Ekonomika
Darbs un nauda

Pēdu aprūpētājas slepenā misija Honkongā. Lietderīgas vizītes vai uzņēmēju tūrisma braucieni?1


Valsts un ERAF 80% līdzfinansējums tirdzniecības misijām ārzemēs deva iespēju negodprātīgām firmām to izmantot tūrisma braucieniem, ko tagad izmeklē Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.
Valsts un ERAF 80% līdzfinansējums tirdzniecības misijām ārzemēs deva iespēju negodprātīgām firmām to izmantot tūrisma braucieniem, ko tagad izmeklē Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.
Foto: SHUTTERSTOCK

“Muļķis, kas tādu naudu neizmanto,” viens uzņēmējs ieteica otram. “Tas ir tas pats, kas tūrisma ceļazīme ar 80% atlaidi!” Šādas runas pirms trim gadiem pārceļoja no mutes nākamajā ausī. Runa ir par valsts 80% līdzfinansējumu tirdzniecības misijām ārzemēs, ko no valsts budžeta izlobēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). To izmantoja arī Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

 

“Misionāru” aktivitātes uzliesmojums

Lai sasniegtu mērķi “palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju”, 2016. gada sākumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka programmu “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”. Tās ietvaros uzņēmēji varēja saņemt grantus dalībai starptautiskās izstādēs, konferencēs, semināros, tirdzniecības misijās utt. Pie pēdējā vārdu salikuma arī apstāsimies – “tirdzniecības misija” varēja būt arī individuāls kontaktu dibināšanas brauciens uz paša uzņēmēja izvēlētu valsti, bet parasti vienā grupā “sametās” no sešiem līdz 14 uzņēmumu pārstāvjiem.

Tas strauji kļuva populārs. Jau pirmā gada laikā 172 uzņēmumi piedalījās tirdzniecības misijās, saņemot atbalstu teju miljona eiro apmērā.

Nākamajā gadā “misionāru” aktivitāte uzliesmoja. LTRK biedru interese par ārējo sadarbību trīskāršojās. LTRK publiski lielījās, tās “datubāzē ir vairāk nekā 3,5 tūkstoši atzīmju par vēlmi darboties ārvalstīs, kas ir daudz vairāk nekā gadu iepriekš, kad šādu vēlmi izrādīja vien nedaudz vairāk par tūkstoti komersantu”, un arī valstu ģeogrāfija paplašinājusies par desmit.

“Esmu gandarīts, ka mūsu biedri tik aktīvi izmanto iespējas doties tirdzniecības misijās, kā arī meklē sadarbības partnerus, kas nozīmē, ka mēs visi nākotnē dzīvosim labāk, jo eksporta potenciāla pieaugums ir liels,” toreiz teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Kopumā 2017. gadā LTRK, pēc pašas tolaik sniegtās informācijas, noslēdza jau 346 līgumus ar uzņēmumiem par dalību tirdzniecības misijās, kas ir divreiz vairāk nekā 2016. gadā. Kad “ceļazīmes dabūšanas” mehānisms bija apgūts tradicionālajās eksporta valstīs, 2017. gadā sāka parādīties pieteikumi eksporta tirgus paplašināšanai eksotiskākās zemēs – Malaizijā, Marokā, Irānā, Jordānijā, Honkongā, Indijā, Apvienotajos Arābu Emirātos.

Līdz 2018. gada beigām Ekonomikas ministrija bija paredzējusi atbalstu sniegt 555 komersantiem (pavisam projektā plānoti 999), bet līdz 2017. gada beigām atbalstīti bija jau 1083 komersanti.

 

Aizdomīgās misijas

Pieteikt misiju bija samērā viegli: komersantam tikai jāuzraksta iesniegums un jānoslēdz līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), jāsamaksā par braucienu organizatoram.

Pēc brauciena triju mēnešu laikā bija jāraksta atskaites: ko darīja, ar ko tikās. Un pēc mēneša 80% no izdevumiem, ieskaitot ceļanaudu, ieripoja uzņēmuma kontā.

Pa vidu starp šīm uzņēmuma darbībām rīkojās labi ieeļļots un labi apmaksāts braucienu organizēšanas mehānisms. LTRK misijas organizēšanai salīga četrus dažādus biznesa konsultāciju komersantus.

Atšķirībā no Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras un SIA “GateWay Baltics” uzmanību piesaistīja biedrība “Motio biznesa inkubators”, kuru Ieva Kalvāne (vēlākā Strazdiņa) un Liene Meldere bija dibinājušas uzreiz pēc augšminētās programmas atvēršanas. Pēc firmas.lv datiem, biedrība paspēja apgrozīt vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, par kuriem tagad lielā izskaidrošanās.

