Šajā vietā vēl pirms 2. marta Stompaku kaujas tika apglabāti divi kritušie partizāni.
Šajā vietā vēl pirms 2. marta Stompaku kaujas tika apglabāti divi kritušie partizāni.
Foto: Ilmārs Znotiņš/VPK

Prezidenta vēsturiskā vizīte Stompaku purvā 0

Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Šogad 2. martā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika atzīmēta Nacionālo partizānu bruņotās pretestības atceres diena, kuru Valsts prezidents Egils Levits aizvadīja Balvu novadā.

Prezidenta vēsturiskā vizīte Stompaku purvā
CITI ŠOBRĪD LASA

Vērts pieminēt, ka pirmo reizi amatā esošais Latvijas prezidents šajā datumā devās uz nacionālo partizānu lielākās kaujas vietu Stompaku purvā, lai godinātu cīnītājus pret padomju okupāciju. Ar to valsts galva tieši norādījis, ka latviešu tautas karš pēc Otrā pasaules kara beigām ir ļoti nozīmīga Latvijas vēstures daļa.

Tas bija smagu pārbaudījumu un ciešanu, varonības un arī nelietīgu nodevību laiks, kas lielā daļā tautas atstājis sāpīgas atmiņas. Padomju okupācijas vara četrās desmitgadēs krietni vien nopūlējās, lai nomelnotu nacionālos partizānus un viņu plašo atbalstītāju loku. Zināmā mērā ar to var saistīt sastopamos gluži atšķirīgos viedokļus par bruņoto cīņu. Nav šaubu, ka pilnīgākai izpratnei par to vislabākais palīgs ir plaši vēsturnieku pētījumi.

“Stompaku kauja ir simbols nacionālajai bruņotajai pretestībai pret okupāciju, kas ilga vēl 10 gadus pēc pašas kaujas.

Stompaku partizāni ir vislielākais grupējums, kas jebkad ir bijis Latvijas nacionālās bruņotās pretestības vēsturē. Grupējums, kas nepadevās ienaidniekam un ko ienaidnieks neuzvarēja cīņā. Viņi turpināja pretoties pārspēkam, kas bija pārņēmis visu Latviju. Stompaku partizānu uzvara īstenojās 45 gadus vēlāk – 1990. gadā,” piemiņas pasākumā uzsvēra prezidents.

Viņš arī atzina, ka tolaik Stompaku partizāni cīnījās vieni: “Viņi cerēja uz Rietumu atbalstu, bet Rietumi toreiz izvēlējās klusēt tāpēc, ka tā bija ērtāk. Neskatoties uz to, Latvijas patri­otu nacionālais gars lika pretoties. Šeit faktiski izveidojās brīvās Latvijas saliņa – teritorija, kas bija brīva no okupantiem.”

Vienlaikus Valsts prezidents arī norādīja, ka Latvijas nacionālo partizānu apvienības savos statūtos bija noteikušas, ka tās darbojas saskaņā ar ANO statūtiem un ar Latvijas demokrātisko Satversmi, līdz ar to būdama legāla Latvijas valsts bruņota vienība. Pasākuma laikā tika noturēts svētbrīdis, atklāts rekonstruētais bunkurs baznīca un piemiņas zīme šeit apglabātajiem partizāniem