Peldangas labirints (Dundagas pag.) – netipiska Latvijā garākā (ap 70 m) alu sistēma, kurā filmēti pazemes skati spēlfilmai “Maija un Paija”.
Peldangas labirints (Dundagas pag.) – netipiska Latvijā garākā (ap 70 m) alu sistēma, kurā filmēti pazemes skati spēlfilmai “Maija un Paija”.
Publicitātes foto

Ar mobilās lietotnes palīdzību atklāj simtiem jaunu galamērķu Latvijā 5

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Lasīt citas ziņas

 

Tūrisma rallijus jeb autofotoorientēšanās sacensības 2010. gada vasarā sāka rīkot portāls “Atpūtas bāzes”, un vēlāk ar šo ideju aizrāvās arī daudzu pašvaldību tūrisma organizatori. Tā ir komandu spēle, kurā jāapmeklē izraudzītie kontrolpunkti – apskates objekti, kur jānofotografējas vai jāizpilda kāds cits uzdevums, turklāt pašiem jāizplāno savs maršruts tā, lai to paveiktu iespējami īsākā laikā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tūrisma ralliji notika arī pandēmijas laikā, kad ierobežojumi bija mīkstināti, un pēdējie risinājās 11. septembrī Ziemeļkurzemē un 2. oktobrī Jelgavas apkaimē. Ziemā, saslimstībai strauji pieaugot, tos vairs nav iespējams sarīkot, taču nav liegts ģimenēm – vienas mājsaimniecības locekļiem – sēsties savā automašīnā un bez steigas doties Latvijas ārēs uz brīvi izraudzītiem galamērķiem.

Dabas aizsardzības pārvalde mudina maršruta plānošanai izmantot lietotni “Dabas tūrisms”, jo piekļūt dabas apskates objektiem, takām var jebkurā laikā. Šī lietotne īpaši populāra kļuva, 2020. gada martā sākoties pandēmijai. Izvēlēto galamērķu analīze liecina, ka cilvēkus visvairāk vilina dabas objekti Rīgas tuvumā un vispopulārākais ir Lielais Ķemeru tīrelis, taču daudz neparastu vietu gaida arī tālāk no galvaspilsētas.

 

Lielais Latvijas mūris

Ainažu molu sāka būvēt 20. gs. sākumā pie pašas Latvijas–Igaunijas robežas ar domu ierīkot šaur­sliežu dzelzceļa atzarojumu no Ainažu stacijas līdz viļņ­lauzim, lai padarītu ērtāku ar kuģiem atvesto preču izcelšanu krastā un tālāku pārvadāšanu. Taču būvdarbus pārtrauca Pirmais pasaules karš, un Ainažu osta, būdama stratēģiski nozīmīgs objekts, stipri cieta. Ainažu mols ir lieliska vieta pastaigām – tā garums krastā ir 361 metrs un Rīgas līcī – vēl 482 metri.

 

Noslēpumainie akmeņi

Lai atrastu Akmeņkalnu Velnapēdas akmeni, jādodas dziļi Ziemeļkurzemes mežos, kur tas izsenis uzskatīts par Dundagas, Ances un Puzes muižu zemju, vēlāk Dundagas un Ventspils novada robežakmeni. Nu pēc jaunās administratīvi teritoriālās reformas robežas vairs nepastāv, bet akmens tur stāv kā stāvējis.

Dižakmens apkārtmērs ir 17,3 metri, augstums 3,3 metri. To uzskata par kultakmeni, jo virspusē redzamas vairākas iedobes – velna pēdas. Iespējams, agrāk akmens bijis vēl lielāks, jo kāds (cilvēki vai zibens) to mēģinājis sašķelt, un trīs atlūzas joprojām atrodas tuvumā.

Tārgales pagasta mežā uz stigas meklējams pēc apkārtmēra teju tikpat lielais, bet divreiz augstākais Grīžu Velna beņķis, kas atzīts par vienu no skaistākajiem Latvijas dižakmeņiem.

