Amerikāņu sabiedrība patlaban izjūt īpašu niknumu pret Ziemeļkoreju. To veicinājis 22 gadus vecā amerikāņu studenta Oto Vormbīra liktenis. Vormbīru kā tūristu Ziemeļkorejā apcietināja 2016. gadā it kā dēļ “naidīgas rīcības” – viņš bija noņēmis no sienas propagandas plakātu. Tiesa tūristam piesprieda 15 gadu ieslodzījuma spaidu darba nometnē, taču 13. jūnijā Phenjana ļāva viņu repatriēt, jo jaunais vīrietis neskaidros apstākļos bija nonācis komā. Dažas dienas pēc repatriācijas Vormbīrs nomira. Ārsti konstatēja smagus smadzeņu bojājumus, kuru izcelsme nav skaidra, taču ir aizdomas par spīdzināšanu vai kādu medikamentu izmantošanu. 0
Tramps, tāpat kā viņa tuvākā loka cilvēki, ir vairākkārt izteicies, ka Ziemeļkorejai nedrīkst ļaut izstrādāt starpkontinentālu ballistisko raķeti, kas spētu ar kodollādiņu apdraudēt ASV. Valsts sekretārs Rekss Tillersons nesen Ziemeļkorejas spēju īstenot raķeštriecienu pret ASV raksturoja tikai kā laika jautājumu un neslēpa, ka Vašingtonai jāreaģē pirmajai, neizslēdzot militāru operāciju. Tramps uzskata Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu par “trako ar kodolieročiem”. Aprīlī ASV prezidents sprieda: “Ceru, ka Ķīna atrisinās šo problēmu, bet, ja ne, to izdarīsim mēs.” ASV Dienvidkorejā uztur 28 tūkstošu vīru armijas kontingentu un spēcīgu karaflotes vienību.
Kādu skaidrību par Vašingtonas plāniem varētu viest rīt gaidāmās Dienvidkorejas un ASV prezidentu sarunas. “Financial Times” norāda, ka Dienvidkorejas vadītājs Muns Džēins ir noskaņots miermīlīgāk par Trampu, jo apzinās, ka pēc ASV preventīvā trieciena Ziemeļkorejas kodolobjektiem Ziemeļkoreja izvēlētos atbildes akcijas vērst pret Dienvidkoreju. To citstarp atzinis arī ASV aizsardzības valsts sekretārs Džeimss Matiss, kurš pieļāvis, ka tādā gadījumā ir iespējama Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas apšaude un karš, “cilvēku ciešanu ziņā daudz nopietnāks par tiem, ko esam pieredzējuši kopš 1953. gada”, tas ir, kopš Korejas kara beigām. “Financial Times” atgādina, ka tieši 10 miljonu iedzīvotāju Seulas iespējamā bombardēšana savulaik atturēja no militārā risinājuma izmantošanas ASV prezidentus Bilu Klintonu, Džordžu Bušu un Baraku Obamu. Taču Donaldam Trampam ir cita domu gaita, un var pienākt brīdis, kad, kā izteicies kāds britu laikraksta informācijas avots, “dzimtenes drošības jautājums pārtrumpos visus citus”.
