Foto: Karīna Miezāja

Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga 0

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas

 

Saistībā ar globālajām izmaiņām pasaulē, kā arī iedzīvotāju aktīvo pārvietošanos starp valstīm un kontinentiem, kas kļuvusi daudz brīvāka un ērtāka, arvien vairāk problēmu sagādā invazīvie augi un dzīvnieki: sugas, kuras agrāk Latvijā nebija sastopamas, bet dažādu iemeslu dēļ pie mums parādījušās un sāk uzkundzēties – strauji vairoties, būtiski izmainot tradicionālos biotopus un barības ķēdes.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Izturīgais svešzemnieks

Šāda suga Latvijā, kā arī citās Baltijas valstīs un Eiropā ir Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi), kura zieds atgādina milzu dilli, bet lapas – rabarberus. Vēlme to aiztikt ar rokām var beigties ar vairākus mēnešus nedzīstošiem apdegumiem un ilgstošu niezi. Latvānim ir specifiska anīsa vai fenheļa smarža. Ar latvāni pārņemto teritoriju skaits ik gadu pieaug, jo ziedkopās nobriest desmitiem tūkstošu sēklu, kuru tālāku izplatību veicina vējš, putni un agrotehniskas paviršības. Tādēļ latvāņus nepieciešams apkarot valstiskā līmenī, kā to dara Igaunijā, Anglijā un citās valstīs. To nedarot, latvānis palielina aizņemto platību par aptuveni desmit procentiem gadā – secināts pētījumā, kas veikts pirms apmēram divdesmit gadiem LLU asociētā profesora Andra Bērziņa vadībā.

Latvijā labos apstākļos latvānis var sākt ziedēt jau 60.–75. dienā pēc veģetācijas sezonas sākuma. Ziedēšana no jūnija līdz augustam nodrošina sekmīgu vairošanos. Lai gan latvānis ir svešapputes augs, tomēr iespējama arī pašappute, un tas var nobriedināt ap divdesmit un pat vairāk tūkstošiem sēklu, kas atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem ienākas augustā vai septembra sākumā. Sēklas saglabā dīgtspēju 3–6 gadus. Visas dīgtspējīgās sēklas uzreiz neuzdīgst, tāpēc nereti vienā augsnes kvadrātmetrā var atrasties līdz divpadsmit tūkstošiem sēklu. Arī ziedus latvāņi neraisa līdz brīdim, kamēr nav sakrāts pietiekami daudz barības vielu. Līdz ar to latvāņa dzīves ilgums dažkārt sasniedz pat 2–12 gadus. Pēc noziedēšanas mātes augs aiziet bojā.

Latvāņa stumbra diametrs, kas notur ziedčemuru, var sasniegt apmēram astoņus centimetrus. Augam ir labi attīstīta vārpstveida sakņu sistēma, kas nodrošina efektīvu resursu izmantošanu un konkurences apstākļos nodrošina pārsvaru pār citiem augiem. Latvāņi ir salizturīgi, spējot bez sniega izturēt -25 oC, bet zem sniega -45 oC aukstumu. Taču tie ir ļoti gaismas prasīgi un sadīgst agri pavasarī, pirms modušies citi augi.

 

Pirmie soļi apkarošanā

Sosnovska latvānis pavasarī izskatās pēc savvaļā pasprukuša rabarbera, taču pieskaršanās tā lapām draud ar nopietniem apdegumiem.
Foto: Karīna Miezāja

ANO konvencija “Par bioloģisko daudzveidību” nosaka valsts atbildību novērst tādu svešu sugu introdukciju, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kontrolējot vai izskaužot tās. Latvijā pirmo latvāņu izplatības ierobežošanas sešu gadu pro­grammu Ministru kabinets pieņēma 2006. gadā. Saistībā ar to Valsts augu aizsardzības dienestā tapa informatīvs materiāls, kura izstrādē piedalījās arī Latgales agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības pasniedzējs Aigars Oļukalns. Viņš šī gadsimta sākumā eksperimentēja ar dažādu herbicīdu maisījumiem Barkavas pagastā – vietās, kur pagājušā gadsimta vidū latvānis tika sēts kā perspektīvs lopbarības augs. Savulaik tika cerēts, ka, latvāni vairākas reizes pļaujot, varēs no hektāra iegūt 800–900 centnerus zaļās masas. Latvāni sēja arī kā medus­augu bitēm.