Kā atklāja šmaukšanos? Vispirms jau LIAA darbinieku uzmanību piesaistīja tas, ka biedrībai nebija nekādas pieredzes šādu braucienu organizēšanā, turklāt tās divas darbinieces atskaitēs norādīja lielāku nostrādāto stundu skaitu nekā ir diennaktī. Otrs aizdomīgais faktors, kā man atklāja kāds bijušais LIAA darbinieks, ir tas, ka uzņēmumus pārstāvēja personas, kuru profesionālā kvalifikācija neatbilst kontaktu dibināšanai galamērķī, piemēram, podologs braucienā uz Honkongu.

Pārbaudot atskaitēs plānotās tikšanās un norādītos kontaktus, piemēram, ap simtu norādītos kontaktus tai pašā Honkongā, LIAA atklāja, ka nav notikusi neviena tikšanās ar norādītajiem uzņēmumiem, turklāt daži vizītes laikā vairs nepastāvēja. Līdzīgi arī Jordānijā, Marokā un Irānā.

Acīmredzot atskaitēs tika norādīti kontakti vai nu no vecas telefongrāmatas vai vizītkartes no kādas senākas starptautiskas izstādes.

Treškārt, no biznesa viedokļa neloģiska likās arī uzņēmēju prakse misijā nosūtīt piemēram, divus nespeciālistus no viņiem piederošiem saistītiem uzņēmumiem. Bet organizējošā biedrība visai grupai pieskaņoja līdzīga profila kontaktpersonas, par to tik un tā pieprasot maksimālo finansējumu. Turklāt biedrība par katras misijas programmas organizēšanu (kā vēlāk noskaidrojās, nenotikušas) aprēķināja maksimālo iespējamo maksu (par ES un NVS valstīm 3500 eiro, par pārējām – 5000 eiro). Šis bija ceturtais aizdomīgais signāls.

 

Visi brīnās!

Andris Ozols
Foto: Evija Trifanova/LETA

“Esmu pārsteigts, cik liels ir iesaistīto personu loks lielu ES naudas summu izkrāpšanā, un arī par to, ka LTRK organizējusi šo procesu,” tagad sašutis LIAA direktors Andris Ozols.

“Ir notikusi salīdzinoši vienkārša, pat prasta ES naudas izkrāpšana, braucot fiktīvos darījuma braucienos, ko organizēja LTRK.”

Arī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš tagad to sauc par “pagalam nepatīkamu pārsteigumu”. Viņš neesot zinājis par krāpšanu šādos apmēros. “Tikai vēlāk ienāca ziņas, kas šis partneris organizē nevis reālas misijas, bet nodarbojas dokumentu viltošanu, izkrāpjot atbalstu. Pēc partneru iesniegtajiem dokumentiem, viss bija kārtībā: tikšanās bija notikušas. Līdz galam neesmu sapratis, kā tas varēja notikt,” Endziņš rādās samulsis.

Ne ar biedrību, ne SIA, kuras nosaukumā “Motio”, sakaru neesot. Arī “Motio” darbinieces personīgi nepazīstot. Kāpēc tad izvēlējās?

“Mums tolaik bija ārzemju sakaru daļa,” viņš nosaka. Par citiem partneriem aizdomu neesot.

“Mani pārsteidz LTRK nekaunība un “izlikšanās par beigtu”. Nav attaisnojama piesegšanās ar uzņēmumiem kameras paspārnē. Tas, kurš Ekonomikas ministrijā izlobēja un pats organizēja šos “darījuma” braucienus par miljoniem, ir mūsu un valdības labs sadarbības partneris – LTRK. Ministru kabineta noteikumu anotācijā priekšā bija uzrakstīta naudas nozagšanas shēma. Tā vietā, lai apturētu šādu iespēju, LTRK rosināja tikai samazināt nozogamās naudas īpatsvaru,” noskalda Ozols.

Varbūt savstarpējo saikni starp LTRK un “Motio” noskaidros izmeklēšanā, bet uzņēmēju biedrībai šī sadarbība bija izdevīga, jo 10% no līguma summas nonāca LTRK kontā.

“Mēs biedriem izsūtām reklāmas, uzaicinājumus piedalīties misijās, tāpēc par administratīviem izdevumiem iekasējam zināmu procentu,” atzīst Endziņš.

