Piesakām karu “migrantiem”: 7 padomi, kā apkarot Spānijas kailgliemežus 14
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no lielākajiem dārza postītājiem ir ieceļotājs – Spānijas kailgliemezis. Kad tie sāk intensīvi baroties, ir labākais laiks, lai samazinātu gliemežu populāciju dārzā.
1. Kā atpazīt “ārzemniekus”
Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) no vietējā atšķiras ar krāsu. Latviešu mīkstmieši ir pelēki, spāņu – rudi oranži. Lieluma ziņā abi ir gandrīz līdzīgi, jo arī vietējie mēdz sasniegt sprīža garumu.
Spāņu kailgliemeži jau ir īsts posts daudzviet pasaulē, tie apdraud gan savvaļas augus, gan kultūraugus. Turklāt šie līdēji var pārnēsāt bīstamus augu patogēnus. Tas ir starpsaimnieks parazītiem, kas apdraud suņu dzimtas dzīvniekus. Arī mājlopi var saslimt ar botulismu, kuru ierosina baktērijas, kas kopā ar gliemjiem nonāk zaļbarībā.
Patlaban ir vērts rīkot pat speciālas gliemežu lasīšanas talkas – gan spāņu (dārzā un savvaļā), gan vietējo (tikai dārzā).
Tagad savāktie pieaugušie gliemji nepagūs atstāt pēcnācējus.
2. Jāiznīdē vecākus
Gliemji patlaban ir visrijīgākie, jo tiem jāpagūst sasniegt dzimumbriedumu, lai vasaras otrajā pusē piedētu pasauli ar savu pēcnācēju oliņu pērlītēm. Dēšana parasti sākas jūnija beigās.
Gliemežu papildspēki dārzā var ierasties ar augsni, kompostu u.c., taču visbiežāk ar augiem podos. Tāpēc visdrošāk ir iegādāties kailsakņus vai mājās pirms stādīšanas rūpīgi apskatīt augu sakņu kamolu. Ja ir aizdomas, zemi viegli nokrata no saknēm un sadedzina.
Gliemežu oliņas parasti ir vairākas vienkopus, līdzīgas gaišiem ikriņiem. Nesajauciet ar ilgstošas iedarbības mēslojumu, kas iestrādāts augsnē.
Pilnībā gliemežus iznīdēt nevar, jo ieradīsies arvien jauni karapūļi, bet ierobežot gan var.
Padomi apkarošanai:
• Zāli ap sakņu dārzu, puķu dobēm un joslu, kas atdala pļavu no dārza, regulāri zemu nopļauj.
• Pēc iespējas salasa visus pamanītos gliemežus. To dara agri no rīta vai vakarā. Arī pēc lietus tie atstāj slēpņus.
• Kompostkaudzes veido slēgtas vai bieži nolasa uz tām sapulcējušos mīkstmiešus.
• Regulāri pārbauda augus, kas garšo gliemjiem. Viens no lielākajiem kārumiem un slēpņiem ir dienziedes un hostas (dažas šķirnes negaršo).
• Gatavo dažādas gliemju lamatas.
• Iegādājas pretgliemju līdzekļus (limacīdus), ko ber apkārt sevišķi lolojamiem augiem. Daži preparāti ir kaitīgi gliemežiem, bet pārējai dabai – ne.
• Pārrušina mulčas kārtas ap augiem, lai mazinātu slēptuves un vēlāk gliemju bērnistabas.
Padoms!
Kur likt beigtos:
Lielos kailgliemežus var pārcirst ar lāpstu, apbērt ar sāli vai minerālmēsliem. Kaitēkļus var arī apliet ar verdošu ūdeni. Nesālītos gliemju līķus (nospiestos, ar karstu ūdeni vai minerālmēsliem mērdētos) vasaras pirmajā pusē var ierakt zemē zem kokiem vai krūmiem kā mēslojumu. Vasaras otrajā pusē, kad tie sākuši vairoties, drošāk ir medījumu sadedzināt.
• Gliemji ir kanibāli, un tos pievilina arī sugasbrāļu līķi. Tāpēc aplam ir samīdīt un atstāt gliemjus turpat dārzeņu vagās vai uz celiņiem.
• Ne beigtos, ne dzīvos gliemjus nedrīkst mest kompostā!!!
• Salasīto gliemju (arī vietējo) izlaišana mežmalā ir nevis dabai draudzīga metode, bet gan katastrofa apkārtnes augiem.
• Jāņem vērā, ka gliemjiem ir laba oža un tie ar aptuveni 3,5 m stundā lielu ātrumu spēj atgriezties, ja būs tikai humāni pamesti tālāk no dobēm.
3 idejas gliemežu slazdiem:
1. Slīcināšanas metode. Augsnē līdz virskārtai ierok trauku ar ūdeni, kam pievienots kāds gliemju kārums. Kaitnieki nespēs pretoties alus vilinājumam. Lai žūpas nomirtu, šķidrumu veido kā 1% vara (vara sulfāta) vai 10% vārāmā sāls šķīdumu. Koncentrācija var būt arī lielāka.
2. Apsēstajās teritorijās ierīko ķeramlamatas no kartona kastēm, burkām u.c. traukiem, kuros ievieto kādu gliemežu kārumu, piemēram, pūstošus augus, suņu vai kaķu sauso barību, kombinēto lopbarību.
3. Sapļauj zāli vālos un atstāj, lai gliemji nāk mieloties. Papildus var uzmest kādu salāta lapu, redīsa lakstu. Agri no rīta dzīru vietu nomiglo ar varu saturošu šķīdumu (vara vitriolu). Der arī Bordo šķīdums, ja tas nav izlietots augu apstrādei. Gliemjus var arī nolasīt no zāles.
