Par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlē Madaru Lasmani 6
Par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju trešdien ievēlēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis (LA).
Uz amatu kandidēja arī Ilze Vītola (LZS) un Dainis Liepiņš (LRA).
Lasmanis saņēma desmit balsis, Vītola – četras, bet Liepiņš – trīs. Viens domes deputāts balsojumā atturējies no kāda kandidāta izvēlēšanās.
Par Lasmani balsoja Artūrs Semjonovs (JV), Emīls Dobrājs (LA), Ēriks Cimermanis (NA), Ģirts Neija (LZP), Irina Dolgova (S), Jānis Kažotnieks (LZP), Jānis Počs (LZS), pats Lasmanis, Oskars Cīrulis (NA) un Uldis Ainārs (JV).
Par Vītolu balsi atdeva Juris Razživins (LZS), Lolita Duge (LZS), Juris Lavenieks (LZS) un pati Vītola. Savukārt par Liepiņu balsoja Vidmants Rinkuns (LRA), Dina Tauriņa (LRA) un pats Liepiņš. No konkrēta kandidāta izvēles balsojumā atturējās bijušais mērs Ziedonis Caune (LZS), savukārt balsojumā nepiedalījās Andris Ozoliņš (LZP).
Lasmanis bijis triju Saeimas sasaukumu deputāts. Pamata un vidējo izglītību viņš ieguvis Vilces pamatskolā un Valsts Bulduru dārzkopības tehnikumā. Jaunais novada mērs 2002.gadā pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ieguvis bakalaura grādu dārzkopībā. 2005.gadā, absolvējot Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, ieguvis maģistra grādu dabas zinātnēs, specializējoties entomoloģijā. Politikā Lasmanis iesaistījās 2002.gadā, kad kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no partijas “Jaunais laiks” saraksta. Vēlāk, 2013.gadā, viņš tika ievēlēts Jelgavas novada domē, kur darbojās opozīcijā.
Pēc ievēlēšanas Lasmanis aģentūrai LETA norādīja, ka pateicas saviem kolēģiem par izrādīto uzticību, paužot pārliecību, ka dome spēs kļūt par komandu, kas Jelgavas novadā īsteno ilgi gaidītās pārmaiņas.
Viņš uzsvēra, ka ir atvērts komunikācijai un augsti vērtē sadarbību, tādēļ arī Jelgavas novada domes turpmāko darbu plānots veidot cieņpilna dialoga formā.
Sarunās pirms balsojuma veikšanas Lasmanis norādīja, ka, tā kā likums neparedz iespējas apvienot darbu domes priekšsēdētāja amatā ar darbu ministrijā, viņš ievēlēšanas gadījumā ir gatavs pamest Pleša padomnieka amatu.
Aktīva debate Lasmaņa kā kandidāta apspriešanas gaitā izveidojās starp bijušo Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni (LZS) un Lasmani. Jaunais novada mērs, atbildot Caunem uz jautājumu par paveikto kopš ievēlēšanas vasarā, skaidroja, ka šo sešu mēnešu laikā viņš nav novērojis dialogu, kas būtu bijis vērsts uz novada attīstību. Lasmaņa ieskatā, tieši tādēļ dome bija nonākusi “šādā situācijā”, ka virkne jautājumu ir iekavēti.
“Nevis Lasmanis ir vainīgs, bet tieši jūs, Caunes kungs, esat vainīgs, ka nebijāt spējīgs šo domi vadīt sešus mēnešus un mums ir virkne jautājumu iekavēti, virkne projektu sagatavoti nekvalitatīvi. Tā kā nevajag šo sarunu sākt,” atbildot Caunem uz kritiku, pauda Lasmanis.
Kā savus pirmos prioritāros darbus priekšsēdētāja amatā Lasmanis minēja budžeta pieņemšanu, skaidras pozīcijas izstrādi domes iespējām atbalstīt cilvēkus energokrīzes apstākļos un Jelgavas novada struktūras reorganizācijas plāna izstrādi.