Eksperimenti parādīja, ka daudzi tradicionālie herbicīdi pret latvāņiem ir mazefektīvi un arī glifosfātus saturošais raundaps dod nepietiekamu efektu vienreizējā apstrādē. Taču šis informatīvais materiāls jau bija atspēriena punkts tālākai cīņai ar latvāņiem, kurā tika minētas arī citas apkarošanas metodes, tostarp regulāra appļaušana, noganīšana un pareiza kultūraugu maiņa invadētajās teritorijās.

Pēc pirmās latvāņu izplatības programmas īstenošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) secināja, ka primāra atbildība par latvāņu apkarošanu jāuzņemas zemes īpašniekiem, bet valsts finansējums būtu obligāti piesaistāms tajos gadījumos, kad latvāņi izplatās valsts īpašumā esošajās teritorijās. Tādēļ ministrijas ziņojumā tika uzsvērts, ka būtisks šīs problēmas risinājums ir apsaimniekotāja iesaistīšana un atbildības palielināšana latvāņu izplatības ierobežošanā savā apsaimniekotajā teritorijā, un nepieciešams izvērtēt grozījumu veikšanu attiecīgajos normatīvajos aktos.

 

Atrasta efektīva apkarošana metode

Izskaust latvāņus iespējams dažādos veidos, bet vislielāko efektu dos kombinētā metode. Tā ietver arī augsnes mehānisku apstrādi, piemēram, aršanu vai frēzēšanu.
Foto: Karīna Miezāja

Sadarbojoties augu aizsardzības speciālistiem un praktiķiem, Latvijā ir izstrādāta unikāla latvāņu apkarošanas metode jeb integrētā latvāņu apkarošana, kas balstīta dabas bioloģiskās daudzveidības izmantošanā. To jau atzinīgi novērtējušas un izmēģina citas Eiropas Savienības valstis. Nomācot latvāņus, tiek atjaunota iespēja augt un biotopā atgriezties iepriekš tur augušajām sugām – ozoliem, kļavām, priedēm, eglēm, brūklenēm, mellenēm, stiebrzālēm.

“Agrā pavasarī, kad koki vēl nav saplaukuši, invadētās platības nomiglo ar selektīvu herbicīdu maisījumu, kas iznīcina latvāņus, bet nekaitē ne citiem augiem, ne kukaiņiem un gliemežiem, kuri pēc tam noēd nodzeltējušās latvāņu lapas. Izmantojot šo metodi, svarīgi ir latvāņus nepļaut. Ja zāle nav pļauta, latvānis uz priekšu virzās ļoti lēni, tam trūkst gaismas. Sēklas iekrīt kūlā un drīz vien aiziet bojā. Nākamajā gadā pēc miglošanas laukā vairs nav ziedošu latvāņu,” efektīvās latvāņu apkarošanas metodes būtību izskaidro Inte­grētās audzēšanas skolas dibinātāja un vadītāja Inga Gaile. Viņa atklāj, ka vairāk nekā 85 Latvijas pašvaldības jau ir iepazīstinātas ar šo metodi un tās priekšrocībām, taču vēl izturas pret to piesardzīgi atšķirībā no Lietuvas, kur interese esot krietni lielāka. To var saprast, jo ar herbicīdiem jārīkojas uzmanīgi, tādēļ tos var iegādāties tikai tie, kuri nokārtojuši eksāmenu Valsts augu aizsardzības dienestā un ieguvuši profesionālā 2. klases augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecību. Darbojoties meža zemēs, jāsaņem arī Valsts meža dienesta atļauja.

Taču lauku zemju īpašnieki var vērsties pašvaldībās, kas palīdzēs sameklēt profesionāļus, kuri apkaros latvāņus. Šis pakalpojums izmaksās vidēji 300–350 eiro/ha. Aktīvi integrēto metodi jau pielieto lieluzņēmumi “Latvijas valsts meži” un “Latvijas valsts autoceļi”, kuri pusotra gada laikā no latvāņiem attīrījuši šosejas Rīga–Veclaicene ceļmalas.