Skaitļi liecina, ka 10% no iespējami izkrāptās naudas ir 62 tūkstoši eiro.

Kad LIAA sāka pievērst uzmanību šīm misijām un sāka pārbaudīt atskaitēs sarakstīto, tad Ieva Kalvāne (Strazdiņa) un Liene Meldere biedrību “Motio biznesa inkubators” 2018. gadā likvidēja.

Daļu braucienu vēl pārcēla uz SIA “MOTIO inkubators biznesam”, bet, kad kļuva skaidrs, ka “Motio” zīmols jau “sasmērējies”, Liene Meldere to pārdevēja par SIA “Meldere”.

Kriminālprocesā par aizdomām par krāpšanos nodotas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas ar kopējo ERAF finansējumu 626 030 eiro. To jau vairāk nekā gadu izmeklē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Izmeklētājs Svens Kristjansons sākumā apsolīja tikšanos, bet stundu pirms to atcēla “aizņemtības dēļ” un teicās līdz dienas beigām atbildēt e-pastā, taču neatbildēja. Vēl pēc dienas no Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas saņēmu vēstījumu: “Šobrīd izmeklēšanas interesēs policija komentārus nesniedz. Uzskatām, ka šobrīd sabiedrības informēšana par šo notikumu ir pretrunā ar sabiedrības daudz būtiskākajām interesēm – nodrošināt, ka noziedzīgi nodarījumi tiek izmeklēti pilnīgi un objektīvi.”

 

Šis ir tikai “pieķeramais” tūrisms

Jāpiebilst, ka tiem, kuri šo ekskursiju laikā kaut reizi tikās ar “potenciālajiem darījumu partneriem”, juridiski nevar pārmest par nelietderīgu tirdzniecības misiju. Un tos neviens pie atbildības nesauc. Kriminālprocess ierosināts tikai par tādām misijām, kuru laikā vispār nenotika biznesa aktivitātes.

Citi LTRK partneri strādāja gudrāk. Neiespējami pieķert Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA), bet arī tā grēkoja.

LVRA iemanījās tirdzniecības misiju SIA “Dimdiņi” un SIA “Skrīveru saldumi” noorganizēt uz Parīzi (dalības maksa katram 3300 eiro) tieši tai laikā, kad Agroresursu un ekonomikas institūts organizēja un apmaksāja to dalību pārtikas izstādē “SIAL 2016”. Misijas laikā paredzētās tikšanās bija ar izstādē sastopamajiem ārzemju firmu pārstāvjiem. Un beigu beigās – abu šo uzņēmumu valdes locekļi ir vienas un tās pašas personas.

Pēc “LA” uzdotajiem jautājumiem LIAA tagad atklāj: “LTRK organizētajām tirdzniecības misijām projekta “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros (sākot no 2016. gada marta) kopējais uzņēmumu pieprasītais atbalsta apjoms par tirdzniecības misijām ir 1,737 milj. eiro, no kura uzņēmumiem izmaksāti 1,6 miljoni. Šobrīd kriminālprocesa dēļ ieturēti un neizmaksāti ir 151 tūkstotis eiro, kas ir ceturtā daļa no iespējami izkrāptās summas.”

Aizdomīga un attiecīgi izmeklēšanā ir katra trešā LTRK organizētā misija. Vai, atklājot fiktīvas tirdzniecības misijas, tās kā starptautiskās konkurētspējas veicināšanas pasākums visas ir norakstāmas? Kādi rezultāti? Vai atbalstītajos uzņēmumos eksports pieaudzis divus gadus pēc atbalsta saņemšanas, kā to nosaka atbalstu paredzoši Ministru kabineta noteikumi (Nr. 678)?

Vai eksports pieauga?

Aigars Rostovskis
Foto: Evija Trifanova/LETA

Misiju apmeklētāji atzina, ka klātienē apmeklēt konkrētās valstis ir ļoti lietderīgi, jo katrs trešais noslēdzis sadarbības līgumus, kā arī visi plāno, ja būs iespēja piedalīties atkārtoti, par uzņēmējiem ziņoja LRTK. “Tieši noslēgto sadarbības līgumu skaits ir rādītājs tam, ka LTRK rīkotās tirdzniecības misijas nes rezultātus. Cerams, ka šī tendence turpināsies, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību un ekonomikas pieaugumu,” publiski paziņoja A. Rostovskis.

Tomēr, pavērtējot eksporta pieauguma tendences, tas audzis Latvijas tradicionālajos lielākajos tirgos – Vācijā, ASV, Krievijā, nevis misionāru jaunapgūtajās zemēs, piemēram, Etiopijā, Panamā, Maķedonijā, Irānā, Tunisijā.

