Daudas ūdenskritums Siguldā
Daudas ūdenskritums Siguldā
Foto: Evita Bernšteine

Sasalušie ūdenskritumi Latvijā: neaizmirstami un iespaidīgi skati. Kur tos apskatīt? 2

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Sakarā ar pandēmiju šoziem nenotiek daudzi tradicionālie pasākumi, tostarp arī Ledus skulptūru festivāls Jelgavā, toties laika apstākļi parūpējušies par ledus skulptūru veidošanos dabā. Sen neredzēts sals no augstuma krītošas ūdens straumes pārvērtis skaistu lāsteku ērģelēs.

Dabiskie ūdenskritumi, slūžu aizvari, nepieskatīti ūdenstorņi laukos apauguši ar ledus ķērpjiem, sūnām un citiem fantāziju rosinošiem veidojumiem. Tomēr ir arī citāds veids, kā likt dabas tēlniekam darboties – ledus strūklakas, kuru tapšanā iesaistījušies cilvēki.

Baltijā augstākā ledus strūklaka

CITI ŠOBRĪD LASA
Ledus strūklaka Aronas pilskalna pakājē (Madonas nov.) pirms atkušņa bija sasniegusi 10,2 metru augstumu.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Braucot no Pļaviņām uz Madonu, ceļa kreisajā pusē uzmanību piesaista iespaidīga ledus piramīda. Tā atrodas Aronas pilskalna pakājē, radusies, sasal­stot strūklakai, kurai ūdens tiek pievadīts no vairāk nekā 650 metrus attālā dabiskā avota.

“Ūdens padeve darbojas bez elektroenerģijas, liekot lietā fizikas principus – ūdens līmeņa atšķirības. Lai ūdens neaizsaltu, izmantojam cauruļvadu sistēmu ar dažādiem diametriem,” atklāj šīs vietas apsaimniekotājs Lauris Galiņš.

Viņš lēš, ka ledus strūklaka varētu būt viena no augstākajām Eiropā un nepārspēta Baltijā.

Ledus veidojuma aug­stums un izskats gan ir mainīgs un atkarīgs no laika apstākļiem. Tagad pēc atkušņa tas varētu būt sarucis zem desmit metriem, taču, pieturoties salam un veicot nelielas ūdens pievades izmaiņas, iespējams ledus stabu pagarināt līdz pat 14 metriem, apgalvo uzņēmējs.

Lauris atzīst, ka šādu ledus veidojumu var radīt tikai uz dabiska avota un pie noteiktas gaisa temperatūras, turklāt jāņem vērā daudzas nianses. Taču galvenais mērķis – sagādāt cilvēkiem prieku – ir sasniegts.

Darbdienas vidū, kamēr apskatu un fotografēju Led­avotu, laukumā piestāj vēl vairākas automašīnas. Tie, kuros mīt meklētāja gars, Aronas pilskalna teritorijā var sameklēt vēl divus mazākus leduskritumus. Sagaidāms, ka lielā ledus piramīda pilnībā nespēs izkust līdz maija beigām.

Reklāma
Reklāma

Leduskritumiem bagātā Vidzeme

“Šobrīd ar leduskritumiem ir tāpat kā ar janvāra laika apstākļiem – tie ir nepastāvīgi. Lielajā salā uzsaluši, bet ieilgušajā atkusnī nokusuši. Lai veidotos skaisti leduskritumi, salam kādu laiku jāturas no mīnus pieciem līdz desmit grādiem,” skaidro Latvijas Petroglifu centra vadītājs, dabas pētnieks ­Andris Grīnbergs.

Viņš uzskata, ka, neskatoties uz mainīgo laiku, ir vērts doties leduskritumu meklējumos, jo pēdējo silto ziemu dēļ tādi vispār neveidojās.

Latvijas leduskritumi gan nav tik iespaidīgi kā Igaunijas ziemeļu krastā, taču to aplūkošanas cena pašlaik būtu neadekvāti augsta, proti, desmit dienas pašizolācijā, ierodoties kaimiņzemē, un tikpat, atgriežoties mājās.

“Noteikti visvairāk leduskritumu būs atrodami Vidzemē,” uzsver ­Andris.

“Tas saistīts ar klimata īpatnībām, jo Kurzemē vienmēr ir mazliet siltāks un, ja kaut kas uzsalst, tad arī drīz nokūst. No turienes ziņojumu nav daudz – par leduskritumu uz Īvandes upītes un vēl dažām vietām. Es ieteiktu sameklēt manis sarakstīto grāmatu “Latvijas ūdenskritumi un krāces” (2011), kurā apkopotā informācija palīdzēs atrast vislabākās vietas, kur šobrīd varētu veidoties arī leduskritumi. Tā nav novecojusi, jo ūdenskritumi jau laika gaitā tik ļoti nemainās kā citi dabas objekti, piemēram, alas, stāvkrasti, dižkoki.

