“Saskaņa” noskatījusi “pirmos numurus” 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” svētdien partijas kongresā publiskoja 14. Saeimas vēlēšanu 4000 zīmju programmu, kā arī paziņoja, ka ir sagatavoti kandidātu saraksti vēlēšanām. Taču tajos vēl ir iespējamas izmaiņas. Mācoties no iepriekšējo vēlēšanu kļūdām, “Saskaņa” vairs nepieaicināšot “zvaigznes” no malas, bet sarakstos ar pirmajiem numuriem būs “nemainīgie līderi”, kongresā sacīja partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi pārliecināt vēlētājus aiziet uz vēlēšanām, jo “tikai caur parlamentāro pārstāvniecību var panākt pozitīvas pārmaiņas”. To, cik būtiski ir motivēt atbalstītājus iet uz vēlēšanām, uzrunājot cilvēkus arī māju iekšpagalmos, norādīja vairāki runātāji.
Pēc kongresa J. Urbanovičs žurnālistiem atklāja kandidātu sarakstu “pirmos numurus”, kas Rīgā būs Saeimas deputāte Regīna Ločmele, Vidzemē – bijušais Saeimas deputāts Ivars Zariņš, Kurzemē – Saeimas deputāts Valērijs Agešins, Zemgalē – Rīgas domes deputāts Andris Morozovs. Latgalē ar pirmo numuru piedāvāts startēt Saeimas deputātei Ingai Goldbergai, bet viņa vēl nav devusi savu piekrišanu, atzina J. Urbanovičs.
Viņš pats varētu startēt Rīgas vēlēšanu apgabalā, kur ar 2. numuru kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās. Toreiz trīs sarakstu līderi bija jaunpienācēji, no kuriem neviena vairs nav partijā vai frakcijā. Pirms četriem gadiem Rīgā pirmais sarakstā bija premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, Vidzemē – Evija Papule, kuri abi tagad ir neatkarīgie deputāti, bet Kurzemē – Anrijs Matīss, kuru neievēlēja Saeimā.
Viens no tiem, kas tagad kandidē ar pirmo numuru, būšot arī premjera kandidāts, apstiprināja J. Urbanovičs. Viņš atzina, ka pienāks laiks, kad arī “Saskaņa” vadīs valdību, bet tas vēl nenotiks 2022. gadā “ārējo apstākļu dēļ”.
Uzstājoties kongresā, I. Zariņš vairākkārt norādīja, kā viņš rīkotos, ja tagad būtu premjers. Viņa runai pēc tam pievērsa uzmanību arī J. Urbanovičs, atgādinot, ka ne reizi vien ir noticis tā, kā I. Zariņš ir pateicis. Februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā I. Zariņš nolika Saeimas deputāta mandātu, jo bija apgalvojis, ka kara nebūs, toreiz pārmetot valdošajiem spēkiem, ka tie “izmanto kara retoriku”. I. Zariņš bija apsolījis nolikt mandātu, ja viņš būšot kļūdījies.
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, komentējot pārmetumus par kažoka apmešanu uz otru pusi, kongresā teica, ka “Saskaņa” nav mainījusies, bet mainījusies ir Krievija, kura iebrukusi Ukrainā un īsteno kara noziegumus, tur nogalinot tādus pašus krievu tautības cilvēkus, kādi ir krievi Latvijā. Arī J. Urbanovičs pauda skaidru nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā.
“Mums ir jāparāda, ka tie, kas ir ar “Saskaņu”, ir par Latviju,” uzsvēra priekšsēdis. Kongresā vairākkārt izskanēja atsauces uz “Saskaņas” piederību Eiropas Sociālistu partijai.
Partijas priekšvēlēšanu programmā ir piedāvātas izmaiņas arī Latvijas konstitucionālajā sistēmā, par ko runāja V. Agešins. Viņaprāt, viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nepiedalās vēlēšanās, ir arī tas, ka “mums ir koalīcijas iecelts Valsts prezidents”. “Saskaņa” piedāvā tautas vēlēta prezidenta institūciju, nepaplašinot prezidenta pilnvaras.
Partija arī aicina pāriet uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kā arī piedāvā pašvaldību vadītājus vēlēt tiešās vēlēšanās. Programmā arī teikts, ka ir jāpiešķir nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības no 2025. gada, kad būs nākamās vietējās vēlēšanas.
Kongresa delegāti apstiprināja vairākas partijas biedru sagatavotas rezolūcijas, uz kuru bāzes valde sagatavos plašāku un detalizētāku piedāvājumu. Tajā būs konkrēti priekšlikumi par to, kas jāveic sociālajā jomā, ekonomikā, enerģētiskās krīzes pārvarēšanā, veselības aprūpē, izglītībā. Valde apstiprinās arī galīgos kandidātu sarakstus.
