgo haosu. Palīgvārdi: “ja neizbeigsi, mēs tūlīt brauksim mājās”, “tad nedabūsi saldējumu”, “citādi tiksi sodīts”.

25. Piespied bērnu. It visā. Padari patīkamo par smagu darbu. Ēšana, lasīšana, jaunu lietu apgūšana, pastaigas – visam vajadzētu kļūt par darbu, bet jebkuram darbam – par elli. Tas ir vienkārši: pagaidi, kamēr bērns kaut ko izdara pats, un pēc tam kritizē un pārtrauc. Lai tā vietā dara to, kas, tavuprāt, ir svarīgs, nepieciešams tieši tagad. Lielisks rezultāts – bērns pārstāj atšķirt to, ko vēlas un ko vēlies tu.

26. Bērna labā iznīdē viņā empātiju un līdzjūtību. Viņam jāiemācās paciest sāpes, sagriežot pirkstu, neraudāt, sasitot ceļgalu. Lai attīsta izturību un izpratni, ka neviens viņu nežēlos.

27. Runā sliktu par bērnu. Bez viņa, un it īpaši viņa klātbūtnē. Klātesot citiem uzdod viņam nepatīkamus un pazemojošus jautājumus, atceries “smieklīgos” gadījumus no viņa dzīves. Uzsver viņa kļūdas un nepilnības – tā viņš ātrāk no tām atbrīvosies.

28. Ja bērns skumst, liec viņam priecāties. Lai viņš mīl, ja viņu nicina un dusmojas, kad viņam uzticas. Pakāpeniski aizstāj viņa emocijas ar savējām. Lai iemācās ignorēt savas. Palīgvārdi: “beidz pinkšķēt”, “neesi gļēvulis”, “beidz dusmoties uz mani”, “tev nesāp”, “ko vēl negribēsi”, “tu vēl neesi piekusis”, “tas nav aizskaroši”, “tu zviedz kā zirgs”, “ēd, tas ir garšīgi”, “nemaz nav karsts, normāls ūdens”.

29. Atņem izvēles tiesības. “Vai normāls cilvēks to darītu, klausītos, lasītu, gribētu.” Uzspied savas domas. Stingri izlem, ka bērnam jāsasniedz tas, ko tu nevarēji, un nekādā gadījumā nav jādara tas, ko tu izdarīji nepareizi.

30. Izgāz uz bērnu savu aizvainojumu un slikto garastāvokli. Tas ir ērti un droši.

31. Esi nepacietīgs. Bērnam jāprot par atbildi uz taviem pārmetumiem uzreiz mainīties uz labo pusi. Neesi iecietīgs.

32. Cik bieži vien iespējams, biedē ar nākotni. Jebkura viņa nejaušā rīcība šodien pēc 30 gadiem novedīs pie viņa dzīves sabrukuma. Tajā pašā laikā parādi, ka tevi interesē tūlītējs un izmērāms rezultāts. Palīgvārdi: “kā tu varēji zaudēt? tā ir izgāšanās”, “izaugsi un kļūsi par sētnieku”, “atkal man tevis dēļ jāsarkst”, “tikai uz labi un teicami”.

33. Argumentēšanai vienmēr izmanto galējības: pārspīlē, krāso melnbaltās krāsās. Jauc cēloņus un sekas, vispārīgo un atsevišķo, formu un saturu, piekasies sīkumiem. Manipulē un apmulsini viņu visos piemērotos gadījumos. Tas iemācīs viņam prasmīgi izvairīties un rast attaisnojumus, atmaskot meļus un triumfēt.

34. Atmasko sīkos un nekaitīgos melus – bērni mēdz fantazēt. Sodi par to. Bērnam jāiemācās melot izsmalcinātāk. Palīgvārdi: “tagad tu runā muļķības”, “tavs viedoklis nevienu neinteresē”, “tu atkal melo”, “neizgudro”, “izdomā kaut ko labāku”, “kā tu to vari nezināt”, “netēlo muļķi ”, “domā, ka esi visgudrākais. ”

35. Māci bērnam atbrīvoties no kauna sajūtas, pārliekot atbildību tiem, kas tam piemēroti – uz citiem, uz apstākļiem un nejaušu gadījumu. Kad neviens nedzird, pazemo citus bērnus un viņu vecākus. Tā ir taisnība – viņi to ir pelnījuši.

36. Cik drīz vien iespējams, uzspied bērnam viņa lomu. Zēni neraud, neapvainojas, nebaidās. Meitenes ir kārtīgas, labi uzvedas un ir kautrīgas. Lai zēns iemācās slēpt savas jūtas, un, kad tās iet pāri malām, – izgāzt uz citiem. Lai meitene noslīpē prasmi atrast viltīgus veidus, kā panākt savu.

37. Bērnam jāpiedalās konfliktos starp tēti un mammu. Pārmērīgs naivums ģimenes lietās vēlāk viņam tikai traucēs. Tāpēc 5 gadu vecumā viņam būtu jāzina, ka, ja ne viņš, jūs jau sen būtu šķīrušies. Mēģini pārvilināt savā pusē. Un viņam būtu jāzina visas detaļas. Ieskaitot to, ka viņa varēja arī nebūt, jo mamma “gribēja veikt abortu, bet tomēr tika atrunāta.”

38. Pēc iespējas atklāj bērnam visu patiesību. Meitenei jāzina, ka visi vīrieši ir cūkas, un zēnam, ka visas sievietes ir maitas. Un tikai tu viņu patiesi mīli.

39. Ja bērns kaut ko dara nepareizi – tu briesmīgi ciet, slimo un tūliņ pat vari nomirt. Viņam nevajadzētu kļūt par egoistu, kurš “vairāk domā par sevi, nevis par tevi”. Palīgvārdi: “tu gribi manu nāvi”, “tu mani novedīsi kapā”, “kā tu man bojā nervus”.

40. Nekad neklausies un neatbildi bērnam, kurš ar tevi runā. Viņš vēl var nolemt, ka ir tev svarīgs, un tad noteikti “uzsēdīsies uz kakla”. Ja tomēr klausies, tad uztver visu teikto ar trauksmi, liekot domāt par sliktāko. Palīgvārdi: “kas nu atkal”, “kā tu to dabūji”, “atšujies”, “ej paspēlēties, kamēr runājam”.

41. Pieprasi atvainoties un apsolīt, ka “nekad vairs tā nedarīšu” par jebkuru sīku palaidnību. Jo mazāks pārkāpums, jo lielāks sods. Droši liec stāvēt kaktā, dienām nesarunājies ar bērnu, demonstratīvi ej prom, draudi atdot svešajam onkulim, pamatīgi noper. Bērnam ar šausmām jādomā, kādi briesmīgi sodi vēl varētu viņu sagaidīt nopietnākos gadījumos. Tas viņu atturēs no vēlmes “rīkoties nepareizi”.

42. Tu nevari kļūdīties. Tu zini visu, jo esi vecāks. Nerādi bērnam šaubas un savu vājumu – bērni to sajūt. Nebaidies izmantot pretrunīgas metodes: bērns tev tic – tas ir viņa dabā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.