Egils Levits.
Egils Levits.
Foto: Ilmārs Znotiņš/VPK

“Tā bija un ir moderna un demokrātiska.” Egils Levits par Satversmi tās simtgadē 77

Egils Levits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Lasīt citas ziņas

 

Šogad mēs atzīmēsim Latvijas Republikas pamatlikuma – Satver­smes – simtgadi. Tas ir īpašs notikums mums katram. Lai to patiesi novērtētu, mums ir jāizprot šā dokumenta nozīme un ietekme uz mūsu dzīvi.

CITI ŠOBRĪD LASA

No vienas puses, tas ir dokuments, kas visaugstākajā juridiskajā līmenī nostiprina kārtību valstī. No otras puses, Satversme ietekmē katra cilvēka ikdienas dzīvi un regulē mūsu savstarpējās attiecības, jo tajā ir nostiprināti galvenie noteikumi, kas katram jāievēro, dzīvojot Latvijas valstī, kā arī galvenās tiesības, brīvības un pienākumi.

Satversme kā tiesisks instruments nosaka valsts varas robežas un paredz varas kontroli. Satversme kā politisks instruments paredz valsts galvenās institūcijas, sadala varu tā, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu pieņemti lēmumi un novērsta varas ļaunprātīga izmantošana, nosaka institūciju kompetenci un savstarpējās attiecības.

Satversme kā sociāls instruments veido sabiedrību, kādā mēs dzīvojam, definējot vērtības, nacionālo identitāti, mērķus, veicina kultūras attīstību un aizsargā centrālo nacionālas valsts elementu – latviešu valodu.

 

Satversme dzīvo līdzi laikmetam

Satversmes tekstu ir ietekmējušas dažādas tās izstrādes laikā spēkā esošas konstitūcijas, bet darba gaitā visbeidzot tika pieņemta Latvijas tiesiskajai un sociālajai realitātei visatbilstošākā konstitūcija.

Kaut arī tā ir viena no vecākajām konstitūcijām Eiropā, tā bija un ir moderna un demokrātiska, iederas mūsu sabiedrībā, kultūrā, tradīcijās un atbilst noteiktiem mērķiem un ideāliem.

Tās teksts ir īss un lakonisks, kas padara to dzīvu – elastīgu un spējīgu pielāgoties laikmeta prasībām, konkrētajai tiesiskajai realitātei un politiski ekonomiskajai situācijai valstī. Vienlaikus tā arī ietekmē un veido šo realitāti.

 

Satversme ir pilnīga

Satversmē ir līdzsvarotas dažādas intereses. Ja kāds pirmo reizi iepazīstas ar tās tekstu, var likties, ka dažas normas savstarpēji saduras un it kā veido pretrunu. Tomēr Satversme ir vienota, visas tās normas ir cieši saistītas. Tāpēc pilnībā kādu Satversmes normas saturu var izprast, vienīgi aplūkojot to kopsakarā ar citiem pantiem. Satversmi atbilstoši interpretējot un viedi piemērojot, vienmēr ir sasniedzams tiesisks un taisnīgs rezultāts.

 

Satversme ir unikāla

Satversme ir piedzīvojusi pasaules vēsturē ļoti neparastu likteni. Pirmkārt, Latvija ir valsts, kur visu tās pastāvēšanas laiku spēkā ir bijusi tikai viena demokrātiski leģitimēta konstitūcija. Otrkārt, tās darbība tika atjaunota pēc vairāk nekā 50 okupācijas gadiem. Treškārt, Satversme ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā.

Ceturtkārt, līdzīgi kā daudzas Eiropas valstis Satversme iedibina tipiski parlamentāru valsts iekārtu, kur politiskais centrs ir Saeima. Vienlaikus Latvijā vairāk nekā citās valstīs konstitūcijā ietverti tiešās demokrātijas elementi. Piektkārt, līdzīgi kā vairumā jaunāko laiku konstitūciju Satversmē ir skaidrojošs ievads, kas raksturo Latvijas valsts rašanās apstākļus, skaidro valsts būtību, izveidošanas mērķus, konstitucionālās vērtības un valsts nākotnes vīziju.

