Neticams atradums Norvēģijas ūdeņos: atrasts gandrīz 300 gadus sens kuģa vraks ar neskartu kravu 0
Norvēģijas ūdeņos arheologi atklājuši 18. gadsimta kuģa vraku, kurā atrasta viena no vislabāk saglabātajām šāda veida kravām, kāda jebkad atrasta Ziemeļeiropā. Eksperti to raksturo kā īstu laika kapsulu, kas vairākus gadsimtus gulējusi jūras dzelmē.
Par atradumu jūnija sākumā paziņoja Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāts. Kuģa vraku aptuveni 600 metru dziļumā Skageraka šaurumā pie Norvēģijas dienvidaustrumu krastiem atklāja Espens Sāstads, pulksteņu dizaineris un attālināti vadāmu zemūdens izpētes iekārtu uzņēmuma vadītājs.
“Šī krava nelīdzinās nekam, kas jebkad iepriekš atrasts kuģu vrakos Ziemeļeiropā,” norādīja Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāta vadītāja Hanna Geirana.
Zemūdens uzņemtajos attēlos redzamas porcelāna trauku kaudzes, pudeles, kausi un citi artefakti, kas joprojām atrodas starp kuģa atliekām okeāna dzelmē.
Līdz šim pētnieki identificējuši lielu daudzumu neskarta ķīniešu porcelāna, lustru detaļas, pudeles, kausus un graudu mucu fragmentus.
“Ir atrastas arī vairākas kastes, taču to saturs vēl nav pilnībā izpētīts,” stāsta Geirana.
Pēc viņas teiktā, vienā no kastēm, iespējams, atrodas tekstilizstrādājumi, bet citās – organiski materiāli, tostarp tēja, garšaugi un ārstniecības augi.
Pētnieki uzsver, ka krava ir saglabājusies pārsteidzoši labā stāvoklī, lai gan atsevišķas vraka daļas bojājuši mūsdienu zvejas traleri.
Pagaidām nav zināms, no kurienes kuģis devās ceļā un kāds bija tā galamērķis. Tomēr vairākas atrastās detaļas varētu palīdzēt noskaidrot kuģa izcelsmi.
Viena no interesantākajām norādēm ir ķieģelis no kuģa kambīzes ar Lībekas ķieģeļu fabrikas zīmogu. Šī fabrika darbojās no 15. gadsimta līdz 1772. gadam.
Eksperti pieļauj, ka bez ķīniešu porcelāna uz kuģa atradās arī luksusa preces no Anglijas vai Vācijas.
Lai gan mūsdienās precīzu kravas vērtību noteikt nav iespējams, 18. gadsimtā porcelāns tika uzskatīts par īpaši vērtīgu luksusa preci, kas bija pieejama vien turīgākajiem sabiedrības slāņiem.
Pētnieki uzsver, ka šodien atraduma lielākā vērtība nav nauda, bet gan tā kultūrvēsturiskā nozīme.
“Mēs esam ļoti priecīgi, ka šis apbrīnojamais atradums nākotnē būs pieejams sabiedrībai, kad tas tiks izstādīts Norvēģijas Jūrniecības muzejā Oslo,” sacīja Geirana.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