Dabas pētnieks Andris Grīnbergs Latvijas skaistāko dabisko leduskritumu pirmajā vietā ierindotu Daudas ūdenskritumu Siguldā.
Foto: Evita Bernšteine

Ierastajās leduskritumu vietās arī šoziem ir ko redzēt. Janvāra vidū daudzi soctīklos jūsmoja par Daudas ūdenskritumu Siguldā, taču pēc atkušņa tas vairs neizskatās tik krāšņs, toties ir cēlies ūdens līmenis Daudas upītē. Taču par to nevajadzētu raizēties, jo sals atkal ir klāt un leduskritums drīz izveidosies no jauna, kā tas atkarībā no laika apstākļiem šeit notiek katru kārtīgu ziemu. Jābrauc un jāskatās!”

Leduskritums Piķenes kraujā.
Foto: Evita Bernšteine

Otra vieta, par kuru ir labas atsauksmes, – Piķenes krauja Siguldas/Krimuldas apkaimē. Šī krauja apmeklētājiem neliks vilties arī bez ledus segas, jo tur ir skaistas klintis, Mazā Velnala un netālās ­Velnalas klintis.

Vēl droši var doties uz Braslas lejteci apskatīt leduskritumus Krauļukalna iezī. Šo vietu nereti nepareizi nosauc par Kraukļu kalnu un pat Varšavu iezi, taču kļūdainais nosaukums tautās aizgājis savulaik nepareizas norādes zīmes dēļ, aizrāda ­Andris Grīnbergs. Vadoties pēc ilggadējās pieredzes, viņš ir pārliecināts, ka minētajās vietās būs ko redzēt arī februārī un martā.

“Latgalē un Zemgalē dabiskos leduskritumus būs grūti atrast, Kurzemē dažviet, bet visvairāk Vidzemē – Gaujas un Salacas upju baseinos, mazliet arī Daugavas krastu dolomīta atsegumos, Raunas un Amatas upju krastos, tomēr slavenais Raunas Staburags varētu sagādāt vilšanos, jo sniega sega bieži vien traucē saskatīt trauslos ledus veidojumus. Pavisam manā grāmatā minētas 75 leduskritumu vietas Latvijā.”

Apmeklējot leduskritumus, jābūt piesardzīgiem ne tikai pandēmijas ierobežojumu dēļ. Nogāzes var būt slidenas un ledus sega pār upēm mānīga, jo, neskatoties pat uz diezgan lielu salu, straujās, atvarainās upes pārvelkas ar nevienmērīgi plānu ledus kārtu, kas cilvēka svaru nevar izturēt.

Jāuzmanās arī no paša leduskrituma, jo īpaši atkušņa laikā, kas ir milzīga lāsteka un vienubrīd no sava svara var nolūzt. Protams, dodoties ceļā, neaizmirstiet par siltu apģērbu un neslīdošiem apaviem ar pamatīgu protektoru.

Ej dabā un bildē!

Leduskrāvums Carnikavas pludmalē.
Foto: Gints Mucenieks


Lai rosinātu apceļot dzimto zemi, “Latvijas Avīzes” “Facebook” profilā tika izsludināts konkurss par skaistāko leduskrituma fotogrāfiju. Interese bija liela, taču bilžu maz – iespējams, daudzi padomāja, ka atkušņa laikā pa slideniem ceļiem labāk neceļot un var gadīties, visi ledus veidojumi jau būs izkusuši, ja reiz Rīgā sniega vairs nav.

Tā par fotokonkursa uzvarētāju kļuva Evita Bernšteine, kura balvā izvēlējusies Gunta Eniņa grāmatu “Latvijas dabas brīnumi”.

“Ceļošana ir manas ģimenes hobijs, pēdējā laikā pandēmijas dēļ sanāk vairāk kā nekad apceļot Latviju. Šoziem, kad uznāca tik liels sals, tieši braucām meklēt leduskritumus, jo citgad var arī nesanākt. Tikai pēc tam atradu ziņu par konkursu,” atzīst laimīgā uzvarētāja.

Tā kā vīruss tik ātri negrib atkāpties un ierobežojumi, visticamāk, saglabāsies vēl vairākus mēnešus, rosinām turpmāk atbildīgi apceļot Latviju, lai apskatītu dabas un cilvēku radītus brīnumus un padalītos ar mums sociālajos tīklos. Galvenā balva – veselīga izkustēšanās svaigā gaisā un labs noskaņojums!31

Latvijas leduskritumu TOP 5

* Daudas leduskritums.

* Krauļukalna leduskritumi Braslas lejtecē.

* Piķenes kraujas leduskritumi.

* Pietraga (Sarkano klinšu) leduskritums Salacas krastos.

* Bezdelīgu klinšu leduskritums Mazsalacā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.