Atšķirībā no daudziem citiem tas gandrīz pilnībā atrodas virs zemes, un aptuveni pusotra metra lielā iedobe uz akmens skausta atgādina ļoti lielu krēslu, ar ko saistīti vairāki nostāsti. Reiz te mitis viens mieru mīlošs un kārtīgs velns, taču milzīgais akmens atradies tieši uz robežas starp kuršu un lībiešu zemēm. Tādēļ, gribēdams izšķirt nebeidzamo robežstrīdu, velns nolēmis iejaukties. Izgrebis no akmens sev krēslu, apsēdies uz tā un ar lielu stibu rokās vaktējis, lai ne kurši, ne lībieši nepārkāptu robežu.

 

Kaltenes kalvas – ar mežu apaudzis akmeņu krāvums, kas radies, atkāpjoties senajam ledus ezeram pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Senās Litorīnas jūras senkrasta posmā no Kaltenes līdz Rojai, ko pašlaik klāj meži, apmēram pusotra kilometra attālumā no jūrmalas zemes virspusē samanāmi akmeņu krāvumi – kalvas – teju kilometra garumā un līdz pat simt metru platumā, kurus atkāpjoties pirms tūkstošiem gadu atstājis ledājs.

Braucot pa autoceļu P131 uz Kolku, brūnā zīme norādīs virzienu, kur kalvas jāmeklē. Šķīdoņa laikā ceļš grūti izbraucams, taču nelielā salā problēmām nevajadzētu rasties.

 

Oļiem klātā pludmale

Publicitātes foto

Neapšaubāmi lepojamies ar savām baltsmilšu pludmalēm teju piecsimt kilometru garumā, taču pirmie trīs kilometri pie Latvijas–Lietuvas robežas Rucavas pagastā ir ļoti netipiski – 25 līdz 30 metru platumā un pusmetra augstumā (8,2 ha platībā) pludmales valnis sastāv no lielākiem un mazākiem oļiem.

Šī savdabīgā Nidas pludmale veidojusies pirms aptuveni pieciem tūkstošiem gadu, kad atkāpās Litorīnas jūra. Te neparasta ir ne vien ainava, bet arī ģeoloģiskā struktūra, jo zem oļu vaļņa paslēpies purvs, kas turpinās arī zem jūras dibena. Tepat dabas parkā “Pape” meklējams Latvijas robežstabiņš “Nr. 0001”. Netālu no tā 2017. gadā iestādīts viens no Latvijas simtgades ozoliem.

Publicitātes foto

 

Zviedru priede un senču ozols

Vaidavas ezera krastā netālu no Briņķu sila meklējama viena no daudzajām Zviedru priedēm (apkārtmērs 3,2 m), kura atgādina par zviedru laikiem Vidzemē. Šīs priedes no slaikajām mastu priedēm atšķiras ar drukno augumu un kuplo zaru vainagu, kas sākas jau pāris metru virs zemes.

Pēc nostāstiem, zviedru ķēniņš promiedams te iedēstījis priedi kā zīmi – ja tā zaļos, tad kādreiz Vid­zemē atgriezīšoties vecie labie laiki. Dažreiz vakara miglā Vaidavas ezerā esot redzama laiva ar pārdomās nogrimušu ķēniņu. Kas viņu redzējis, tam noteikti uzsmaidīšot veiksme. Ezera otrā malā zviedriem izbirusi zelta naudas muca un nogrimusi Kužu avotā…

Savukārt Kaives ozols (Tukuma nov. Sēmes pag.) ir resnākais koks Baltijā un 11. visapjomīgākais Austrumeiropā. Tā apkārtmērs šobrīd ir 10,2 m, bet regulārie mērījumi rāda, ka tas joprojām turpina briest, neskatoties uz zibens no­sperto galotni un atstutētajiem zariem.

