Ādažu puses puķkope Ināra Būda savu augļu dārzu no sala centās pasargāt, laistot ar ūdeni. Tas ir pārbaudīts līdzeklis salnās, bet, ja uznāk sals, tad nepalīdz ne ūdens, ne dūmi. “Ne jau šādā salā. Ja pat tulpes un ziemcietes ir caurspīdīgas, tad kā to var izturēt ķirsis vai persiks… Zemākā temperatūra –6 °C uz augsnes plkst. 5.20. Sākumā jau cerējām, ka nebūs tik traki. Bet nav ko kreņķēties, tā ir daba,” puķkope optimismu nezaudē.
Ādažu puses puķkope Ināra Būda savu augļu dārzu no sala centās pasargāt, laistot ar ūdeni. Tas ir pārbaudīts līdzeklis salnās, bet, ja uznāk sals, tad nepalīdz ne ūdens, ne dūmi. “Ne jau šādā salā. Ja pat tulpes un ziemcietes ir caurspīdīgas, tad kā to var izturēt ķirsis vai persiks… Zemākā temperatūra –6 °C uz augsnes plkst. 5.20. Sākumā jau cerējām, ka nebūs tik traki. Bet nav ko kreņķēties, tā ir daba,” puķkope optimismu nezaudē.
Foto: Indar roku darbs/Facebook

Pavasara postošās salnas Latvijas augļu un ogu dārziem nodarījušas 10 miljonus eiro zaudējumus 9

Pavasara postošo salnu ietekmē radušies zaudējumi augļu un ogu dārziem Latvijā sasnieguši 10 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri
“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 158
13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11
Lasīt citas ziņas

LLKA uzsver, ka valsts atbalsts augļkopības nozarei ir būtisks, jo neiegūtie ieņēmumi no bojātās ražas radīs tālejošas sekas nozares attīstībā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Bio Berries Latvia” valdes priekšsēdētājs Gundars Kārkliņš, uzsver, ja nākamā gada ražai neizdosies sagatavoties, zaudēs gan vietējie patērētāji, gan ārvalstu klienti. Turklāt sekas būs sajūtamas ilgstoši, jo, lai atgūtu zaudēto noieta tirgu Latvijā un ārzemēs, var paiet pat vairāki gadi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš skaidroja, ka lauku atjaunošanai nepieciešamie ieguldījumi uz vienu hektāru sasniedz vairākus tūkstošus eiro.

Tāpat LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis uzsver, ka

Zemkopības ministrijas rīcības ātrums valsts atbalsta piešķiršanā būs izšķirošs tam, cik ātri augļkopji varēs atkopties.

“Latvijas augļu un ogu nākotne ir arī pārstrādē, taču, lai to attīstītu vispirms ir nepieciešams atgūt šā gada radītos zaudējumus un nākotnē kāpināt ražošanas apjomus, lai, pirmkārt, palielinātu noieta tirgu Latvijas un eksporta tirgos, bet nākotnē augļu un ogu nozares kooperatīvi varētu attīstīt konkurētspējīgas pārstrādes rūpnīcas,” uzsver Feldmanis.

Patlaban Latvijā darbojas astoņi augļu un dārzeņu kooperatīvi, kuri apvieno gandrīz 150 augļu, ogu un dārzeņu ražotājus.

Jau ziņots, ka pēc astoņu dienu ilgā sala maija sākumā visos Latvijas reģionos būtiski cieta augļu dārzi, tostarp Kurzemē visvairāk cieta ķirši, kuri lielākoties visi jau bija saziedējuši, Vidzemē apsala ķirši, plūmes, bumbieres, ābeles, bet Latgalē kādā ķiršu dārzā cietuši 80% koku.

Augļkopju asociācija situāciju nozarē vērtēja kā katastrofālu.

Vienlaikus LLKA uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem mērķiem augļkopjiem un ogu audzētājiem pēc šī gada sala ir attīstības un izaugsmes tempa saglabāšana.

LLKA ir 2002.gadā dibināta biedrība, kuras biedri ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvās sabiedrības. LLKA darbības virzieni ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un meža īpašnieku kooperācijas attīstībai Latvijā, veicināt labvēlīgas vides radīšanu lauksaimnieku un meža īpašnieku ilgtermiņa stabilitātes un attīstības nodrošināšanai, kā arī veicināt lauksaimnieku, meža īpašnieku un pārējās sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un tās priekšrocībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.