Ne visur iespējams latvāņu platības miglot, neapdraudot vidi un cilvēku veselību. Piemēram, upju un ezeru aizsargjoslās (tuvāk par 10 m), īpaši aizsargājamajās teritorijās jāizmanto citas apkarošanas metodes – regulāra pļaušana, sakņu izduršana vai smacēšana ar biezu melno plēvi. Ja latvānis kādu laiku netiek pie ūdens un gaismas, tas iznīkst.

 

Talkā nāk profesionāļi

Ar selektīvo herbicīdu maisījumu latvāņi tiek apkaroti Teiču dabas rezervātā – Islienes upes krastos, Pulceņu pļavās un Ozolsalā – deviņu hektāru platībā, ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. “Šī latvāņu iznīcināšanas metode uz latvāņiem iedarbojās ļoti veiksmīgi, turklāt neietekmēja pārējo veģetāciju un neapdraudēja bioloģisko daudzveidību apstrādātajā teritorijā. Pēc apstrādes latvāņi kļuva dzelteni, ziedkopas un sēklas neizveidojās. Tiem latvāņiem, kurus neskāra herbicīdu maisījums, veicām ziedu čemuru nociršanu,” pastāstīja projekta koordinatore Inese Matisāne.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu 2008. gadā izdoti Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas noteikumi, kuros, mainoties situācijai, divreiz veikti grozījumi. Cita starpā tajos norādīts – ja zemes īpašnieks nav iesniedzis informāciju par latvāņu klātbūtni savā īpašumā vai neveic to izplatības ierobežošanas pasākumus, tie jāorganizē un jākoordinē vietējai pašvaldībai, pieprasot izdevumus segt saimniekam.

“Cīnīties ar latvāņiem ir katra zemes īpašnieka pienākums,” teic Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre, piebilstot, ka visa nepieciešamā informācija atrodama dienesta mājaslapā, kur apskatāma arī latvāņu izplatības karte. “Rakstot mums iesniegumu, zemes īpašniekam jāizvērtē augsnes īpatnības, reljefs, audzes blīvums, attīstības stadija un jāizvēlas vispiemērotākā latvāņu apkarošanas metode. Pašvaldībām ir pienākums veidot latvāņu apkarošanas plānus, norādot, ar kādiem pasākumiem un iniciatīvām viņi domā panākt situācijas uzlabošanos. Savukārt dienesta uzdevums – vienā vietā apkopot visu informāciju.” Dace Ūdre uzsver, ka Augu aizsardzības dienestam nav resursu, lai apsekotu latvāņu skartās teritorijas, un viņi uz konkrētām vietām dodas tikai tad, ja saņem sūdzības.

“Uzreiz nesodām, taču tiesības sodīt mums ir, tieši tāpat kā pašvaldībām un policijai.” Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods fiziskajām personām no 50 līdz 1500 eiro, bet juridiskajām personām no 300 līdz 3000 eiro.

 

Vislabākais efekts kombinējot

Izskaust latvāņus iespējams dažādos veidos, bet vislielāko efektu dos kombinētā metode, kura ietver trīs citu metožu (mehāniskās, ķīmiskās un bioloģiskās) apvienošanas pasākumus. Par ķīmisko metodi jau tika pastāstīts. Mehāniskā metode ietver ziedčemuru nogriešanu jūlija beigās vai augusta sākumā, kamēr sēklas vēl zaļas, centrālo rozešu izduršanu (latvāņa sakne var būt pat cukurbietes izmērā), mulčēšanu, nopļaušanu un augsnes apstrādi (aršanu, kultivēšanu, frēzēšanu, lobīšanu, ecēšanu un šļūkšanu).

Bioloģiskā metode balstās uz bioloģisko organismu savstarpējo biotisko mijiedarbību. Kā galvenā te minama noganīšana ar liellopiem, zirgiem, aitām un kazām. Piemēram, pavasarī, latvānim sadīgstot, uz hektāru nepieciešamas 20–30 aitas, bet jūnija beigās jau pietiks vien ar 5–10 aitām. Aitas un kazas mēdz latvāņus nograuzt līdz ar zemi. Govis nebūs tik centīgas, turklāt pienam no latvāņu ēšanas iespējama piegarša.

