“Dziras” apsaimnieko 145 ha zemes, tostarp 90 ha zemes pieder saimniecībai. Viņa turpina: “Mēs esam šķirnes lopu audzētāji, nebija dzīvniekiem pircēju un nebija kas saimniecībā strādā. Ļoti dārga kļuvusi lopbarība, nevaram samaksāt nodokļus par strādnieku algām, turklāt nav jau arī strādnieku. Tie, kas nāk uz darbu, izvērš, tā teikt, genocīdu pret darba devēju – atļaujas no darba aiziet, nedēļu neierasties darbā. Piena lopkopībā tā nevar. Slaukšanas robots ir ļoti dārgs, baidāmies naudu aizņemties,” skaidro saimniece. A. Leimanei ir 70, viņas vīram 80 gadu. Saimnieki zemi iecerējuši sadalīt bērniem un turpmāk pārtikt no pensijas. Kredītu saimniecībai nav. 20
Savukārt Raunas pagasta z/s “Krastiņi” saimnieks Ivars Grahoļskis piena ganāmpulku pakāpeniski aizvieto ar gaļas lopiem. “Oktobra sākumā 68 dāņu sarkanraibās govis pārdevām Polijas saimniekiem. Vienas govs cena bija 900 eiro, daudz augstāka, nekā Latvijā iespējams saņemt. Vēl palikušas 70 govis, tās arī pārdosim. Paliek 130 telītes un bullīši,” stāsta saimnieks. Viņš par atteikšanās iemesliem no piena lopkopības nosauc piena nozares neprognozējamību. Z/s “Krastiņi” arī 130 ha platībā audzē labību.
“Mazināsim izmaksas. Saimniecībā bija desmit darbinieki, paliks četri pieci. Kredītu mums nav, darbojamies ar peļņu. Strupceļā ir nonākuši tie, kam bankām jāatmaksā aizdevumi,” stāsta I. Grahoļskis.
Ceraukstes pagasta SIA “Ceraukste Agro” līdzīpašnieks Andis Maskalis arī par 60 slaucamo govju ganāmpulka likvidēšanas iemesliem nosauc zemo piena cenu un grūtības ar apzinīgu darbinieku piesaistīšanu. “Patlaban nozarē neredz gaismu tuneļa galā. Mums ir veca ferma, neredzam jēgu ieguldīt tās modernizēšanā naudu. Darbojamies Zemgalē, tāpēc zālāju vietā audzēsim graudu un citas kultūras. Uzņēmējdarbībā ir jābūt virzībai uz priekšu, piena ražošanā to neredzam. Vēl vērtējam iespēju pievērsties gaļas liellopu audzēšanai,” tā SIA “Ceraukste Agro” saimnieks.
“Nākotnē izdzīvos tie, kas mācēs ražot lētāk un apdomīgi aizņemsies naudu. Priekšrocības būs lielo ganāmpulku īpašniekiem. Vidējais govju skaits ganāmpulkā kāps tāpēc, ka lielā ganāmpulkā var lētāk ražot,” piena ražošanas nākotni iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts Ilmārs Gruduls.
