Ar mīlestību pret bērniem 5
Lai nokļūtu Rīgā no tālās Latgales, M. Pokšāne cēlusies jau trijos naktī. Uz galvaspilsētu galvenokārt devusies “izbaudīt, kā būs vadīt stundu 30, nevis, kā ierasts, 12 līdz 20 bērniem”.
“Man bija svarīgi arī pārbaudīt sevi, vai tikšu ar to galā,” piebilst skolotāja. “Novembris, kad notika šī atklātā stunda, bija smags mēnesis, bija daudz pasākumu. Taču man visus atlikušos spēkus izdevās savākt tādā kā enerģētikas mākonī. Viss izdevās, bija jautri.”
Viņa secina, ka ir iespējams sekmīgi strādāt arī ar 30 bērniem, tomēr šādā barā grūti pamanīt katru skolēnu, nojaust, vai katrs tiešām sapratis uzdevumu. Tāpēc optimālais bērnu skaits, ar ko visefektīvāk skolotājs var strādāt, M. Pokšānes ieskatā tomēr ir 12.
Riebiņos skolotāja strādā ar dažāda vecuma bērniem, bet Teikas vidusskolā bija jāvada stunda 5. klases skolēniem. M. Pokšāne spriež, ka šajā vecumā bērni joprojām ir ļoti kustīgi, darbotiesgriboši, aktīvi un atvērti, taču uzmanības noturība vēl nav izteikta. Tāpēc stunda bija jāveido daudzveidīga. Bija gan rokasbumbas spēle, gan vingrojumi, kas attīsta atsperīgumu, gan uzdevumi, kas jāpilda divatā, izmantojot lecamauklu. “Šādi vingrojumi veicina sadarbības prasmes. Skolēniem jāiemācās sadarboties ar katru, ne tikai ar tiem, kuri patīk. Sadarbības prasmes ir svarīga kompetence, un tā izcelta arī jaunajā izglītības saturā,” stāsta M. Pokšāne.
Bet ar kāda vecuma skolēniem skolotājai vislabāk patīk strādāt? “Katrā vecuma grupā ir kādas stiprās puses. Interesanti ir strādāt ar sākumskolēniem un arī ar pirmsskolu, jo šajā vecumā bērni ir kā māls. Ja ar šādiem bērniem mērķtiecīgi strādā, vidusskolā skolotājs jau var atpūsties, jo skolotājam tikai jāpamet ideja un skolēni paši darbojas. Taču, ja sākumskolā viņi nav ieinteresēti par sportu, tad ar vidusskolēniem ir grūti – kļuvuši paslinki. Vidējais posms toties ir interesants ar savām pubertātes problēmām. Tad arī man parādās azarts: kurš kuru. Tomēr, ja skolotājs pie bērniem iet ar mīlestību, arī pretī saņem to pašu,” atbild M. Pokšāne.
Ar Riebiņu vidusskolas trešklasniekiem skolotāja iesaistījusies arī Latvijas Olimpiskās komitejas projektā “Sporto visa klase!”, un šiem trešklasniekiem viņa vada pat piecas sporta stundas nedēļā. “Šajā projektā man vislabāk patīk tas, ka reizi nedēļā jābūt nodarbībai ārā. Sākumā bērni ļoti brīnījās, ka jāsporto ārā, bet nu jau pieraduši. Kopumā šis projekts visvairāk dod tieši mazāk kustīgiem bērniem, kuri parasti ārpus sporta stundām nesporto,” vērtē M. Pokšāne.
