Daniels Pavļuts.
Daniels Pavļuts.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Pavļuts nepadosies. Pagaidām noraida projektu, kompensēt ebreju kopienai zaudējumus 18

Partiju apvienības “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts nav iespaidojies no parlamenta lēmuma neiekļaut ceturtdien Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu, kas paredz izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju Latvijas Ebreju kopienai par īpašumu zaudējumu. Projekta iniciators ir nolēmis skaidrot deputātiem šo jautājumu, lai agri vai vēlu parlaments to atrisinātu.

Reklāma
Reklāma
Eiropas Savienība “piegriež skābekli” Putina režīmam! Krievijai gaidāmi lieli zaudējumi
Kokteilis
FOTO. Ziedu vainagi, ģimene un tradīcijas! Kā Jāņus nosvinēja mūsu slavenības? 28
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 28
Lasīt citas ziņas

“Mēs rēķinājāmies, ka šāda jautājuma iekļaušana politiskajā darba kārtībā izraisīs gan pārmetumus un neizpratni, gan aizspriedumus sabiedriskajā domā, tāpēc šis jautājums un vēsturiskā situācija ir jāskaidro,” vakar pēc negatīvā balsojuma žurnālistiem sacīja D. Pavļuts. Šis ir viens no jautājumiem, par kuru valdības veidošanas laikā partijas vienojās, ka tām ir tiesības uz savu atšķirīgo pozīciju.

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas Ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” iekļaušanu sēdes darba kārtībā atbalstīja 37 deputāti no “Attīstībai/Par”, “Jaunās Vienotības” un opozīcijā esošās “Saskaņas”, pret bija 37 deputāti no pārējām valdības partijām un neatkarīgie parlamentārieši. Pieci ZZS deputāti balsojumā atturējās, bet vairāki tajā nepiedalījās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šādos gadījumos jautājums tiek iekļauts nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā, kas arī būs pēdējā pavasara sesijā. Tajā Saeimai būs jābalso par projekta nodošanu komisijām. Līdz tam D. Pavļuts noskaņots pārliecināt deputātus.

Saeimas sēdē viņš uzsvēra: “Latvijas valstiskuma atjaunošana bija vēsturiskā taisnīguma atjaunošana latviešu nācijai. Tāpēc Latvijas valstij ir morāls pienākums pilnībā atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz Latvijas ebrejiem, kuri bija un ir Latvijas tautas neatņemama daļa. Taisnīgi un pareizi ir, ka Latvijas valsts no labas gribas simboliski atlīdzina Latvijas ebrejiem par to, ko viņiem nodarījuši okupāciju režīmi.”

Projekts paredz 40 miljonus eiro izmaksāt Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fondam desmit gadu laikā no 2021. līdz 2030. gadam, un šo summu neesot paredzēts palielināt, apgalvoja D. Pavļuts. Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc tieši tagad “Attīstībai/Par” šķiet svarīgi šo jautājumu aktualizēt, D. Pavļuts atbildēja, ka parlamenta darba kārtībā tas ir divdesmit gadus. Esot pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš Saeima sākusi strādāt, tāpēc pienācis laiks sākt par to diskusiju un to atrisināt.

“Šodien Saeimā noraidījām “Attīstībai/Par” iniciatīvu uzdāvināt 40 miljonus eiro Latvijas valsts naudas cilvēkiem, kuriem nav nekādas saistības ar pirmskara Latvijas ebreju kopienu (kurai īpašumu zaudējums Otrajā pasaules karā jau tika kompensēts deviņdesmitajos gados),” tā drīz pēc balsojuma varēja lasīt Nacionālās apvienības “Twitter” kontā.

Aleksandrs Kiršteins (NA) arī sēdē sacīja, ka “ebreju kopienai zaudējumi jau tika kompensēti 90. gados,” kad tikuši atdoti vairāki īpašumi. Savas runas beigās A. Kiršteins vēl sacīja, ka “vajag drusciņ pašcieņas un izbeigt šo sunisko līšanu…”, bet tajā brīdī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) debatētāju pārtrauca, norādot, ka runai atvēlētais laiks ir beidzies, kas tā arī bija. Jāatgādina, ka 2016. gadā Saeima nolēma bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nodot piecus īpašumus – trīs ēkas Rīgā, vienu Jūrmalā un vienu Kandavā.

Reklāma
Reklāma

Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” sacīja, ka JKP neesot atbalstījusi šā projekta iekļaušanu darba kārtībā, jo tai šķiet, ka ir jāatrisina vairāki citi būtiskāki jautājumi, kam nepieciešams finansējums, piemēram, skolotāju algu palielināšana, kas esot no priekšgājējiem mantots solījums, kā arī ar nabadzības mazināšanu saistīti jautājumi, pie kuriem ķerties JKP esot solījusi pirms vēlēšanām. Savukārt D. Pavļuts žurnālistiem teica, ka arī šis ir svarīgs jautājums, kas saistīts ar Latvijas starptautiskajām saistībām, “un tas rūp arī mūsu partneriem”.

“Sasāpējušais jautājums”

Partiju apvienības “Attīstībai/Par” priekšlikums jau pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā sabiedrībā izraisīja viļņošanos. Lūk, kāda redakcija un viedokļu apmaiņa izveidojās tviterī.

Kristaps Pētersons: “Ebreju īpašumu jautājuma pēkšņais uznāciens izskatās vai nu pēc ASV valdības spiediena, par kuru mums neko nestāsta, vai arī partijas sponsoru interesēm. Neredzu citu iemeslu šādam pēkšņam vienas partijas politiskajam harakiri. 40 miljoni? Šādi jūs cilvēkus Latvijā neatgriezīsiet.”

Sanita Jemberga: “Sitiet nost, bet neredzu, kur radusies vajadzība pēkšņi steidzami risināt ebreju organizāciju restitūcijas jautājumu (kas ir bijis strīdīgs gadiem) un kur mums ir uzradušies lieki 40 miljoni budžetā, kur tūlīt zudīs daļa akcīzes ienākumu. Un es esmu ļoti tālu no antisemīta. (Jā, redzu, ka piedāvājums ir dalīt 10 gadu garumā, bet tie ir apmēram četri miljoni gadā.)”

Aivars Borovkovs: “Šo tēmu juridiski vēl izskaidrojām, kad bija dzīvs Andris Grūtups. Termiņi ir nokavēti, un kārtējo reizi personas, kuras holokaustu ir pārvērtušas par savu biznesu, mēģina duļķot gaisu. Interesanti, ka vienmēr atrodas dzirdīgas (vai tikai?) politiskas ausis.”

Juris Pūce: “Tas ir jautājums, kas ir nerisināts 20 gadus. Nekad tāds pēkšņs apskaidrības mirklis ar liekiem četriem miljoniem gadā neuzradīsies.”

Baiba Strautmane: “Paklausieties Ingmāru Līdaku – televīzijā viņš stāstīja, ka Saeimā pirms gadiem jau balsojis par piecu īpašumu atdošanu, būdams pārliecināts, ka šis “sasāpējušais” jautājums tādējādi tiek atrisināts un jaunu prasību nebūs…”

Daniels Bondars: “Latvija to tā kā apņēmās izdarīt, 2009. gadā parakstot Terezīnes deklarāciju. Ļoti lielā mērā tas ir ne tikai stāsts par “labo gribu”, bet mūsu sabiedrotajiem, piemēram, ASV.”

Ainārs Zelčs: “Rietumu bankai neiet viegli; tāpēc Arkādijam kādu drusku naudas vajag. Lai iedod 40 miljonus tagad, tad nākamos gados prasīs mazāk.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.