Vēl pie bioloģiskās metodes pieskaitāma latvāņu ierobežošana ar zaļmēslojuma un citiem kultūraugiem, sējot stiebrzāļu sugu un šķirņu maisījumus, kas ir konkurētspējīgi ar latvāni, jo veido blīvu, labi ataugošu zelmeni ar kādu no šiem zāļu komponentiem. Šādai sējai parasti izvēlas parasto kamolzāli un sarkano auzeni (50:50) vai ganību aireni, sarkano auzeni un pļavas skareni (12:35:53).

 

Ar latvāni joki mazi

Latvānis satur toksiskas vielas, kuras saulē, saskaroties ar cilvēka ādu, var izraisīt spēcīgu niezi, apsārtumus, ādas pietūkumu un čūlas, kas vasarās saulainā laikā par sevi atgādinās gadiem ilgi. Šādus ādas apdegumus var pavadīt nespēks, slikta dūša, vēdera vai galvas sāpes. Cilvēka veselību apdraud ne tikai tieša saskare ar latvāni, bet arī tā izgarojumu ieelpošana. Tādēļ nav ieteicama latvāņu pļaušana ar trimmeri, jo tad sula šķīst uz visām pusēm. Pat pēc pļaušanas istabā atstāto darba drēbju smarža spēj apdedzināt elpceļus. Lai pilnīgi droši varētu darboties ar latvāņiem, jālieto spectērps gluži kā mediķiem slimnīcu kovida nodaļās – šķidrumu necaurlaidīgs apģērbs, gumijas zābaki un aizsargcimdi, neaizsvīstoša sejas aizsargmaska un brilles.

Pēc pļaušanas ar latvāņu sulu aplipusī tehnika un apģērbs jānomazgā ar ziepjūdeni vai jāatstāj noskaloties lietū. Citādi sīkie latvāņu sulas pilieni var ierīvēties ādā un, iespējams, saules gaismā šāds apdegums parādīsies pēc nedēļas vai pat pusgada.

Ja latvāņa šūnsula ir nokļuvusi uz ādas, jāizsargājas no atkārtotas saskares ar augiem un tiešiem saules stariem un apgaismojuma, kas veicina audu bojājumus. Atklātās ķermeņa daļas nekavējoties jāmazgā ar ūdeni un ziepēm piecpadsmit minūtes arī tad, ja ir aizdomas, ka sula izsūkusies cauri apģērbam.

 

Kas ir kas?

Kas ir latvānis?

Latvānis ir 2–4 metrus augsts daudzgadīgs monokarps augs ar lapas plātni, kas var būt pat līdz pusotram metram gara. Monokarps nozīmē, ka augs uzzied, nogatavina sēklas un pats aiziet bojā.

Ziedi balti, dažkārt arī viegli rozā ar dzeltenu vai zaļganu nokrāsu, sakārtoti čemurā, kas var sasniegt līdz 50 cm diametrā. Katrā čemurā var būt līdz pat 100 000 ziedu.

Izplatītākā suga Latvijā – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), bet tam ļoti līdzīgs ir Mantegaca latvānis (Heracleum mantegazzianum) un Persijas latvānis (Heracleum persicum).

Dzimtene – Kaukāza kalnu reģions.

Latvijā Sosnovska latvānis ieviests pagājušā gadsimta 50.–60. gados kā lopbarības un nektāra augs.

Garšo govīm, aitām un kazām.

Cilvēka ādai un elpceļiem rada toksiskus apdegumus.

 

Uzziņa

Tūkstošiem hektāru latvāņu

2022. gada februārī Valsts augu aizsardzības dienesta datubāzes slēgtajā sadaļā atrodama informācija par plānotajiem ierobežošanas pasākumiem 1118 ar latvāni invadētajās teritorijās.

Atbilstoši iesniegumos norādītajai informācijai ar latvāni ir invadēti 6056 ha, tostarp 593 ha tie aug blīvās audzēs.

