Pārprofilēšanās no piena uz gaļas liellopiem draud izvērsties krietnos mīnusos 0
Saistībā ar to, ka šogad varētu tikt pārskatīta un par 30% samazināts atbalsts par gaļas liellopiem, tām saimniecībām, kuras piena krīzes dēļ pārprofilējušās uz gaļas ražošanu, kā arī tiem zemniekiem, kuri šo nozari jau iepriekš izvēlējušies par galveno biznesu, draud krass rentabilitātes kritums.
Līdz ar to biedrība “Zemnieku saeima” aicina Zemkopības ministriju nespert šādu soli nozares stabilitātes iedragāšanā, kā arī izvērtēt organizācijas izstrādātos priekšlikumus gaļas liellopu nozares atbalstam.
Patlaban brīvprātīgi saistītā atbalsta likme par vienu gaļas liellopu noteikta 105 eiro apmērā.
“Zemnieku saeima” uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, līdz ar to nozarei katrs atbalsts ir ļoti svarīgs.
Ņemot vērā izskanējušo informāciju par iespējamo brīvprātīgi saistītā atbalsta likmes samazināšanu par gaļas liellopiem 2017. gadā, biedrība “Zemnieku saeima” kategoriski iebilst pret paredzēto atbalsta samazināšanu par 30% šogad un iespējamo iesaldēšanu turpmākajos gados.
Organizācija aicina saglabāt atbasltu esošajā līmenī, jo gaļas liellopu nozare tikai šobrīd Latvijā sāk attīstīties un pozitīvu rezultātu sasniegšanai un stabilas ilgtspējīgas sistēmas izveidošanai, atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Saimnieki, kuri uzsākuši gaļas liellopu audzēšanu, ir rēķinājušies ar solīto atbalstu, tādēļ ļoti negatīvs signāls ir mainīt spēles noteikumus.
Gadījumā, ja nav iespējams saglabāt atbalstu par gaļas liellopiem esošajā līmenī, “Zemnieku saeima” ierosina vairākus alternatīvos risinājumus, kā, piemēram, ieviest maksājumu par pirmajiem 100 atbalsttiesīgajiem dzīvniekiem vai arī, piemēram, atbalstu piešķirt par zālāju platībām, kurās tiek ganīti gaļas liellopi, u.c.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis, saimniecības z/s “Lojas” saimnieks un gaļas liellopu audzētājs Mareks Bērziņš norāda – saistībā ar krīzi piensaimniecībā daudzi piena lopkopēji tika aicināti un arī pārorientējās uz gaļas liellopu audzēšanu. “Šī ir viena no retajām lauksaimniecības nozarēm, kurā aktīvi iesaistās gados jauni cilvēki. Nozarē ir ienācis liels skaits jauno lauksaimnieku, kuri ar projektu palīdzību ir iegādājušies dzīvniekus, tehniku un nepieciešamo aprīkojumu,’ sacīja zemnieks.
Tāpat gaļas liellopu nozare veicina attīstību Latvijas laukos, sekmējot mazauglīgo un grūti apstrādājamo zemju lietderīgu apsaimniekošanu, akcentēja “Zemnieku saeima” biedrs un SIA “Liellopu izsoļu nams” vadītājs Kaspars Ādams. Viņš norādīja, ka Eiropā valstis cīnās par jauno lauksaimnieku piesaisti laukiem, ar jaunu darbavietu radīšanu laukos un paaudžu nomaiņu. Pēdējos gados, pateicoties Eiropas atbalstiem, ļoti liels skaits jauno lauksaimnieku sāka audzēt gaļas liellopus.
Kā liecina Zemkopības ministrijas Tirgus departamenta jaunāki dati, Eiropas Savienībā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laiku pērn liellopu gaļas ražošana pieaugusi par 0,3%. ES vidējā liellopu gaļas cena jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieaugusi par 0,4% un kopš marta beigām tā stabili turas augstāka kā 2016.g. Līdz ar to var secināt, ka ir iestājusies zināma stabilitāte un sasniegts līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu.
Govs liemeņa vidējā iepirkuma cena šogad maijā Latvijā bija 202,57 eiro/100 gs, bet ES – 294,06 eiro/100 kg. Teļa liemeņa iepirkuma vidējā cena Latvijā bija 238 eiro/100 kg, bet ES – 388, 71 eiro/100 kg.
Saskaņā ar ZM datiem kopumā Latvijā 2017.gada maijā reģistrēti 153 937 gaļas liellpi salīdzinājumā ar 144 063 dzīvniekiem tieši pirms gada.
“Zemnieku saeima” apvieno 900 saimniecības, biedri kopumā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
