Pavels Šruts, “Lietrīļas” 0
No čehu valodas tulkojusi Halina Lapiņa, māksliniece Galina Miklīnova. “Pētergailis”, 227 lpp.
90. gadu principi, kas toreiz šķita pašsaprotami un ko ievēroja katrā mājā – pie vairākiem no tiem sākam atgriezties
Gribi, lai darba devējs tevi dievina? Ir piecas frāzes, kas jebkura vadītāja ausīm būs kā medus
Mīklainos apstākļos pazudusi lidmašīna ar vairākiem cilvēkiem uz klāja – publiskoti pilota pēdējie vārdi
Vai nekad nebijāt aizdomājušies, kādēļ tik bieži no zeķu pāra puse mēdz pazust? Tur būs vainojami liet-rīļas, lai gan, visticamāk, ne mazais Hihlīks, jo viņš kopā ar vectētiņu dzīvo pie Vainagkunga. Un vispār – cilvēkiem lietrīļas nav jāredz, jo tad, kad tie satiekas, sākas trakas un dīvainas lietas. Nu gluži kā grāmatā “Lietrīļas”, kuru varēs lasīt gan sākumskolas bērni vieni paši, gan kopā ar vecākiem.