 

Interesantas pastaigu vietas

Latgalē dabas parkā “Numernes valnis” (Salnavas pag.) var izstaigāt dabas taku, kas ved uz skatu torni un pa ceļam iepriecina ar vides dizaina objektu “Uguns”, kuru veidojis Didzis Jaunzems. Balvos atrodama viņa darinātā instalācija “Gaiss” – simbolisks vēja zvanu koks, kas, reaģējot uz gaisa kustību, ar vēja stabulēm rada mūziku, bet Viļakā – “Ūdens” – levitējošs (gaisā iekārts) ūdens trauks, kura fasāde veidota no 2625 plāna metāla gabaliņiem ūdens lāses formā, kas šūpojoties rada ūdens viļņu imitāciju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Netālu no Kuldīgas Kurmāles pagasta ziemeļos mežā atrodas divi augšup­kāpjoši avoti, kas atgādina verdošu smilšu katlu – Baltavots un Meln­avots. Abi avoti ap savu izplūdes vietu izveidojuši samērā dziļus dīķus, kuru dibenā redzama nemitīga smilšu kustība.

Balt­avota diametrs ir aptuveni divi metri, un no tā iztekošais dzidrais ūdens ļauj viegli saskatīt avota izplūdes vietu. Savukārt Melnavota gultne ir tumša, jo to pārklāj ap pusmetru biezs kūdras slānis, taču, ieskatoties pamatīgāk, redzams, ka arī šim avotam apakšā ir baltas smiltis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Mājas cūku audzēšanai uzliek stingrus žņaugus – uzzini kādus!
Būtiskas izmaiņas Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
Vairs nebūsim miljonāri? Bioloģiski vērtīgās pļavas uz iznīkšanas robežas
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
Aktīvāk ķer latviski nerunājošus pedagogus un īpašu uzmanību pievērš bērnudārziem 9
Lasīt citas ziņas
Kolorado vaboles dodas uzbrukumā: audzētāji šogad ziņo par sevišķi plašu kartupeļu lapgraužu izplatību
Vasarāji Vidzemē sākuši dzeltēt karstuma dēļ
Kāpēc siena zārds vairs nav populāra guļasvieta?
Rika ir ražīgākā piena devēja Latvijā – 144,4 tonnas visa mūža laikā! Iveta no Viesītes lepojas
Vai labību rind­starpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana?
Kuri pērn bija lielākie rapšu audzētāji Latvijā?
Cerības uz Ukrainas bēgļiem arī nav īstenojušās! Nodoklis samazinās, bet problēmas ar viesstrādniekiem tikai aug
“Naudas līdzekļi ir, bet tie netiek pareizi izlietoti,” mācītājs Krists Kalniņš par atbalstu ukraiņiem
VIDEO. Izveicīgs policists izglābj no Salu tilta Daugavā ielēkušu vīrieti
Putins pelnījis balvu “Gada labākais NATO reklāmas aģents”! Kā karš mudina Eiropu atmosies no “drošības komas”
FOTO. Princim Viljamam un Keitai Midltonei “paslīd kāja” un viņi pārkāpj karalisko protokolu. Ko par to domā briti?
“Uzskatu, kas tas īstenībā ir dienesta noziegums!”- Ciekurs un Treija par katastrofālo vakcīnu pārpalikumu
Miljardieris Īlons Masks kļuvis par dvīņu tēvu: bērnus pasaulē laidusi viņa uzņēmuma darbiniece
Zanders: Kāds par nākamās Saeimas jaunpienācējiem teiks “beidzot”, kāds – “šausmas”!
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Putins pelnījis balvu “Gada labākais NATO reklāmas aģents”! Kā karš mudina Eiropu atmosies no “drošības komas”
12:47
Nedēļas nogalē mūzikas baudītāji pulcēsies Liepājā
12:43
Kāpēc dzeltē jaunie gurķīši?
12:43