 

Vēsture

1920. gadā ievēlētās Satversmes sapulces speciāli izveidota Satver­smes komisija izstrādāja divas Sa­tversmes daļas – pirmo par valsts varas organizāciju (institucionālā daļa) un otro par pilsoņu tiesībām un pienākumiem (cilvēktiesību daļa). Sa­tversmes sapulce pieņēma vienīgi pirmo daļu, proti, Satversmes pirmās septiņas nodaļas, kas stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Nodaļa par cilvēka pamattiesībām jau pārstrādātā un pilnveidotā veidā Satversmes tekstā tika iekļauta tikai 1998. gadā.

Latvijas okupācijas laikā Satver­sme kļuva par nacionālās pretošanās kustības pamatu cīņai par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Arī Latvijas neatkarības atjaunošanā būtiska loma bija Satversmei.

1990. gadā Satversmes darbība tika atjaunota daļēji, savukārt kopš 1993. gada tā ir spēkā pilnā apjomā. Satversmē izdarīti vairāki grozījumi.

Liela nozīme ir 1998. gada grozījumiem – Satversme tika papildināta ar modernu pamattiesību nodaļu, kas garantē cilvēka cieņu un uzsver katra indivīda vērtību. Nozīmīgi ir 1996. gada grozījumi, kad tika izveidota Satversmes tiesa, kur indivīds var aizstāvēt savas tiesības un kas uzrauga Satversmes normu ievērošanu. Savukārt 2014. gadā tika papildināts Satversmes ievads, tajā atsedzot Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi – garantēt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Satversme nākotnei

Lai rosinātu izzināt un izprast Sa­tversmi, Satversmes simtgades atzīmēšanas ietvaros esmu aicinājis jauniešus piedalīties debatēs “#Satver­smei100: vērtības nākotnei”. Tas noteikti veicinās zināšanas un izpratni par Satversmes ietekmi un nozīmi – par to, kā izmantot Satversmi sabiedrības attīstībai, savu tiesību aizsardzībai un Latvijas tālākai izaug­smei Eiropā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
Lasīt citas ziņas
Par “Progresīvo” iekļaušanu topošajā koalīcijā vēl runās
Saeimas vēlēšanās Rīgas apkaimēs ir bijuši divi izteikti līderi. Par ko visvairāk balsojuši rīdzinieki?
Vai laikapstākļi uzlabosies? Prognoze otrdienai
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Vai laikapstākļi uzlabosies? Prognoze otrdienai
14:50
Lietuva izraida Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi
14:22
Par “Progresīvo” iekļaušanu topošajā koalīcijā vēl runās
13:57
“Aizbēgs un rokā nesamedīs!”: Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kam esot saistība ar “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā 11
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim? 1
VIDEO, FOTO. Princis Viljams, tiekoties ar britiem, pajoko par bērnu audzināšanu – tas sajūsmina un sasmīdina fanus
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
“No 2023.gada obligāti vajadzēs eID kartes? Kādus sodus piemēros, ja nepaspēs noformēt?”: jautā lasītāja
Kariņš pauž gatavību ieņemt Ministru prezidenta amatu arī jaunajā valdībā
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
Izskan versija, kāpēc, neraugoties uz FSB iebildumiem, Putins apmainīja Medvedčuku pret “Azovstaļ” aizstāvjiem
Septembris Latvijā bijis divus grādus vēsāks par normu
VIDEO. Serbijas galvaspilsētas ielās izgāja protestētāji, lai paustu atbalstu Ukrainai
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
VIDEO. Ukrainas pirmā lēdija piedalījusies Turcijā būvētā Ukrainas kara kuģa “Hetmanis Ivans Mazepa” atklāšanā
Lietuva izraida Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi
Izsludināts brīdinājums par stipru lietu un vēju. Laika prognoze pirmdienai
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā? 13
Māris Antonevičs: Izmaiņas ir milzīgas, tomēr nevar teikt, ka politiski Latvija būtu piedzīvojusi pagriezienu
Ukrainas armijas panākumi neaprobežojas tikai ar Limanu – ukraiņiem izdevies atbrīvot vēl vairākas apdzīvotas vietas 25
NA un AS labprāt strādātu JV vadītā koalīcijā bez ceturtā politiskā spēka
Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais 10
Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu