Gata Šļūkas zīmējums, Timura Subhankulova foto

Pieprasījuma pavadā jeb Vai nācijai vajag kultūras periodiku? 0

Kā neizjaukt pieradumu
“Mani jūsu avīze ļoti iepriecina. To gaidu kā svētkus katru otrdienu. “Kultūrzīmju” numuri man sakrāti kā notikumu liecinieki, sākot jau ar pašu pirmo numuru,” “KZ” raksta lasītāja Maija Vilka Gulbenes novadā. Viņa ir viena no 
61 000 lasītāju, kas vidēji izlasa vienu “KZ” numuru, kā arī viena no vidēji 128 000, kas kopā ar “Latvijas Avīzi” izlasa katrus pēdējos sešus numurus. Arī šogad “KZ” var abonēt gan kopā ar “Latvijas Avīzi”, gan atsevišķi, kā arī nopirkt – gan kopā ar “LA”, gan atsevišķi.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Līdzās “Kultūras Dienai un Izklaidei” un vietnei “Satori” “KZ” ir viens no trim Kultūras ministrijas (KM) finansētajiem kultūras medijiem. Protams, tas nenozīmē, ka šai situācijai vajadzētu būt statiskai – jau šobrīd redzams, ka netrūkst jaunu, talantīgu iniciatīvu, kurām tāpat, ņemot vērā ierobežoto mediju tirgu Latvijā, pastāvēšanai būtu nepieciešams valsts atbalsts.

Kā kontekstā ar nesen pieņemtajām Mediju politikas pamatnostādnēm KM saredz šā mediju sektora nākotni? Lai par to diskutētu, “KZ” redakcijā satikās KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vecākā referente LĪGA BUŠEVICA, KM valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos ULDIS LIELPĒTERS, Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes priekšsēdētāja SIGITA KUŠNERE, “KDi” redaktori UNDĪNE ADAMAITE un JEGORS JEROHOMOVIČS, portāla “Satori” galvenais redaktors ILMĀRS ŠLĀPINS, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore ILVA SKULTE, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs HARALDS MATULIS un Latvijas Bibliotēku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks ULDIS ZARIŅŠ. Diskusiju vadīja “KZ” redaktore Anita Bormane.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kā Kultūras ministrija šobrīd vērtē situāciju tās atbalstīto kultūras mediju laukā, un kādu stratēģiju tuvākajos gados tā paredz to nākotnes attīstībai?

Līga Buševica: – Kultūras ministrija atbalstu iknedēļas drukātajiem un interneta kultūras medijiem sāka sniegt 2012. gadā – tā bija situācija, kad savu darbību bija pārtraucis “Kultūras Forums” un nebija neviena izdevuma, kas kvalitatīvi spētu sniegt plašai auditorijai informāciju par kultūras norisēm. Mūsu uzstādījums bija, ka, saņemot šo atbalstu, ir uzdevums sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju un palielināt medijos esošās ar kultūras norisēm saistītās informācijas kvalitāti. Manuprāt, šo gadu laikā ir izdevies izkristalizēties trim spēcīgiem medijiem, kas šo darbu var veikt pienācīgā kvalitātē, un iznākums ir vērtējams ļoti pozitīvi. Visi šie trīs mediji sasniedz savu konkrēto auditoriju, un kopumā tiek aptverts ļoti nozīmīgs un daudzveidīgs Latvijas kultūras interesentu un profesionāļu loks.

– Kā ministrija pozicionē auditorijas sadalījumu starp šiem trim medijiem?

– “Latvijas Avīzes” pielikums “Kultūrzīmes” vairāk aizsniedz Latvijas reģionu cilvēkus ar vidējiem ienākumiem un arī vidējās un vecākās paaudzes cilvēkus. “KDi” kā savu auditoriju norāda 20 līdz 49 gadus vecus sabiedriski aktīvus cilvēkus ar labiem ienākumiem, kas dzīvo galvenokārt lielajās pilsētās un tiek definēti kā grupa, kas veido sabiedrisko domu. Savukārt “Satori” uzrāda gados samērā jaunu auditoriju – no 18 līdz 35 gadiem, kas pārsvarā ir Rīgas iedzīvotāji, studenti, kultūras jomas interesenti.

– Vai ir kāda auditorijas daļa, kas šobrīd nav nosegta nemaz?

– Pietrūkst bērniem un jauniešiem adresēta drukāta formāta kultūras medija, kas iznāk regulāri, – zinu, ka ir bijušas iniciatīvas tādu izveidot, bet izdevumu augsto izmaksu dēļ VKKF nav bijis iespēju to atbalstīt.

– Vai taisnība tiem, kas teic, ka no nākamā gada finansēšanas veids kultūras medijiem varētu samērā radikāli mainīties?

– Ir notikušas sarunas starp KM un VKKF, ka no 2018. gada kultūras mediju finansēšana tiks pilnībā nodota VKKF ar KM finansējumu un, iespējams, vēl papildu līdzekļiem.

Reklāma
Reklāma

– Runājot par kultūras mediju un auditorijas attiecībām, svarīgs aspekts ir pieraduma veidošana, kas ir iespējama, ja izdevums iznāk, kā līdz šim, nepārtrauktā triju gadu ciklā. Vai plānots to saglabāt?

Sigita Kušnere: – VKKF budžeta robežas ir iezīmētas tikai uz gadu, un jau šobrīd atbalsts tieši kultūras periodikai – vairāk nekā 440 000 eiro gadā – ir liela daļa no kopējā finansējuma, lai gan prasīts tiek teju divas reizes vairāk. Ieviest trīs gadu finansējuma ciklu būtu iespējams tikai tad, ja būtu pilnīgi skaidri zināms, kāds ir VKKF finansējums un tā pieaugums.

– Vai tomēr atgriešanās finansēšanā pie viena gada ietvara nav vērtējama kā liels regress?

– VKKF nevar veidot mērķprogrammu vairākiem gadiem, ja tai nav pilnīgi skaidrs finansējums. Jautājums ir arī par to, kas būs tas, ko KM varēs iedot, un vai kaut kas nāks klāt. Jāņem arī vērā, ka šobrīd VKKF ar savu finanšu apjomu nozaru pieprasījumu konkursos spēj apmierināt tikai par 27 līdz 30%. Ja šo proporciju attiecinām arī uz medijiem, tad iznāks, ka no trim medijiem atbalstu varēs saņemt viens.

L. Buševica: – Ir doma par atsevišķu mērķprogrammu VKKF, nemainot jau līdzšinējo mediju profilu. Pārējie kultūras nozaru izdevumi startēs, kā parasti, nozaru projektu konkursos.

S. Kušnere: – Katrā ziņā par to vēl būs diskusija VKKF padomē.