“Bijām šokā!” Emīla gājiens uz veikalu izvērtās nepatīkamā pieredzē, uzmanību piesaistīja arī norēķinu veids 0
Ik dienu sekojot notikumiem Ukrainā un redzot Krievijas izraisīto karu, daudzi Latvijā cenšas pēc iespējas vairāk norobežoties no visa, kas saistīts ar agresorvalsti. Tāpēc nav pārsteigums, ka situācijas, kurās klienti jūtas spiesti sazināties krievu valodā, sabiedrībā izraisa plašas diskusijas.
Sociālo mediju platformā “X” Emīls dalījās ar pieredzi kādā veikalā Brīvības gatvē, kas viņam atstājusi rūgtu pēcgaršu: “Šodien veikalā Brīvības 169 – ienākot “zdrastje”, labi, sīkums, bet, kad vismaz trīs reizes centās piespiest mūs ar sievu runāt ar viņu krieviski, jo tā viņai esot patīkamāk, tad bijām īstā šokā! Uz dažiem jautājumiem neatbildēja vispār.
Veikalā stāvēja uzraksts, ka ļauts norēķināties tikai skaidrā naudā, kas liek aizdomāties, ka, iespējams, notiek nodokļu “optimizēšana”. Neiedomājami, ka ar kaut ko šādu jāsastopas 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas un vēl no pārdevēja/konsultanta!”
Lai arī daudzi komentētāji piekrita Emīla sašutumam, netrūka arī tādu, kuri uzskatīja, ka situācija tiek pārspīlēta un dažu vārdu pateikšana krievu valodā neesot problēma.
Tomēr īpašu uzmanību izpelnījās kādas krievvalodīgas sievietes komentārs. “Man kā krievvalodīgajai ir vienkārši kauns šo lasīt… Murgs.”
Arī Ritvara nostāja bija nepārprotama: “Ceru, ka turpinājāt runāt latviski. Latvijā nevienam nav jārunā okupantu un teroristu valodā. Nekur un nekad.”
Savukārt Ieva atgādināja, ka klientus piespiest runāt citā valodā nevar: “Piespiest nevar. Pārdevējam jāzina latviešu valoda, un nekādas atlaides nav paredzētas.”
Tikmēr Valsts valodas centra mājaslapā atrodam, ka Latvijā valsts valodas lietošanu regulē Valsts valodas likums. Privātajā sektorā nodarbinātajiem valsts valoda jālieto gadījumos, kad viņu darbs skar likumīgās sabiedrības intereses, tostarp patērētāju tiesību aizsardzību.
Klientu apkalpošanā tas nozīmē, ka darbiniekam jāspēj nodrošināt saziņu ar klientu latviešu valodā atbilstoši amatam noteiktajām valsts valodas prasībām.
Valsts valodas centrs arī norāda, ka apkalpojošajā sfērā valsts valodas prasmes vismaz vidējā līmeņa 1. pakāpē (B1) ir priekšnoteikums, lai klientus varētu apkalpot atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja iedzīvotāji uzskata, ka klientu apkalpošanā Valsts valodas likums netiek ievērots, viņi var vērsties Valsts valodas centrā, kas izskata saņemtās sūdzības un nepieciešamības gadījumā veic pārbaudes.
Arī Turkish Gourmet Dzirnavu 121, gados jauna pārdevēja apkalpo tikai krieviski, latviski neprot, lūgums pārbaudīt @_vvc
— Linda (@fluffy_mia) July 11, 2026
Zīmola Aquaphor izcelsme un darbība ir cieši saistīta ar Krieviju. Uzņēmums tika dibināts 1992. gadā Sanktpēterburgā, Krievijā. Uzņēmums joprojām turpina aktīvu saimniecisko darbību Krievijas tirgū.
— Inese__ (@IneseRInese) July 12, 2026
Es šādus pārdevējus, arī Rīgā, uzrunāju latgaliski. 😀😀😀
— Aivars Matulis (@AivarsMatulis) July 11, 2026
Latvieši nodarbojas ar sev tikamu lietu – stučīšanu🤡👍
— Аннита (@Annita_tut) July 12, 2026
