Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn audzis līdz 21,8% 6
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā pieauga par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Tajā pašā laikā Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis no 19,5% no IKP 2024. gadā līdz 20,8% no IKP 2025. gadā, bet Lietuvā 2025. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2024. gada rādītājiem ir samazinājies par 1,1 procentpunktu un veidoja 23,6% no IKP.
Sauka atzina, ka Latvijā ēnu ekonomikas samazināšanās tendence, kas bija novērota kopš 2022. gada, pērn ir apstājusies. Vienlaikus Sauka uzsvēra, ka starp Baltijas valstīm vairs nav statistiski nozīmīgu atšķirību ēnu ekonomikas apmēros.
Augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars starp Baltijas valstīm joprojām ir Lietuvā, lai gan tas samazinās, savukārt zemākais – Igaunijā, taču ēnu ekonomikas apjoms Igaunijā pieaug. Turklāt Sauka uzsvēra, ka Igaunijā 2025. gadā reģistrēts augstākais ēnu ekonomikas līmenis kopš 2009. gada, kad tika uzsākta ēnu ekonomikas mērīšana Baltijas valstīs.
Saukas ieskatā būtisku izmaiņu neesamība ēnu ekonomikas apjomā Baltijas valstīs varētu būt skaidrojama arī ar to, ka Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekas jau bija atspoguļojušās iepriekšējo gadu datos, savukārt 2025. gada Irānas un naftas krīzes ietekme vēl nav pilnībā jūtama.
Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2025. gadā bija “aplokšņu algas”, kas Latvijā veido 47,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Igaunijā aplokšņu algas veidoja 43,7%, bet Lietuvā – 36,6%.
Savukārt cita komponente “neuzrādītie ieņēmumi” Latvijā 2025. gadā veidoja 25,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādīto darbinieku” komponente – 27,4%.
Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2025. gadā bija 24,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi – 31,6%. Savukārt Lietuvā neuzrādītie ieņēmumi 2025. gadā sastādīja 35,4% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 28%.
Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb aplokšņu algas, 2025. gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās par 1,1 procentpunktu un bija 19,6%.
Lietuvā aplokšņu algas samazinājās par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 17,8%. Savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2025. gadā turpināja augt un sasniedza 17,9%, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2024. gadu.
Ienākumu jeb peļņas neuzrādīšanas jomā 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, Latvijā bija vērojams samazinājums par 0,4 procentpunktiem – ienākumu neuzrādīšana samazinājās no 15,2% līdz 14,8%.
Ienākumu jeb peļņas neuzrādīšanas apjoms 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, Igaunijā pieaudzis no 12,1% līdz 16% jeb par 3,9 procentpunktiem. Savukārt Lietuvā tas samazinājis no 20,5% līdz 20,1% jeb par 0,4 procentpunktiem.
Latvijā darbinieku neuzrādīšana 2025. gadā veidoja 10%, uzrādot samazinājumu par 0,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2024. gadu.
Darbinieku neuzrādīšana Igaunijā samazinājusies no 10,6% līdz 9,2% jeb par 1,4 procentpunktiem, savukārt Lietuvā vērojams neliels pieaugums – no 11,7% līdz 12% jeb par 0,3 procentpunktiem.
Latvijā 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, no 7,8% līdz 6,2%.
Vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, Igaunijā samazinājās līdz 7,1% jeb par 0,3 procentpunktiem. Lietuvā šis rādītājs pieauga līdz 10,4% jeb par 0,5 procentpunktiem.
Jaunākie pētījuma rezultāti arī liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis jeb procents no ienākumiem, ko firmas maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”, Latvijā samazinājās no 9,3% 2024. gadā uz 8,9% 2025. gadā, jeb par 0,4 procentpunktiem.
Savukārt vispārēja kukuļdošanas līmeņa pieaugums vērojams Igaunijā (par 0,6 procentpunktiem) un Lietuvā (par 2,4 procentpunktiem), sasniedzot attiecīgi 7,6% un 12,9%.
Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis 2025. gadā Latvijā ir vērojams Latgalē (25,7%), kam seko Vidzeme (22,2%), Kurzeme (22,1%), Rīgas reģions (21,3%) un Zemgale (19%).
Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām bija būvniecībā – 29,5%, kas ir samazinājums par 4,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2024. gadu. Ēnu ekonomikas īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 24,5%, kamēr 2024. gadā šis rādītājs bija 26,2%, pakalpojumu sektorā – 22,3% (2024. gadā – 23,6%), ražošanā – 19,2% (2024. gadā – 17,3%), bet vairumtirdzniecībā – 15,6% apmērā salīdzinājumā ar 13% 2024. gadā.
Arī šogad uzņēmumu vadītājiem pētījumā tika jautāts – “Kāda ir aptuvena varbūtība (0-100%) tikt “noķertam” tipiskajai kompānijai Jūsu nozarē, ja kompānija maksā aplokšņu algas?”. Atbilstoši rezultātiem, vislielākā proporcija uzņēmēju joprojām uzskata, ka ir “76-100%” varbūtība tikt pieķertam, jo šādi atbildēja 37,8% aptaujāto Lietuvas uzņēmēju, kā arī 28% aptaujāto Igaunijas uzņēmēju un 35,2% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.
Savukārt 10,4% Lietuvas, 6,3% Igaunijas un 5,7% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir “0%”, tas ir, uzņēmumus nav iespējams pieķert.
Savukārt uz jautājumu “Kādas būtu sekas, ja kompānija Jūsu nozarē tiktu pieķerta par nepatiesu radītāju sniegšanu?”, 5,3% respondentu Latvijā, 5,3% Lietuvā un 15% Igaunijā atbildēja – “nekas nopietns”. 41,6% respondentu Latvijā, 40,4% Lietuvā un 29,3% Igaunijā uz šo jautājumu atbildēja – “nopietna soda nauda, kas ietekmētu kompānijas konkurētspēju”.
Savukārt 21% aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju, 11,1% Lietuvas uzņēmumu vadītāju un 15,6% Igaunijas uzņēmumu vadītāju sniedz atbildi, ka “kompānija būtu spiesta pārtraukt savu darbību”.
Skalā no viens līdz pieci Latvijā apmierinātība ar valsts nodokļu politiku ir pieaugusi no 2,65 2024. gadā līdz 2,76 punktiem 2024. gadā.
Igaunijā apmierinātība ar valsts nodokļu politiku pērn no 2,12 līdz 2,18 punktiem. Tikmēr Lietuvā vērojams uzņēmēju apmierinātības ar nodokļu politiku samazinājums – no 3,09 punktiem 2024. gadā līdz 2,86 punktiem 2025. gadā.
Pērn nedaudz pieaugusi arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma kvalitāti, proti, skalā no viens līdz pieci Latvijā tā ir augusi no 3,06 2024. gadā līdz 3,13 pērn.
Uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu skalā no viens līdz pieci pērn Latvijā pieaugusi līdz 3,67 punktiem (2024. gadā – 3,6). Sauka akcentēja, ka šis ir augstākais apmierinātības ar VID darbību rādītājs Latvijā kopš 2010. gada, kad tika uzsākta tā mērīšana.
Apmierinātība ar ieņēmumu dienestu ir pieaugusi arī Lietuvā – no 3,72 punktiem 2024. gadā līdz 3,75 punktiem 2025. gadā. Savukārt Igaunijā tā samazinājusies no 3,6 līdz 3,55 punktiem.
Vienlaikus apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem 2025. gadā pieaugusi visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā tā sasniegusi 2,79 punktus (2,52 punkti 2024. gadā), Igaunijā – 2,47 punktus (2,32 punkti 2024. gadā), bet Lietuvā – 2,83 punktus (2,79 punkti 2024. gadā).
Pētījuma autoru vērtējumā viens no iemesliem ēnu ekonomikas pieaugumam Latvijā bija politiķu atkāpšanās no dažiem ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzētajiem pasākumiem, piemēram, prasības uzrādīt līdzekļu izcelsmi privātmāju būvniecībā, kā arī no plānotās skaidras naudas izmaksu kontroles, skaidroja Sauka.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” ēnu ekonomikas indekss tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir Sauka un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām “aplokšņu” algām.
