“Ja pēc atbildes latviski turpina runāt krieviski, tā ir necieņa!” Politiķis uzskata, kā sabiedrība kļuvusi pārāk iecietīga 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” demogrāfijas lietu eksperts, politiķis, NA Saeimas frakcijas konsultants Imants Parādnieks pauda viedokli, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir kļuvusi pārāk iecietīga pret necieņu pret valsts valodu.
“Sabiedrība kopumā un arī privātajās attiecībās ir ļoti iecietīga pret necieņu pret valsts valodu,” norādīja Parādnieks. Viņš uzskata, ka cilvēks, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā un izvēlas sarunāties krieviski, tādējādi apliecina piederību krievu pasaulei.
“Ja cilvēks nejauši uzsāk sarunu krievu valodā – labi, bet, ja pēc atbildes latviski viņš turpina runāt krieviski un latvietis vēl pielāgojas un pāriet uz krievu valodu, tā ir necieņa,” uzsvēra politiķis.
Katram iekšēji vajadzētu būt savam cenzoram, un tikai tad var runāt par necieņas izpausmēm, kuras var rezultēties ar naudas sankcijām.
“Es vēlreiz atgādinu, ka pirmām kārtām katram iekšēji jābūt šim cenzoram, jo cieņa pret valsts valodu sākas ar mani – ar to, kā es runāju un kā pieprasu šo cieņu no saviem līdzcilvēkiem,” uzsvēra eksperts.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA sniegtā informācija, tad “Jaunās vienotības” (JV) Saeimas deputāti iesnieguši Saeimā grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz palielināt sodus par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu.
Ar šiem grozījumiem paredzēts palielināt administratīvos sodus par valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpumiem un pastiprināt normas par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu.
“Latviešu valoda ir Latvijas kā nacionālas valsts pamats, tās aizsardzība un lietošana ir ne tikai kultūras, bet arī drošības jautājums,” uzsver JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, norādot, ka šie grozījumi nav tikai represīvs instruments, bet skaidra valsts nostāja par valsts valodas nozīmīgumu.
Valsts valodas centrs pēdējos gados konstatējis vairāk nekā 4000 pārkāpumu, tostarp gadījumus, kad valsts valoda netiek lietota profesionālo pienākumu veikšanā. Pašreizējie sodi, kas noteikti 2020. gadā, vairs neatbilst ekonomiskajai situācijai un aktuālajai valodas politikai – tādēļ nepieciešama rīcība, uzskata politiskais spēks.
Ar grozījumiem rosināt palielināt naudas soda apmēru gandrīz visos likuma pantos, kas regulē valsts valodas lietojumu.
Šīs izmaiņas skar gan fiziskas, gan juridiskas personas, un tās ir vērstas uz preventīvu ietekmi, lai stiprinātu sabiedrības cieņu pret valsts noteiktajām normām, īpaši valsts valodu.
