“Tā bija un ir moderna un demokrātiska.” Egils Levits par Satversmi tās simtgadē 77
Egils Levits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad mēs atzīmēsim Latvijas Republikas pamatlikuma – Satversmes – simtgadi. Tas ir īpašs notikums mums katram. Lai to patiesi novērtētu, mums ir jāizprot šā dokumenta nozīme un ietekme uz mūsu dzīvi.
No vienas puses, tas ir dokuments, kas visaugstākajā juridiskajā līmenī nostiprina kārtību valstī. No otras puses, Satversme ietekmē katra cilvēka ikdienas dzīvi un regulē mūsu savstarpējās attiecības, jo tajā ir nostiprināti galvenie noteikumi, kas katram jāievēro, dzīvojot Latvijas valstī, kā arī galvenās tiesības, brīvības un pienākumi.
Satversme kā tiesisks instruments nosaka valsts varas robežas un paredz varas kontroli. Satversme kā politisks instruments paredz valsts galvenās institūcijas, sadala varu tā, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu pieņemti lēmumi un novērsta varas ļaunprātīga izmantošana, nosaka institūciju kompetenci un savstarpējās attiecības.
Satversme kā sociāls instruments veido sabiedrību, kādā mēs dzīvojam, definējot vērtības, nacionālo identitāti, mērķus, veicina kultūras attīstību un aizsargā centrālo nacionālas valsts elementu – latviešu valodu.
Satversme dzīvo līdzi laikmetam
Satversmes tekstu ir ietekmējušas dažādas tās izstrādes laikā spēkā esošas konstitūcijas, bet darba gaitā visbeidzot tika pieņemta Latvijas tiesiskajai un sociālajai realitātei visatbilstošākā konstitūcija.
Kaut arī tā ir viena no vecākajām konstitūcijām Eiropā, tā bija un ir moderna un demokrātiska, iederas mūsu sabiedrībā, kultūrā, tradīcijās un atbilst noteiktiem mērķiem un ideāliem.
Tās teksts ir īss un lakonisks, kas padara to dzīvu – elastīgu un spējīgu pielāgoties laikmeta prasībām, konkrētajai tiesiskajai realitātei un politiski ekonomiskajai situācijai valstī. Vienlaikus tā arī ietekmē un veido šo realitāti.
Satversme ir pilnīga
Satversmē ir līdzsvarotas dažādas intereses. Ja kāds pirmo reizi iepazīstas ar tās tekstu, var likties, ka dažas normas savstarpēji saduras un it kā veido pretrunu. Tomēr Satversme ir vienota, visas tās normas ir cieši saistītas. Tāpēc pilnībā kādu Satversmes normas saturu var izprast, vienīgi aplūkojot to kopsakarā ar citiem pantiem. Satversmi atbilstoši interpretējot un viedi piemērojot, vienmēr ir sasniedzams tiesisks un taisnīgs rezultāts.
Satversme ir unikāla
Satversme ir piedzīvojusi pasaules vēsturē ļoti neparastu likteni. Pirmkārt, Latvija ir valsts, kur visu tās pastāvēšanas laiku spēkā ir bijusi tikai viena demokrātiski leģitimēta konstitūcija. Otrkārt, tās darbība tika atjaunota pēc vairāk nekā 50 okupācijas gadiem. Treškārt, Satversme ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā.
Ceturtkārt, līdzīgi kā daudzas Eiropas valstis Satversme iedibina tipiski parlamentāru valsts iekārtu, kur politiskais centrs ir Saeima. Vienlaikus Latvijā vairāk nekā citās valstīs konstitūcijā ietverti tiešās demokrātijas elementi. Piektkārt, līdzīgi kā vairumā jaunāko laiku konstitūciju Satversmē ir skaidrojošs ievads, kas raksturo Latvijas valsts rašanās apstākļus, skaidro valsts būtību, izveidošanas mērķus, konstitucionālās vērtības un valsts nākotnes vīziju.
Vēsture
1920. gadā ievēlētās Satversmes sapulces speciāli izveidota Satversmes komisija izstrādāja divas Satversmes daļas – pirmo par valsts varas organizāciju (institucionālā daļa) un otro par pilsoņu tiesībām un pienākumiem (cilvēktiesību daļa). Satversmes sapulce pieņēma vienīgi pirmo daļu, proti, Satversmes pirmās septiņas nodaļas, kas stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Nodaļa par cilvēka pamattiesībām jau pārstrādātā un pilnveidotā veidā Satversmes tekstā tika iekļauta tikai 1998. gadā.
Latvijas okupācijas laikā Satversme kļuva par nacionālās pretošanās kustības pamatu cīņai par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Arī Latvijas neatkarības atjaunošanā būtiska loma bija Satversmei.
1990. gadā Satversmes darbība tika atjaunota daļēji, savukārt kopš 1993. gada tā ir spēkā pilnā apjomā. Satversmē izdarīti vairāki grozījumi.
Liela nozīme ir 1998. gada grozījumiem – Satversme tika papildināta ar modernu pamattiesību nodaļu, kas garantē cilvēka cieņu un uzsver katra indivīda vērtību. Nozīmīgi ir 1996. gada grozījumi, kad tika izveidota Satversmes tiesa, kur indivīds var aizstāvēt savas tiesības un kas uzrauga Satversmes normu ievērošanu. Savukārt 2014. gadā tika papildināts Satversmes ievads, tajā atsedzot Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi – garantēt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.
Satversme nākotnei
Lai rosinātu izzināt un izprast Satversmi, Satversmes simtgades atzīmēšanas ietvaros esmu aicinājis jauniešus piedalīties debatēs “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. Tas noteikti veicinās zināšanas un izpratni par Satversmes ietekmi un nozīmi – par to, kā izmantot Satversmi sabiedrības attīstībai, savu tiesību aizsardzībai un Latvijas tālākai izaugsmei Eiropā.
