“Juoņ, natais problemu!” 62
Paralēli svinīgajiem pasākumiem pie Latgales vēstniecības “Gors” norisinājās arī biedrības “Latgolys saeima” rīkots pikets ar prasību stiprināt latgaliešu valodas lietošanu izglītības iestādēs, plašsaziņas līdzekļos un publiskajā telpā. Apmēram 20 cilvēki turēja karogus un plakātus ar uzrakstiem, kuros pieprasīja ieviest latgaliešu valodas mācību skolās, kā arī attēlot tajā ielu un tūrisma objektu nosaukumus. “Mums ir bažas, ka šajos svētkos tiek uzsvērta tikai viena sadaļa no Pirmā Latgales latviešu kongresa lēmuma. Proti – tā, ka Latgale apvienojas ar pārējiem latviešu novadiem. Bet apzināti mēģina noklusēt otro daļu, kurā definēti apvienošanās noteikumi, saglabājot pašnoteikšanās tiesības valodas, skolu un saimniecības jautājumos. Diemžēl šī daļa netiek ievērota,” man teica viens no piketa organizatoriem Harijs Bernāns. Mūsu sarunas laikā piketētājiem pievienojās arī kāds vīrelis, kurš mēģina izprovocēt radikālāku pavērsienu ar saukļiem: “Autonomiju Latgalei!”, bet citi piketētāji smejoties viņu padzina: “Juoņ, natais problemu! Ej ka lobuok da sovai sātai!” (“Joņ, netaisi problēmas! Ej labāk mājās!” – latgaliski.) Pasākuma organizators noliedz, ka viņiem būtu arī separātiskas vēlmes: “Pirmā latgaliešu kongresa lēmums apvienoties ar pārējiem latviešu novadiem bija labākais un pareizākais! Par to nav nekādu šaubu!”
Neviens no valdošajiem politiķiem neatrada laiku aprunāties ar piketētājiem. Satikti svinīgajos pasākumos Rēzeknē, politiķi centīgi demonstrēja priecīgu vaigu, bet pie izslēgta diktofona nedroši čukstēja: “Vai esi jau redzējis kongresa rezolūciju? Esot baigi skarbā!” Runa ir par 4. pasaules latgaliešu saieta rezolūciju, kurā kā galvenā prasība – nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskā latviešu valodas paveida valstisko statusu Latvijā un akceptēt ISO standarta lietojumu, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodu apzīmējumiem: LAV – latviešu makrovaloda, kurai ir divi paveidi: LVS – latviešu literārā valoda (latviešu valodas standarts) un LTG (latgaliešu literārā valoda). Tāpat tiek pieprasīts, lai valsts un pašvaldību iestādēs tiktu respektēta saziņa arī latgaliski, lai ceļa zīmēs un norādēs paralēli latviešu valodai tiktu lietota arī latgaliešu valoda, paredzēt finansiālu atbalstu latgaliešu valodas mācībai skolās.
Premjers: politikas spēlētājiem labāk eju garām
Svinīgajos pasākumos satiktie politiķi par latgaliešu prasībām runāja izvairīgi. “Šajās dienās Latgalē esmu guvis fantastiskas izjūtas, ka esam vienoti vienā Latvijā un respektējam dažādas novadu atšķirības. Pragmatiskie cilvēki to redz. Taču ir daži, kas Latgales kongresa vēsturiskās prasības grib kaut kā interpretēt, un tas rada aizdomas, ka patiesais mērķis ir izcelt sevi, nevis rūpēties par latgaliešu kultūru. Esmu pret šādiem pārspīlējumiem un, ja jūtu, ka tur tiek spēlēta politika, tad labāk aizeju garām,” man teica Ministru prezidents Kučinskis, pievēršot uzmanību, ka gan aprakstītā piketa organizators Bernāns, gan vairāki tā dalībnieki kandidē gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Gan Kučinskis, gan citi politiķi savās runās Latgales simtgades kongresa atklāšanā nekomentēja rezolūcijas projektā izteiktās prasības. Valsts augstākās amatpersonas izvairījās no termina “latgaliešu valoda”. Tā vietā viņi priekšroku deva krāšņiem epitetiem. “Mēdz teikt, ka Latgale ir trešā zvaigzne Latvijas ģerbonī. Man gan liekas, ka Latgale ir pirmā zvaigzne! Latgale ir mūsu Latvijas dvēsele un sirdsapziņa,” teica prezidents Vējonis. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece no tribīnes sprieda, ka Latvijas prezidentu sarakstu vajadzētu papildināt ar ievērojamo latgaļu garīdznieku un politiķi Jāzepu Rancānu, kurš trimdā no 1947. līdz 1969. gadam pildījis Valsts prezidenta pienākumus. Premjers solīja, ka viņa valdība vienmēr atbalstīšot latgaliešu vajadzības.
Vienīgā, kas uzdrošinājās aizskart jūtīgo latgaliešu valodas jautājumu, bija eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa izpelnījās pamatīgu ūjināšanu, svilpienus un kāju rībināšanu zālē, kad atgādināja par vienu no pirmā Latgales kongresa organizatoriem Franci Trasūnu, kurš jau no divdesmitā gadsimta sākuma runājis par Latviju kā vienotu tautu ar vienu valsts valodu. “Arī pirmajā latgaliešu kongresā tika iesūtīti lielinieku aģitatori, kuri mēģināja šo pasākumu izjaukt. Ir ļoti skaisti, ka jūs šeit tagad rekonstruējat tos apstākļus, kādos notika 1917. gada kongress,” ūjinātājus inteliģenti “atsēdināja” eksprezidente.
