Putins paplašina armijas bāzes un gatavojas pārvietot vairāk karaspēka pie Eiropas robežām 0
Visa uzmanība pašlaik ir pievērsta karam Ukrainā, taču vairākas Eiropas valstis arvien vairāk sāk uztraukt Krievijas armijas aktivitātes pie to robežām, raksta “The Wall Street Journal”.
Kā raksta izdevums, piemēram, Krievijas pilsētā Petrozavodskā netālu no Somijas robežas militārie inženieri paplašina armijas bāzes, kur Kremlis plāno izveidot jaunu armijas štābu, kas tuvāko gadu laikā uzraudzīs desmitiem tūkstošu karavīru.
Šie karavīri, no kuriem daudzi pašlaik atrodas frontē Ukrainā, saskaņā ar Rietumu militāro un izlūkdienestu sniegto informāciju kļūs par Krievijas armijas kodolu, kas gatavojas iespējamam konfliktam ar NATO.
Kremlis paplašina militāro rekrutēšanu, palielina ieroču ražošanu un modernizē dzelzceļa līnijas pierobežā, raksta izdevums.
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš izteicies, ka bažas par Krievijas iespējamiem uzbrukuma plāniem ārpus Ukrainas esot pārspīlētas.
Taču militārie eksperti Krievijas aktivitātes gar Somijas robežu raksturo kā daļu no Kremļa gatavošanās iespējamam konfliktam ar NATO.
Lai koncentrētu spēkus Rietumu virzienā, Kremlis pagājušajā gadā pārstrukturēja iekšzemes spēku organizāciju, izveidojot jaunus militāros apgabalus, kas saistīti ar valsts lielāko pilsētu – Maskavas un Sanktpēterburgas – aizsardzību.
Maskavas militārajā apgabalā Krievija apvieno autoceļu un dzelzceļa maršrutus, ko izmanto tās militārie spēki, ar kaimiņos esošās Baltkrievijas infrastruktūru.
Savukārt būtiska personāla skaita palielināšana notiks Ļeņingradas apgabalā, kas robežojas ar Igauniju, Latviju un Somiju.
Saskaņā ar Rietumu militāro un izlūkdienestu amatpersonu sniegto informāciju mazās brigādes gandrīz trīskāršos savus apmērus, kļūstot par divīzijām ar 10 000 karavīru katrā.
Turklāt Krievija pielāgo savus bruņošanās plānus, lai apmierinātu jauno vienību, kas tiks izvietotas gar tās robežu ar NATO, vajadzības.
Šie spēki saņems lielāko daļu no jaunās tehnikas, savukārt Ukrainas frontei pārsvarā tiek nosūtīts atjaunots un modernizēts padomju laika bruņojums.
Eiropas militārās amatpersonas norāda, ka pieaugošie Krievijas militārie izdevumi ļāvuši to ieroču rūpnīcām strādāt ar pilnu jaudu, mudinot militāri rūpnieciskos uzņēmumus paplašināt ražošanas līnijas un atvērt jaunas rūpnīcas.
2021. gadā, pirms iebrukuma Ukrainā, Krievija, pēc Rietumu izlūkdienestu aplēsēm, saražoja aptuveni 40 kaujas tankus T-90M gadā.
Tagad to ražošanas apjoms sasniedz gandrīz 300 tankus gadā.
Kāda augsta ranga Somijas militārā amatpersona atklājusi, ka gandrīz neviena no šīm jaunajām bruņumašīnām netiek sūtīta uz fronti Ukrainā – tās paliek Krievijas teritorijā.
Paredzams, ka šogad artilērijas un munīcijas ražošana palielināsies par aptuveni 20 %, savukārt dronu kvalitāte un ražošana ievērojami pieaugs.
Dānijas izlūkdienests februārī publicētajā ziņojumā brīdināja, ka Krievija piecu gadu laikā varētu sākt plaša mēroga karu Eiropā, ja uzskatīs, ka NATO ir vājš.
Kāda Eiropas izlūkdienesta pārstāvis pieļāva, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt alianses saliedētību, iebrūkot kādā nelielā NATO valstī, piemēram, Igaunijā, kurā dzīvo ievērojams skaits krievvalodīgo.
Karnegi Starptautiskā miera fonda vecākais pētnieks Krievijas un Eirāzijas programmā Maikls Kofmans norāda, ka Baltijas amatpersonas “rēķinās ar divu līdz trīs gadu periodu pēc kara beigām. Ja orientieris ir plaša mēroga karš, tad iespējamais termiņš varētu būt aptuveni septiņi līdz desmit gadi, atkarībā no attīstības scenārija.”
