Sasniegts tehnoloģiju attīstības “pudeles kakls” – eksperti skaidro, kā to pārvarēt 0

Tehnoloģiju nozare attīstās – teju katru dienu dzirdam par inovācijām, kas uzlabos mūsu ikdienas dzīvi. Taču, vai situācija tiešām ir tāda, kā tā izskatās no malas? Eksperti ziņo, ka tehnoloģiju attīstība sāk piedzīvot tā saukto pudeles kakla efektu. Turklāt, pēc viņu novērojumiem, pēdējās desmitgadēs mēs neesam pieredzējuši tik ievērojamus tehnoloģiju izrāvienus, kas mainītu mūsu ikdienu. Vairāki tehnoloģiju virzieni varētu būt nonākuši attīstības strupceļā. Par soļiem, kas jāveic, lai sekmētu jaunus, nozīmīgus sasniegumus un attīstību tehnoloģiju nozarē, nesen notikušajā Huawei Globālajā analītiķu samitā ar savām idejām dalījās tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperti.

 

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Lasīt citas ziņas

Jāizvērš IKT izmantošana dažādās nozarēs

Digitālās tehnoloģijas ir liela daļa no mūsu ikdienas. Piemēram, palūkojoties uz mūsu tālruņiem, redzam, cik daudz dažādu funkciju tie piedāvā – zvanīt, sūtīt īsziņas, iegūt visa veida informāciju, iepirkties tiešsaistē, veikt maksājumus, izmantojot internetbanku pakalpojumus un pat atrast ātrāko ceļu uz izvēlēto galamērķi. “Pēdējās desmitgades laikā, strauji attīstoties platjoslas sakariem, viedierīcēm, mākslīgajam intelektam un mākoņdatošanai, digitālās tehnoloģijas ir ievērojami bagātinājušas mūsu dzīvi. Tiek uzskatīts, ka 18. gadsimts bija mehanizācijas laikmets, 19. gadsimts bija elektrifikācijas laikmets, 20. gadsimts – informatizācijas laikmets, bet 21. gadsimts būs inteliģences laikmets,” skaidro Huawei Stratēģisko pētījumu institūta prezidents Dr. Džou Hons.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi laika gaitā ir izmainījuši mūsu ikdienu. Huawei eksperti saredz to potenciāla izmantošanu vēl vairākās nozarēs, kurās līdz šim IKT ieviešana nav bijusi prioritāšu augšgalā. Piemēram, IKT risinājumi arvien vairāk ienāk veselības un labsajūtas jomā – valkājami sensori, bezvadu sakari un mākoņdatošana var palīdzēt sasniegt mūsu izvirzītos treniņu mērķus un kopumā uzraudzīt mūsu veselīgo paradumu ievērošanu, kā arī nodrošināt hronisku slimību pārvaldību. Turklāt mākslīgā intelekta risinājumi ir spējīgi palielināt medikamentu un vakcīnu izstrādes un pārbaudes efektivitāti. IKT var būt palīgs arī zaļas, ilgtspējīgas vides veidošanā. Piemēram, nodrošinot efektīvu enerģijas pārveidošanu un plānošanu ar zemākām izmaksām un augstāku efektivitāti. Turklāt tām ir potenciāls bagātināt mūsu dzīvi ar digitālās pasaules iespējām un uzlabot mācību efektivitāti. Mērķtiecīgi ieviešot IKT arvien jaunās nozarēs, būtiski palielinās iespējas piedzīvot jaunu tehnoloģiju izrāvienu, kas mainīs mūsu ikdienu.

 

Jārod jauni veidi, kā veicināt tehnoloģiju un zinātnes mijiedarbību

Zinātnes robežu paplašināšana paver jaunus horizontus arī tehnoloģiju pasaulē. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir ieviest vēl vairāk tehnoloģiju risinājumu fizikas, ķīmijas un bioloģijas nozarēs. Jau šobrīd eksperti darbojas šajā virzienā. Piemēram, paredzēts, ka ar jauna skaitļošanas risinājuma palīdzību būs iespējams noskaidrot jaunatklātu materiālu īpašības bez to testēšanas. Turklāt, izmantojot skaitļošanu ķīmijā, ir potenciāls radīt efektīvākus farmaceitiskos līdzekļus un vakcīnas.

 

Kā uzskata Huawei eksperti, otrs no veidiem, kā paplašināt zinātnes un līdz ar to arī tehnoloģiju robežas, ir atgriezties pie visa pamata – dabas – un ņemt piemēru no tās. Ir nepieciešams paplašināt un uzlabot cilvēku uztveres spējas – miljoniem un pat miljardiem gadu ilgas evolūcijas laikā daudziem dzīvniekiem ir attīstījušās neparastas uztveres spējas, kas ir daudz lielākas par cilvēka un esošo mašīnu uztveri. Piemēram, daži zirnekļi viegli pārspēj cilvēkus kustībā esošu objektu kontūru noteikšanā. Zirnekļi šo jutīgumu attīstīja, lai varētu ātri un precīzi notvert upuri. Pēc Huawei ekspertu domām, arī autonomai braukšanai vajadzīgas šādas “zirnekļa acis”. Vēl ir varžu acis, kas ir ļoti jutīgas pret atsevišķiem fotoniem un tām ir lieliska nakts redzamība. Un suņu deguni ir 1000 reižu spējīgāki par cilvēku ožu dažādu smaržu atšķiršanā. Attīstītās uztveres spējas var izmantot arī cilvēka ķermeņa uztveršanai un kontrolei. Nākotnē šādi jauni sensoru veidi ļaus reāllaikā neuzkrītoši mērīt tādus svarīgus veselības rādītājus kā asinsspiediens, cukura līmenis asinīs, sirds ritms un elektriskā aktivitāte. Smeļoties idejas no visgudrākajiem dabā sastopamajiem mehānismiem, iespējams paplašināt ne tikai robežas zinātnē, bet arī radīt iepriekš neredzētus tehnoloģiskos risinājumus.

 

Nepieciešami jauni skaitļošanas modeļi un risinājumi, lai pārvarētu mūsdienu problēmas

Lai labāk izprastu pasauli un risinātu identificētās problēmas, zinātniekiem ir nepieciešami jauni skaitļošanas modeļi, kas ir pielāgojami dažādiem mērķiem, vidēm un ir viegli īstenojami. Piemēram, ņemot vērā, ka sakaru sistēmas turpina attīstīties, kļūstot augstfrekvences un ātrgaitas, palielināsies problēmas, kas saistītas ar interaktīvo digitālo vidi.  Mūsdienās mākslīgā intelekta skaitļošanā plaši izmantotos statistiskos modeļus nav iespējams izskaidrot vai atkļūdot, un tie ir ļoti energoefektīvi, tāpēc nav piemēroti strauji augošiem mākslīgā intelekta lietojumiem. Šī brīža digitalizācijas attīstība norit straujāk, nekā skaitļošanas procesu attīstība. Tas neļauj izmantot pilnu digitālo iespēju potenciālu un bremzē  jaunu risinājumu radīšanu.

 

“Globālā digitalizācija pieaug eksponenciālā tempā, un to veicina nepārprotams tirgus pieprasījums. Mūsuprāt, nākotnē desmit gadu griezumā digitālās tehnoloģijas attīstīsies vairāk nekā simtkārtīgi un digitalizācija paātrinās cilvēces un sabiedrības attīstību. Tomēr jāatzīst, ka daudzas pašlaik izmantotās tehnoloģijas tika radītas jau pirms vairākiem gadu desmitiem vai pat gadsimtiem, tāpēc šodien nākas saskarties ar šķēršļiem, izstrādājot tehnoloģiju nozares jauninājumus,” stāsta Huawei Stratēģisko pētījumu institūta prezidents Dr. Džou Hons.

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
Piektdienas gājiena organizatori vāc parakstus par aizliegumu ieņemt amatus prokremliski noskaņotām personām
Lasīt citas ziņas
“Cerība – tas ir muļķa mierinājums.” Iedzīvotāji atbild, kādus atbalsta pasākumus sagaida no valdības saistībā ar cenu pieaugumu
FOTO. Latvijas hokeja izlase uzvar Lielbritāniju
“Attīstībai/Par” nolēmusi, ko virzīs iekšlietu ministra amatam
Ukrainas parlaments pagarina karastāvokli valstī līdz 23. augustam
SPĪGANA: Dziedināšanai, enerģijai un priekam. Kā darbojas dziesmu apļi
20:32
“Attīstībai/Par” nolēmusi, ko virzīs iekšlietu ministra amatam
19:50
Kā pietrūka talantīgajam šefpavāram Dināram Zvidriņam, lai iekļūtu pasaules prestižākā pavārmākslas konkursa “Bocuse d’Or” finālā?
19:48
“Līdz šim Latvijas politika neko tādu nav pieredzējusi.” Vitenbergs atklāj, vai jūtas politiski nodots
Šonakt iespējamas salnas, bet pirmdiena būs saulaina un silta
Ukraina varētu iestāties ES 15-20 gadu laikā, prognozē Francijas Eiropas lietu ministrs
Keris par mediķu atalgojumu: Ir trīs iespējas – samierināties, streikot vai doties prom
Krievijas spēki mēģina pārraut Ukrainas aizsardzību un ieiet Luhanskas apgabala administratīvajā teritiorijā
Polija nodevusi Ukrainai detaļas un bruņojumu iznīcinātāju “MiG-29” nokomplektēšanai
PVO aicina nekavēties ar pasākumiem pērtiķu baku izplatības ierobežošanai
Uz Baltijas valstīm vairs neplūst Krievijas elektrība
Vectantes mantas neizmeta atkritumos. Agates pieredze, kā pašai nevajadzīgām lietām atrast jaunus īpašniekus
Skatītājs jautā: Ko darīt, ja ir zems asinsspiediens?
Necieņa pret latviešu leģionāru piemiņas vietu Zedelgemā, Beļģijā. Vai vietvarai pietiks drosmes izrauties no “nacistu” apkarotāju tīkliem?
Atis Jansons: Ir Amerikas ceļu infrastruktūrā ļoti mīļa detaļa, kura nebūt nav dārga un mums lieliski noderētu
Liepāja par 23 miljoniem iekustinās Eiropas sabiedrību
Arestovičs: Ukrainas armija pēc pusotra mēneša sasniegs savu kaujas gatavības maksimumu
Grāmatas bērniem par karu autori: “Cīnāmies pret dziļo tumsību”
Tālais ceļš pie ārsta vairs nav jāmēro! Reģionos turpmāk konsultēs attālināti
“Ko tu teici? Runāā skaļāk! Nemurmini sev zem deguna!” Kā saudzēt dzirdi?
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
ES izvērš tirdzniecības dialogu ar Taivānu
Vācijā spēcīgās vētrās un tornado vairāki desmiti ievainoto
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
Kas ir tiesīgs saņemt un kā saņemt maksājuma samazinājumu par elektroenerģiju?
EK apstiprina enerģētiskās neatkarības plānu