“Latgaliešu dvēseles kliedziens” 62
Par Latgales simtgades kongresa pirmās dienas un, iespējams, visa pasākuma galveno notikumu kļuva režisora Viestura Kairiša uzruna, kuru daži pēc tam pat steidza nodēvēt par “latgaliešu dvēseles kliedzienu”. Citi ironizēja, ka režisoram radies kārdinājums sākt nodarboties ar politiku. “Latviešu nācija, kas ilgus gadsimtus tikusi kolonizēta un nīcināta no svešām varām, pret latgaliešiem pati sāka rīkoties no spēka pozīcijām. Daudz cietusī nācija, kurai ļoti patīk baudīt totalitāro režīmu upura tēlu, daudzviet pataisīja latgaliešus par otrās šķiras pilsoņiem,” ulmaņlaikos piedzīvoto latgaliešu asimilāciju raksturoja režisors. Arī mūsdienu valsts politika esot novedusi pie tā, ka “prestiži ir būt latvietim, bet ne latgalietim”. Kairišs arī pārmeta valdošajiem politiķiem, ka tie latgaliešu vēlmi saglabāt savas kultūras un valodas atšķirības pielīdzinot bīstamam separātismam. Viņš šādas idejas Latgalē neesot dzirdējis, un drīzāk tad jau paši politiķi nodarbojas ar “latento separātismu” jeb uzbāzīgu šādas idejas projicēšanu cilvēku galvā.
Galvenās 4. pasaules latgaliešu saieta “Latgales simtgades kongress” rezolūcijas tēzes
1. Valodas jomā:
1.1. Valstij jānodrošina skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskā latviešu valodas paveida valstisko statusu Latvijā un jāakceptē ISO standarta lietojums, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodu apzīmējumiem: LAV – latviešu makrovaloda, kurai ir divi paveidi: LVS – latviešu literārā valoda (latviešu valodas standarts) un LTG (latgaliešu literārā valoda).
1.2. Valsts un pašvaldību iestādēm jārespektē saziņa latgaliešu literārajā valodā visā Latvijas teritorijā.
1.3. Jāatgriežas pie vēsturiskajiem latgaliskajiem nosaukumiem un vietvārdiem, uzstādot jaunas ceļa zīmes un norādes, lietot abas latviešu valodas formas – latviešu literārā valoda un latgaliešu literārā valoda.
1.4. Jānodrošina noteikts latgaliešu literārās valodas vai novadmācības stundu skaits visos izglītības posmos un līmeņos, paredzot tam finansiālu atbalstu Latgales reģionā.
1.5. Nodrošināt un finansēt reģiona līmeņa kultūras struktūru izveidi (piemēram, Latgaliešu literatūras fonds, Latgales teātris, Latgales Mākslas muzejs u. c.).
1.6. Plašsaziņas līdzekļos Latgales plānošanas reģiona teritorijā rast vietu raidījumiem un ziņām latgaliešu rakstu valodā.
1.7. Daļu valsts finansēto pētniecības programmu novirzīt latgalistikas pētījumu atbalstīšanai, finansēt informācijas tehnoloģiju rīku izstrādi, tulkošanas un terminoloģijas darbus.
2. Apstiprināt latgaliešu karogu (tumšzils-balts-tumšzils) un tā pielietojuma kārtību.
3. Stiprināt reģionālo politiku, nosakot skaidras reģionu robežas un funkcijas.
4. Papildināt atzīmējamo dienu sarakstu ar 27. aprīli kā Latgales dienu.