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Zemju īpašniekiem jāiesaistās aktīvāk

Uzņēmuma SIA “AKB Industrial” direktors Aivars Krūmiņš: “Viens no mūsu pamatdarbības veidiem ir tieši latvāņu iznīcināšana. Sekojam līdzi jaunākajiem pētījumiem, metodēm un pielietojam tās praksē. Pareizi strādājot, latvāņus ir iespējams iznīcināt divu trīs gadu laikā. Salīdzinājumā ar mehānisko ķīmiskā apstrāde ir daudz lētāka un efektīvāka, jo pilnībā aptur latvāņu tālāko veģetāciju. Katru gadu ar herbicīdiem tiekot nomigloti 30–60 hektāri ar latvāņiem pārņemtu platību. Miglošanai izmantojam Integrētās audzēšanas skolas izstrādāto selektīvo herbicīdu maisījumu, kas sastāv no “Accurate 200 WG” un “Nuance 75 WG”, kam pievienota līmveida virsmas aktīvā viela “Kontakts” 100 ml/ha, nodrošinot herbicīdu ilgstošu piesaisti augam.

Pie blīva latvāņu apauguma iesaku miglot divas reizes – pirmoreiz maijā un otro reizi – pēc trim nedēļām, kad redzams, kuri augi saņēmuši mazāku herbicīdu devu vai bijuši paslēpušies zem lielākajiem un atkal saņēmušies. Ja apaugums vidēji blīvs vai rets, otrreizēja apstrāde ar herbicīdiem nav nepieciešama. Šo metodi izmantojam arī pēc latvāņu nopļaušanas. Invadēto zemju īpašniekiem vajadzētu aktīvāk iesaistīties latvāņu apkarošanā arī pašiem, nepieļaujot šo augu izziedēšanu un sēklu nobriešanu. Tomēr jāatceras, ka nopļautos ziedošos latvāņus nedrīkst atstāt zemē, tie jāsavāc un jāiznīcina. Jo latvāņi pat nopļauti spēj iegūt barības vielas no ziedstobra un nogatavināt sēklas. Tāpat ziedošus latvāņus nedrīkst smalcināt lopbarībai un sagatavot sienam.”

LA.LV Aptauja

Vai jūs uztrauc, ka Latvijā ievērojamās platībās joprojām kuplo latvāņi?

  • jā, jo tādi ir man īpašumā - netieku no tiem vaļā
  • jā, jo tie ir toksiski - var izraisīt apdegumus
  • jā, jo tā ir invazīvā suga, kas nav raksturīga Latvijas dabai
  • ne, jo tie skaisti izskatās
  • nē, jo zinu, kā atbrīvoties no latvāņu audzēm
  • nē - man par to vienalga

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Ābeles apsēdis lapu tinējs. Kā to apkarot?
Lasīt citas ziņas
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 6. jūlijā
23:45
Agresoru valstī nespēlēs
23:00
1932. gada 6. jūlijā. Ministra vēstījums padotajiem
22:30
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
Mediji: Ministri aicinās Džonsonu atkāpties
VIDEO. Līgavaini pamatīgi izjoko viņa labākais draugs un paša līgava
Tas ir slikti, ļoti slikti, bet viņam ir tiesības tādu viedokli paust. Zariņš par Brieža situāciju
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
Nelieksimies krievu naudas priekšā! Kamēr Kremlis nesamaksās Ukrainai nodarīto, lai dzīvo bez izpriecām! Egila Līcīša feļetons
VIDEO. Rokeris Frīdis par homoseksuālām attiecībām: “Es viņus par pilnvērtīgiem cilvēkiem neuzskatu!”
Skatītājs jautā: vai neizskatās tā, ka jau ir sācies Trešais pasaules karš?
VIDEO. “Tavs ķermenis nav tavs liktenis”: Latvijā dzimusī modele iekaro pasaules slavu par spīti tam, ka viņai amputēta kāja
Pēc šķiršanās no dzīvesbiedrēm, visi trīs grupas “Jumprava” Aigari tagad dzīvo vienā lauku mājā
Neceļam cietumu, bet laižam lejā akcīzes nodokli! – iesaka Šmits
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs