Dabas eksperti piesaka karu zeltslotiņām 8
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Tik skaistas puķītes, un vērtīgs bišu augs!” – teic zeltslotiņu apjūsmotāji, kas nepazīst šā auga patieso dabu. Taču dabas eksperte Agnese Priede mudina bez žēlastības raut ārā visas, kuras satiek.
Tagad ir pēdējais brīdis, lai nodarītu jūtamu kaitējumu zeltslotiņu populācijai vai vismaz piebremzētu to tālāku izplatību. Cīņā var doties droši, jo zeltslotiņa nav nedz indīga, nedz kodīga, kā tas ir ar latvāņiem.
Zeltslotiņas ir viens no invazīvajiem augiem, kas jau pasen slepus ielavījies Latvijas dabā. Nekaunīgie imigranti mīl kuplas ģimenes. Tie vairojas gan ar sakņu atvasēm pazemē, gan ar daudzskaitlīgajām sēklām, kuras kā pūciņas palaiž visos vējos. Tādēļ tās visaktīvāk izplatās tur, kur viesulis var labi ieskrieties – gar ceļa, dzelzceļa, upju malām u. c.
Ķer diversantus
Ka zeltslotiņa ir nelaime, vairs nav jāpārliecina Pierīgas, Ogres, Ķeguma, Cēsu, Priekuļu, Daugavpils pusē, kur tās jau pārņēmušas pamatīgas platības. Vissvarīgākais ir neļaut, lai tas notiek arī citviet.
Ejot uz mežu, Agnese ņem līdzi dārznieka šķēres vai gruntīgu nazi, ar ko satiktās zeltslotiņas piebeigt. Ar plašām audzēm šādi cīnīties nevar. Taču var izķert atsevišķos spiegus – diversantus, kas jau iesakņojušies un gatavi turpināt savu nekrietno sugu.
Vispirms pamēģina izraut ceru, jo tas ir visefektīvākais paņēmiens, kā piebeigt augu. Ja nevar, nogriež. Ja vēl nav izveidojušās sēklas ar pūciņu, tad augu atstāj turpat. Ja zied, tad ziedošo daļu labāk būtu nogriezt un nest mājās iznīcināšanai.
Ja nelaime jau izpletusies, to vislabāk savaldīt, regulāri pļaujot. Optimālais – trīs reizes sezonā. Zaļo masu var arī trimmerēt un atstāt nenovāktu.
Grūž tumsā
Mazākas audzes var arī slāpēt. Piemēram, uzklāj vecās virsjakas, deķus. Lielākas platības var noklāt ar melno plēvi, kuru nostiprina ar akmeņiem. Labs variants – nopļautos augus sagrābj kaudzītēs, kuras apklāj ar melno plēvi. Der arī pamatīga siena kārta, kas uzlikta pļāvumam. Galvenais – lai augam nepiekļūst gaisma.
Nogrieztos lakstus droši var likt kompostā. Sēklas ir gatavas tikai tad, kad pārvēršas pūciņās. Labākam rezultātam kaudzi pārklāj ar melno plēvi.
Lai augus sadedzinātu, tie jāizžāvē, taču tad ir risks, ka sēklas pa šo laiku turpinās ienākties un izsēties.
Zeltslotiņu pļavu var mēģināt arī noganīt, ja pieder kaza vai aita. Liellopiem tās negaršo.
Lielā laukā arī var nogaidīt karstu laiku, nofrēzēt un tad uzsēt zāles maisījumu.
Ar naidu vēršas tikai pret to zeltslotiņu, kas aug savvaļā, jo dārzos aug arī zeltslotiņu šķirnes, kuras ir mazāk jaudīgas vairošanās ziņā. Taču drošības dēļ arī invazīvo zeltslotiņu radiniecēm dārzā pēc noziedēšnas der apgriezt sēklām pildītos cekulus.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
