Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, LU rektors Indriķis Muižnieks, LU Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš un LU Stratēģijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, LU rektors Indriķis Muižnieks, LU Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš un LU Stratēģijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis
Publicitātes foto

Pārrunā augstākās izglītības kvalitātes un LU attīstības jautājumus 1

Latvijas Universitātes (LU) vadības un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša tikšanās laikā 9. maijā apsprieda augstākās izglītības kvalitātes jautājumus, cita starpā, kā plānotā LU konsolidācija veicinās izglītības kvalitāti un pieeju augstākajai izglītībai Latvijā kopumā.

Reklāma
Reklāma
PSRS laiku mode: 6 neglītākās lietas padomju sievietes garderobē 46
Kokteilis
Vīramāte vellamāte? Labākās un sliktākās vīramātes pēc zodiaka zīmes un kā atrast pieeju katrai
Putinam pēcteču nebūs. Krievijas un postpadomju pētnieces Mendrasas prognozes par mūsu nākotni
Lasīt citas ziņas

Tikšanās noritēja LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, kura iespējas un nākotnes perspektīvas ministrei rādīja un stāstīja LU rektors Indriķis Muižnieks, LU Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš un LU Stratēģijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis.

Universitātes iekšējās konsolidācijas viens no galvenajiem mērķiem ir studiju un zinātnes kvalitātes paaugstināšana, piemēram, izveidojot vienotu Doktorantūras skolu. Kvalitāti, resursu lietderīgu izmantošanu un aktīvāku starpdisciplināru sadarbību starp dažādām zinātņu nozarēm veicinās arī Universitātes studiju un zinātniskā darba koncentrēšanās Akadēmiskajā centrā.

CITI ŠOBRĪD LASA

LU uzsver, ka augstskolām ir milzīga nozīme kopējā izglītības kvalitātē visos līmeņos, jo tieši augstskolas sagatavo mācībspēkus, kuri dodas uz skolām un izglīto bērnus un jauniešus, kuri savukārt tālāk dodas uz augstskolām un kļūst par valsts nākotnes veidotājiem.

Tikšanās laikā LU arī informēja ministri par nākamajā gadā gaidāmu ļoti zīmīgu notikumu, proti – LU Akadēmiskā bibliotēka svinēs 500 gadu pastāvēšanu. Tā ir vecākā zinātniskā iestāde nevien Rīgā, bet arī Baltijā, veidojusies jau 16. gadsimtā. 1524. gada martā Rīgas rātes pārziņā nonāca piecas likvidētā franciskāņu klostera grāmatas, kas kļuva par pirmās Rīgas publiskās bibliotēkas fondu pamatu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.