Domes deputāte Irina Dolgova (S), komentējot kandidātus, izteicās, ka, viņas ieskatā, Vītolai priekšsēdētājas amatam trūkst personīgā potenciāla, tāpat viņa uzteica kādreizējā Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja Liepiņa pieredzi un prasmes vadīt domi, kamēr par Lasmani Dolgova izteicās pretēji, vaicājot Lasmanim, kā viņš bez pieredzes plāno vadīt domi.
Uz šo jautājumu atbildot, jaunais domes priekšsēdētājs atzīmēja, ka, lai gan viņš iepriekš nav bijis domes priekšsēdētājs, pieredze uzkrāta 20 gadu darbā valsts un pašvaldību pārvaldē. “Man ir pietiekama izpratne par valstī notiekošo un pārvaldi veidojošo kārtību. Es domāju, ka tā pieredze man lieti noderēs,” sacīja Lasmanis.
Tikmēr amatam neizraudzītā Vītola, pirms balsojuma uzrunājot kolēģus, norādīja, ka atbalsta tālredzīgu skatu novada attīstībā, laicīgi domājot par Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu pēc septiņiem gadiem.
“Līdz šim laikam mums ir ļoti daudz kopā izskatāmu jautājumu un mums kā Jelgavas novadam ir jāveic milzīgi mājasdarbi, lai mēs sakārtotu savu infrastruktūru un piesaistītu investīcijas,” sacīja amata kandidāte, kura uzsvēra, ka tieši viņas pārstāvētā Latvijas Zemnieku savienība (LZS) pašvaldības vēlēšanās saņēmusi vislielāko balsu skaitu.
Savukārt neievēlētais priekšsēdētāja amata kandidāts Liepiņš, aizstāvot savu kandidatūru, skaidroja, ka viņa kā priekšsēdētāja darbība, lai novads kļūtu konkurētspējīgāks, būtu izvērtēt pašvaldības tēriņus un to efektivitāti.
Viņš atklāja, ka priekšsēdētāja amatam, kas ir ļoti izaicinošs, kandidēt piekritis kolēģu uzrunāts. “Kā pieminēja Dolgovas kundze, es uzskatu, ka pieredze man ir – ne tikai pašvaldības un valsts institūcijās, bet arī privātajās, līdz ar to būt par vadītāju nevar izmācīties skolā, tas veidojas ar dzīves pieredzi un strādājot,” sacīja Liepiņš.
Viņš atzina, ka iepriekš ir saņēmis daudz kritikas par stilu un veidu, un nespēju “draudzēties ar deputātiem”. “Arī šodien, kandidējot uz amatu, es apsolu, ka mans princips nebūs “draudzēties ar deputātiem”. Mēs šeit neesam vēlēti, lai draudzētos. Mēs esam vēlēti, lai pildītu zināmas pašvaldības funkcijas, un mums ir uzticēts vadīt šo procesu, līdz ar to tajā brīdī mums arī ir jānāk uz darbu un jārunā par risināmiem jautājumiem, nevis par to, kur un kā mēs draudzēsimies,” sacīja Liepiņš.
LETA jau ziņoja, ka otrdienas vakarā tika sasaukta ārkārtas domes sēde jauna Jelgavas novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai, aģentūru LETA informēja novada pašvaldībā.
5.janvārī no amata tika atbrīvots Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS). Sēdē par neuzticības izteikšanu pats Caune nepiedalījās, jo atradās neplānotā prombūtnē. Par viņa atbrīvošanu no amata nobalsoja 11 domnieki, četri bija pret, bet trīs balsojumā nepiedalījās.
Balsojumā nepiedalījās LRA deputāti, “pret” balsoja visi sēdē klātesošie Caunes pārstāvētās LZS pārstāvji, izņemot Jāni Poču, kurš atbalstīja domes priekšsēdētāja atbrīvošanu.
“Par” bija domnieki no Latvijas Zaļās partijas, “Jaunās vienotības”, “Latvijas attīstībai”, Nacionālās apvienības un “Saskaņas” sarakstiem.