Līgumu skaitu, ko “noslēdzis katrs trešais”, efektu pagaidām grūti novērtēt, bet vēl pēc četriem gadiem misionāru eksporta apjomam jābūt pieaugušam par sešiem miljoniem eiro – tā ierakstīts valdības naudas došanas nosacījumos. Tāpēc nedz dalība starptautiskās izstādēs, nedz arī tirdzniecības misiju organizēšana kā eksporta veicināšanas forma nav norakstāma.

Norakstāma ir uzņēmēju organizācijas bravūrīgā pozīcija, ka tā efektīvāk nekā ierēdņi pratīšot izmantot valsts naudu.

 

Atlaižu kara beigas

Nevienā ES atbalsta programmā uzņēmēji nevarēja saņemt lielāku līdzfinansējumu par 50%, bet te – uzreiz 80%. Kā kļuva iespējams tik liels līdzfinansējums, ja reiz LIAA jau no paša sākuma uzskatīja to par nesamērīgi lielu?

Kad LIAA direktoram Andrim Ozolam vaicāju par šīm dīvainībām, viņš attrauca, ka viņi neesot šīs uzņēmēju atbalsta programmas izstrādātāji, bet gan tikai ieviesēji. “Mēs izstrādes laikā brīdinājām par riskiem,” viņš apgalvo. To, ka atbalsta intensitāti EM palielināja no 60% līdz 80%, viņš skaidroja ar vēlmi palīdzēt pārtikas uzņēmumiem pēc Krievijas sankcijām ieiet jaunos tirgos. “Lobija ietekmē to attiecināja uz visiem uzņēmumiem,” skaidro Ozols.

Ar labiem nodomiem bruģētus Laimdotas Straujumas valdība 2015. gada 1. decembrī apstiprināja toreizējās ekonomikas ministres Dana Reiznieces-Ozolas iesniegtos noteikumus.

Kad LIAA konstatēja tādus pierakstījumus 2016. gada misijās, ko nebija paredzēts apmaksāt (piemēram, par izdales materiāliem, viesnīcu izmaksas, misija paralēli izstāžu apmeklējumam), tā jau 2017. gada februārī rosināja Ekonomikas ministriju atbalsta intensitāti samazināt no 80% uz 40% un biedrībām neļaut organizēt misijas.

Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko šo ierosinājumu solīja “tuvākajā laikā izvērtēt” un “izdarīt atbilstošus grozījumus MK noteikumos”, bet tikai pēc pusotra gada atbalsta intensitāte tika samazināta uz pusi. Bet bija jau iztērēts teju miljons un toreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens “lielo kruīza kuģi” apstādināt nevarēja vai nevēlējās. Nepapūlējās nobremzēt to, kas vēl bija apturams. Tā aizdomīgajiem 2016./2017. gada “ziemas tūrisma sezonas” braucieniem 2017. gadā sekoja vēl 28 viltotas misijas.

Arī LIAA mēģinājums atņemt biedrībām organizatora tiesības izgāzās.

Pat pēc kriminālprocesa uzsākšanas atbalsts biedrībām organizētājām pēc “sociālo partneru, komersantu un to pārstāvju izteiktajiem lūgumiem” tika atstāts.
Saistītie raksti

Kāpēc biedrību un dažādu konsultantu pakalpojumi ir tik iecienīti, ka tos no organizatoru sarakstu tomēr neizslēdza, jau ir cits stāsts.

Nu jau gadu ir spēkā 40% atbalsts, uz kuru piesakās vien tikai tajā gadījumā, kad ir patiesa biznesa interese.

LA.lv
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Ruduša kļūst par “Latvijas Televīzijas” prokūristi
7 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Pieprasījums pēc talantiem ir daudz lielāks nekā vietējā tirgus piedāvājums
7 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Tīmeklī, pa tālruni un dzīvesvietā – Centrālā statistikas pārvalde veic iedzīvotāju aptauju par interneta lietošanu
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Uzdevumi, kas jāpilda ķīmijas olimpiāžu dalībniekiem, kļūst aizvien grūtāki. Saruna ar Nauri Narvaišu
2 stundas
LE
LETA
Sports
Merzļikins atzīts par NHL aizvadītās nedēļas otro zvaigzni
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Ekstrēmos laikapstākļos Spānijā divi bojāgājušie
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
ASV Senāts sāk izskatīt Trampa lietu
54 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām VP vadītāja amata kandidātiem
1 stunda