Rīgas Stradiņa universitāte ver filiāli Vācijas pilsētā Štādē 3

Vai augstākā izglītība var būt eksporta prece, kāpēc ārvalstu studenti izvēlas studēt Rīgas Stradiņa universitātē un kā tas ietekmē studiju vidi un izglītības kvalitāti augstskolā? Par to raidījumā „Studijas rītdienai. Par aktuālo augstākajā izglītībā” TV24 ētera personība Ansis Bogustovs izjautāja RSU rektoru, profesoru Aigaru Pētersonu, RSU ārvalstu klīnisko studiju vadītāju Ievu Lejnieci un RSU ārvalstu reflektantu nodaļas vadītāju Māri Ginteru.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

„Kāpēc Štāde izvēlējās Rīgas Stradiņa universitāti? Viņi teica tā – vietējā municipalitāte, diezgan liels reģions netālu no Hamburgas, vērtēja divas lietas, un, pirmkārt, tā ir reputācija. Atbilstoši „Kantar” datiem, mēs sešus gadus esam reputācijas līderis Latvijā starp visām augstskolām. Tas ir kaut kur izskanējis arī Vācijā,” pastāstīja RSU rektors Aigars Pētersons, piebilstot, ka otrs atlases kritērijs bijusi universitātes absolventu profesionālā sagatavotība. „Viņiem ir svarīgi, cik kvalitatīvi sagatavoti mūsu absolventi ir Vācijas darba tirgū, un 30 gadu laikā rezultāts ir redzams. Viņi viennozīmīgi teica – jūs esat pirmie Eiropā, otrie ir Debrecenas universitāte Ungārijā un trešā ir Kārļa universitāte Prāgā.”

Vēlmi sadarboties pirms diviem gadiem izteikusi tieši Štādes pilsēta, zvanot RSU ārvalstu klīnisko studiju vadītājai Ievai Lejniecei. „Jā, viņi paši nāk pie mums, un mēs esam atvērti šim piedāvājumam. Protams, ja šodien mēs sakām, ka mums ir filiāle Štādē, tad būtībā tas ir pilotprojekts. Filiāle vēl oficiāli nav atklāta, bet mums jau ir pirmie 9 studējošie, tūlīt brauks vēl 12, un mēs šo skaitu kāpināsim. Tajā pašā laikā mēs visu laiku mērām atgriezenisko saiti – kas notiek ar studiju procesu, pasniedzējiem, pētniecību, simulāciju, digitalizācijas tehnoloģijām Štādē. Visu laiku koriģējam. Tas ir pilotprojekts, no kura vienlaikus kaut ko iegūst, tajā pašā laikā arī mācās, un ir iespēja izlabot savas kļūdas. Tad, kad būs filiāle un sāksies lielā plūsma, mēs plānojam uz Štādi sūtīt vismaz 30-50 studentus gadā,” atzina Pētersons.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.