Nu jau esam apraduši, ka Latvijā darbojas depozīta sistēma – nododot dzērienu iepakojumus varam saņemt atpakaļ 10 centus, ko par iekakojumu esam samaksājuši preces iegādes brīdī. Taču kopumā šī sistēma nav līdz galam ērta no pircēja skatu punktu.
Uz to uzmanību vērsa mūsu lasītājs Valdis: “Man radās jautājums. Kāpēc pie saucamajām depozīta precēm nav uzreiz jau cenā, kas norādīta pie preces, klāt tie 10 centi? Piemēram, limonāde maksā 0,99 eiro man jāpierēķina +0,10 eiro, tad zinu, ka pie kases man būs jāmaksā 1,09 eiro. Kāpēc veikalos uzreiz nevar norādīt cenu 1,09 eiro? Īstenībā vecākiem cilvēkiem tas galvu jauc. Veikalā tak nav grūti norādīt cenu kopā ar depozīta maksu.”
Tā kā par šīs sistēmas ieviešanu un uzturēšanu Latvijā atbildīgais ir SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO), sazinājāmies ar viņiem, lai uzdotu šo vienkāršo jautājumu.
Atbildi sniedza valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis: “Depozīta sistēmā ieviestā 0,10 eiro maksa nav daļa no preces cenas un netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), atšķirībā no paša produkta cenas. Tā ir drošības nauda, kas sniedz patērētājam papildu motivāciju iegādāto iepakojumu pēc tā iztukšošanas nodot atpakaļ depozīta sistēmā, nevis izmest sadzīves atkritumos vai dabā. Tas palīdz nodrošināt iepakojuma otrreizēju pārstrādi un tīrāku vidi. Tāpēc depozīta maksa tiek atsevišķi izdalīta cenu zīmēs.
Šāda kārtība paredzēta arī normatīvajos aktos – Iepakojuma likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadlīnijās. Tie nosaka, ka tirgotājiem ir atsevišķi jānorāda preces cena un depozīta vērtība, tādējādi skaidri atdalot produkta cenu no atgriežamās depozīta maksas. Tas nodrošina caurspīdīgu un vienotu informācijas sniegšanu visās tirdzniecības vietās.
DIO aicina ikvienu iedzīvotāju atcerēties, ka depozīta maksa nav papildu izdevums – tā ir atgūstama, kad iepakojums tiek nodots pārstrādei. Šādi tiek veicināta tīrāka vide un ilgtspējīga resursu aprite.”
Ko Tu domā par šo pieeju, kad 10 centi tiek pierēķināti klāt?



