Slaidiņš par Kremļa jauno retoriku: aiz vārda “karš” var slēpties gatavošanās daudz stingrākam režīmam Krievijā 0
Kremļa pēkšņā gatavība tā dēvēto “speciālo militāro operāciju” arvien atklātāk saukt par karu, visticamāk, nav nejauša, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” vērtē NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņa ieskatā šāda retorikas maiņa var būt saistīta ar diviem būtiskiem virzieniem. Pirmkārt, ar Krievijas informatīvo kampaņu, kurā sabiedrībai arvien uzstājīgāk tiek skaidrots, ka Krievija nekarojot tikai pret Ukrainu, bet gan pret visu Rietumu pasauli. Šāds vēstījums ļauj Kremlim pamatot kara turpināšanu un uzturēt sajūtu, ka valsts esot eksistenciāli apdraudēta.
Otrkārt, Slaidiņš neizslēdz, ka šāds paziņojums var būt arī pirmais signāls par gatavošanos plašākai mobilizācijai vai stingrākiem iekšējiem ierobežojumiem pašā Krievijā.
Pēc Slaidiņa teiktā, Kremlim šobrīd ir nepieciešams jauns darbības virziens un jauns pamatojums turpmākajiem soļiem. Ja līdz šim karš Ukrainā oficiāli tika dēvēts par “speciālo militāro operāciju”, tad vārda “karš” lietošana var pavērt ceļu daudz plašākām juridiskām un politiskām sekām.
Ja Krievijas vara pati sāk šo konfliktu saukt par karu, nākamais loģiskais solis pēc Krievijas likumiem varētu būt karastāvokļa izsludināšana. Tas nozīmētu īpašu tiesisko režīmu, kurā valsts vara iegūst ievērojami plašākas pilnvaras.
Slaidiņš atgādina, ka Krievijā karastāvokli regulē 2002. gada federālais likums. Tas paredz, ka agresijas vai tās draudu gadījumā ar prezidenta dekrētu var ieviest īpašu režīmu, kas ļauj ierobežot pilsoņu tiesības. Tas var ietvert pārvietošanās ierobežojumus, cenzūru, īpašumu un transporta konfiskāciju, kā arī citus pasākumus, kas raksturīgi kara apstākļiem.
Majors norāda, ka pēc pašas Krievijas loģikas šādi soļi varēja tikt sperti jau brīdī, kad Ukrainas spēki iegāja Krievijas kontrolētās teritorijās vai kad Maskava to interpretēja kā uzbrukumu Krievijai. Tomēr tobrīd Kremlis nebija gatavs pilnībā mainīt kara juridisko statusu un turpināja runāt par “pretterorisma operācijām” vai “speciālo militāro operāciju”.
Svarīgs aspekts ir arī Krievijas iekšpolitika. Krievijas informatīvajā telpā un neoficiālajos kanālos jau izskanējis, ka karastāvokļa gadījumā varētu tikt atceltas Valsts domes vēlēšanas. Slaidiņš norāda, ka tas būtu loģiski, jo karastāvokļa apstākļos vēlēšanas parasti nenotiek – līdzīgi kā Ukrainā, kur kara apstākļu dēļ nav iespējams rīkot ne parlamenta, ne prezidenta, ne pašvaldību vēlēšanas.
Viņaprāt, ja Krievija patiešām izsludinātu karastāvokli, vēlēšanu atlikšana būtu gandrīz neizbēgama. Tas Kremlim dotu iespēju vēl vairāk koncentrēt varu un mazināt jebkādu politisko procesu neprognozējamību valsts iekšienē.
Slaidiņš uzsver, ka šobrīd tie vēl ir pieņēmumi, tomēr Kremļa retorikas maiņai ir skaidrs zemteksts. Viņa vērtējumā Maskava ir “metusi kauliņu” un pārbauda, kā sabiedrība, elite un starptautiskā vide reaģēs uz jaunu kara definējumu.
Pagaidām no šiem paziņojumiem vēl nevar izlobīt pilnīgi konkrētu rīcības plānu, taču virziens, pēc Slaidiņa domām, ir gana skaidrs – Kremlis gatavo informatīvo un juridisko pamatu nākamajiem, iespējams, daudz stingrākiem soļiem gan karā pret Ukrainu, gan pašā Krievijā.
