Daļa privāto augstskolu ļoti plaši izmanto savu brīvību piedāvāt studiju programmas svešvalodās. Tā sauktajās zviedru augstskolās – Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā – mācības ir tikai angļu valodā. Arī Transporta un sakaru institūtā reti kurš mācās latviski, jo 46 procenti studentu devuši priekšroku krievu valodai un tikpat daudz izvēlējušies angļu valodu. Taču tieši krievu valodu studiju procesā visvairāk izmanto Rīgas Aeronavigācijas institūts, kur šajā valodā studē pat 70 procenti studentu. 22
Izceļas arī Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA), kur lielākā daļa studējošo – 67 procenti – studē bilingvāli. BSA rektora vietas izpildītāja Svetlana Smane stāsta, ka šajā augstskolā studenti paši izvēlas, kādā valodā studēt. Jau pēc uzņemšanas studentus aptaujā un tad veido atsevišķas studentu grupas atkarībā no izvēlētās mācību valodas. Lielākā daļa parasti vēlas mācīties bilingvāli, kas nozīmē, ka daļa lekciju ir krieviski, daļa – latviski, bet vēl citas lasa pamatā vienā valodā, bet svarīgākos terminus vai tad, ja kāds ko nesaprot, iztulko otrā valodā. Kādā valodā pildīt mājasdarbus, izvēlas paši studenti. Bilingvālajās studiju programmās krieviski tiek apgūti aptuveni 60 procentu no studiju programmas satura.
Daļa studentu gan nolemj studēt tikai krieviski, bet krievu valodas grupās kopā ar vietējiem krievvalodīgajiem parasti mācās arī ārvalstu studenti no bijušajām padomju republikām. Tikmēr tie ārvalstnieki, kas ierodas no citām valstīm, studē angliski.
Jautāta par pasniedzēju spēju mācīt studentus dažādās valodās, S. Smane teic, ka, tā kā BSA jau ilgstoši piedāvā studijas dažādās valodās, arī pasniedzēji darbā lielākoties pieņemti tādi, kas spēj lasīt lekcijas vismaz divās valodās. Augstskolas vadītāja uzsver: Augstskolu likuma prasība, ka amatos ievēlētajam akadēmiskajam personālam jāprot latviešu valoda vismaz B2 līmenī, attiecas arī uz privātajām augstskolām, tāpēc latviski sazināties ar studentiem spēj visi mācībspēki, kas nav viesprofesori.
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” arī samērā daudz – pat 33 procenti studentu – mācās krieviski, vēl 11 procenti izvēlējušies studēt angļu valodā. Augstskolas pārstāve Sanita Bučiniece skaidro, ka studijas dažādās valodās augstskola piedāvājot gan tāpēc, lai būtu pievilcīgāka ārvalstu studentiem, gan tāpēc, lai veidotu dinamiskāku, daudzveidīgāku studiju vidi. Piemēram, arhitektūru un Eiropas un biznesa studijas te iespējams apgūt tikai angļu valodā. Savukārt citās bakalaura studiju programmās izveidotas divas valodas plūsmas: latviešu un krievu. Maģistra līmeņa studijās vairāk tiek piedāvāta angļu un krievu valoda, bet doktorantūrā var studēt angliski un latviski. Jautāta, vai studēt krieviski pārsvarā izvēlas Latvijā augušie krievu jaunieši, S. Bučiniece atbild: “Nē, viņi pārsvarā izvēlas tieši studijas latviešu valodā, jo skolā to pietiekami labi apguvuši, bet vēlas savas prasmes vēl uzlabot.” Studēt krieviski lielākoties izvēlas studenti no bijušajām padomju bloka valstīm. Latviešu jaunieši studēt krieviski nevarētu, jo neprot šo valodu.
Savukārt valsts dibinātajās koledžās mācības notiek tikai latviešu valodā, kamēr starp privātajām koledžām arī ir tādas, kas ļoti iecienījušas svešvalodas. Tā Novikontas Jūrniecības koledžā visi 255 studenti studējot tikai angliski, bet vēl neakreditētajā Viesnīcu biznesa koledžā “Hotel school” no 18 studentiem divi skolojas krieviski, bet 16 – angliski. Latviski – neviens. Latvijas Biznesa koledžā, kam draud akreditācijas atņemšana, 46 procenti studē krieviski, bet septiņi procenti – angliski.
