“Progresīvie” nav zaudējuši cerības par iekļūšanu valdībā 47
14.Saeimā jaunievēlētā partija “Progresīvie” ir vienojušies ar partiju apvienību “Jaunā vienotība” (JV) turpināt sarunas par valstiskajām prioritātēm, un partiju starpā ir saredzami daudzi kopsaucēji, trešdien pēc tikšanās ar JV sacīja “Progresīvo” līderis Kaspars Briškens, vaicāts, vai “Progresīvie” vēl saredz vienošanās iespējas par partijas iekļaušanu valdībā.
Briškens teica, ka “šajā kritiskajā brīdī Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama spēcīga, iekļaujoša koalīcija ar 64 mandātiem”, tāpēc partija uzturot pozīciju, ka potenciālajiem partneriem ir jāveido savstarpējas sarunas un jāvirzās uz kopīgu koalīciju.
“Progresīvo” līderis arī pauda nožēlu, ka NA pārstāvji izvairoties no demokrātiska dialoga ar partiju. “Mēs ar JV esam uzstādījuši pietiekami augstu latiņu, parādot, kā demokrātiskā sabiedrībā jānotiek dialogam starp valstiski domājošām partijām,” sacīja Briškens.
Politiķis pieļāva iespēju, ka NA izvairās no sarunas, jo apzinoties, ka tās laikā viņi pārliecināsies par “Progresīvo” valstisko nostāju būtiskajos jautājumos – attiecībā uz krīzes pārvarēšanu, valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī enerģētiskās neatkarības veicināšanu. “Un tad vairs nebūs iespēju sabiedrībā postulēt mītus par “Progresīvo” nostāju,” sacīja Briškens.
Kā norādīja partijas pārstāvis, atteikšanās veidot demokrātisku dialogu radot aizdomas, ka patiesais NA mērķis ir pēc iespējas ātrāk turpināt iesāktos darbus ar politisko ietekmi partijas vadītajos resoros un nepieļaut, ka koalīcijā nonāk “Progresīvie”, kas kalpošot kā uzraugs un sargsuns labas pārvaldības un tiesiskuma jomās.
Vienlaikus politiķis pauda cerību, ka NA un AS tomēr būs gatavi veidot dialogu ar “Progresīvajiem”, nevis to darīs ar sociālo mediju palīdzību, veltot partijai dažādus “apvainojumus un apmelojumus”, kas, pēc Briškena teiktā, jau esot noticis. “Mēs pieturamies pie tā, ka demokrātiskā kultūrā partijas ar valstiskiem uzstādījumiem sarunājas,” pauda partijas līderis. Viņaprāt, abu politisko pušu pārstāvju nesaskaņas sociālajos medijos nedrīkst traucēt iekļaujošas koalīcijas veidošanai un diskutēšanai par valsts prioritātēm.
Briškens arī atzīmēja, ka priekšvēlēšanu laikā viņam esot bijusi korekta mijiedarbība un sadarbība ar NA premjera amata kandidātu Uģi Mitrevicu un citiem partijas pārstāvjiem, ar kuriem viņš piedalījās debatēs. Viņš neesot novērojis būtiskas atšķirības abu partiju pozīcijā tādos jautājumos kā ekonomiskā attīstība, enerģētika un valsts drošība.
Vaicāts par situāciju otrdien Saeimā, kad 14.Saeimā ievēlēto partiju vidū raisījās nesaskaņas par partiju novietojumu parlamenta Sēžu zālē, Briškens uzsvēra, ka “Progresīvajiem” “tas nekādā gadījumā nav par krēsliem”. Topošie parlamentārieši esot ļoti pagodināti par piešķirtajiem 10 mandātiem, un svarīgākais viņiem esot progresīvu ideju un valsts interešu pārstāvēšana. Tomēr partijas pārstāvji paužot nožēlu par NA mēģinājumiem “Progresīvajiem” “ierādīt vietu” un veidot neformālo koalīciju, kas sastāvot no NA, “Apvienotā saraksta”, Zaļo un zemnieku savienības un “Latvija Pirmajā vietā”.
Politiķis uzskata, ka pastāv risks, ka Saeimā veidosies alternatīvs vairākums, ko viņš vērtēja kā nedemokrātisku formātu.
Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits pilnvarojis JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki – JV, AS, NA un arī “Progresīvie”, turpretim AS un NA “Progresīvos” koalīcijā redzēt nevēlas.
JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS – 15, NA – 13, bet “Progresīvie” – desmit, tātad ar “Progresīvajiem” koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez – 54.
