Salnas skartais ziedoša ķirša zars.
Salnas skartais ziedoša ķirša zars.
LETA © LETA

Augļkopji un ogu audzētāji smagi cietuši pavasara salnās. Vai viņiem visiem izdosies sagaidīt nākamo sezonu? 8

Viens no būtiskākajiem mērķiem augļkopjiem un ogu audzētājiem pēc šī gada sala ir attīstības un izaugsmes tempa saglabāšana, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Feldmanis norādīja, ka pēc sarunas ar augļu un ogu audzētājiem, secināts, ka atkarībā no kultūras, raža ir gandrīz 100% cietusi, piemēram, visa raža aizgājusi bojā upenēm, puse ražas – zemenēm un avenēm, bet smiltsērkšķiem cietuši 10% ražas.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ražas bojāeja būtiski ietekmēs augļu un ogu ražotāju spēju sagatavoties nākamajai sezonai.
CITI ŠOBRĪD LASA

Feldmanis skaidroja, ka, lai sagatavotu augsni, nepieciešams apgriezt krūmus, ravēt, mēslot un veikt citus sagatavošanās pasākumus. Piemēram, mēslojuma izmaksas uz hektāru patlaban ir aptuveni 800 līdz 1000 eiro, savukārt, lai vienu hektāru izravētu, darbinieka algošana izmaksā aptuveni 500 eiro.

Līdz ar to, lai sagatavotu vienu hektāru augsnes uz nākamo sezonu, zemniekam nepieciešami 1500 līdz 4000 eiro. Piemēram, lai sagatavotu 10 hektārus upeņu uz nākamo sezonu, saimniecībai jāiegulda 15 000 eiro.

Tikmēr sezonas ieņēmumi no viena hektāra augļu un ogu audzētājiem var būt robežās no 5000 līdz 15 000 eiro, teica LLKA ģenerāldirektors.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar sala postījumiem augļkopjiem un ogu audzētajiem ieņēmumu nebūs, bet augsnes gatavošanas izmaksas nākamajai sezonai saglabāsies.

Tāpat saglabāsies arī zemnieku parādsaistības, jo ražotāji, reaģējot uz patērētāju pieprasījumu pēc Latvijas produkcijas, ir investējuši saimniecību attīstībā.

Feldmanis arī norādīja, ka zemniekus uztrauc noieta tirgu saglabāšana, jo, ja ražas nav, zemnieki nevar nodrošināt norunātos piegādes līmeņus arī turpmākajos gados. Savukārt, ja vietējie zemnieki piegādes līgumus zaudē importētājiem, vēlāk tos atgūt būs grūtāk.

Tas pats attiecas arī uz eksporta tirgiem, skaidroja Feldmanis, norādot, ka Latvija veiksmīgi eksportē upenes, smiltsērkšķus, dzērvenes un cidonijas. Zemniekiem ir būtiski saglabāt savu konkurētspēju ārzemju noieta tirgū, bet lai to darītu nozare nedrīkst zaudēt tempu.

Viņš pauda pārliecību, ka, lai gan veikalu plauktos Latvijai raksturīgajās kultūrās vietējo preču īpatsvars ir 25-30%, Latvijas ražotājiem ir potenciāls sasniegt 80%.

Savukārt pēc lielveikalu “iekarošanas” nozares nākamais uzdevums būtu attīstīt vietējo pārstrādi.

Feldmanis uzsvēra, ka nozares attīstības tempa saglabāšanai valsts atbalsts ir būtisks, tāpēc nozare jau laicīgi sabiedrībai un atbildīgajām iestādēm dod signālus par potenciālajām problēmām.

Viņš skaidroja, ka patlaban Zemkopības ministrijā (ZM) notiek situācijas analizē un sala bojājumu novērtēšana, bet nozare ir gatava, ja nepieciešams, sniegt skaidrojumus un iesaistīties, līdz ko ZM būs gatava jau konkrētām diskusijām.

Jau ziņots, ka pēc astoņu dienu ilgā sala maija sākumā visos Latvijas reģionos būtiski cieta augļu dārzi, tostarp Kurzemē visvairāk cieta ķirši, kuri lielākoties visi jau bija saziedējuši, Vidzemē apsala ķirši, plūmes, bumbieres, ābeles, bet Latgalē kādā ķiršu dārzā cietuši 80% koku.

Reklāma
Reklāma

Augļkopju asociācija situāciju nozarē vērtēja kā katastrofālu.

LLKA ir 2002.gadā dibināta biedrība, kuras biedri ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvās sabiedrības. LLKA darbības virzieni ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un meža īpašnieku kooperācijas attīstībai Latvijā, veicināt labvēlīgas vides radīšanu lauksaimnieku un meža īpašnieku ilgtermiņa stabilitātes un attīstības nodrošināšanai, kā arī veicināt lauksaimnieku, meža īpašnieku un pārējās sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un tās priekšrocībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.