“Visa pasaule nostāsies rindā pēc Krievijas pārtikas,” sagaida “RIA Novosti”.
“Visa pasaule nostāsies rindā pēc Krievijas pārtikas,” sagaida “RIA Novosti”.
Ekrānuzņēmums no “RIA NOVOSTI”

Šausmu stāsti par latviešu valodu 66

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Lūk, kā izskatās nekopta sieviete: 7 pazīmes, kas par to liecina 30
Kokteilis
Kas tās sagaida – 3 zodiaka zīmes šajā nedēļas nogalē rūgti raudās
Pircēja pasūta pilnīgi vienādas preces no “Temu”, “Shein” un “AliExpress”. Rezultāti bija pārsteidzoši 26
Lasīt citas ziņas

Krievijas propagandas centrālais jautājums Latvijas kontekstā šobrīd ir Krievijas pilsoņu “ciešanas” dēļ Saeimas pērn grozītā Imigrācijas likuma, kas paredz latviešu sarunvalodas zināšanu pārbaudes, kuras jānokārto vai kurām vismaz jāpiesakās līdz rudenim, pretējā gadījumā pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku un Krievijas pilsonim Latvija būs jāatstāj līdz 2. decembrim vai arī tas tiks izdarīts piespiedu kārtā. Kā zināms, grozījumi attiecas uz personām, kas iepriekš bijušas Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību. Vairākas kategorijas no pārbaudes ir atbrīvotas, arī cilvēki, kas vismaz 75 gadus veci vai atbrīvojami veselības problēmu dēļ, taču Maskavā tādas detaļas maz interesē.

“Cilvēkus grib padzīt no mājām par viņu vēlmi uzturēt saiti ar dzimto valodu, kultūru un vēsturi,” 12. aprīlī preses brīfingā žēlojās Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) runassieva Marija Zaharova. “Tāda valdošā virsslāņa ksenofobiskā līnija ir pelnījusi visskaidrāko nosodījumu, tajā skaitā kompetentās starptautiskās platformās. Runājot par atbalstu piespiedu pārceļotāju lomā nonākušajiem Krievijas pilsoņiem, varu droši teikt, ka Krievija tautiešus nelaimē neatstās,” viņa paziņoja, atzīstot, ka starptautiskos protestus pret “netaisnībām” bloķējot “Rietumu kuratori, kas jau daudzus gadus izmanto Baltiju kā rusofobijas placdarmu”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tajā pašā brīfingā, kura saturu tiražēja daudzas propagandas vietnes, Zaharova Baltijas valstīm un īpaši Latvijai pārmeta padomju ideoloģijas pieminekļu novākšanu “ar absurdiem ieganstiem”. Tā esot padomju karavīru, kultūras darbinieku un zinātnieku “zaimošana”, “atcilvēciskošana” un “barbarisms”. Tikmēr starptautiskās struktūras nepiedodami klusējot.

Latviešu valoda nogalina

“Krievu pensionāres Latvijā nomirušas, baidoties no deportēšanas latviešu valodas nezināšanas dēļ,” atklājusi avīze “Moskovskij komsomoļec”.
Ekrānuzņēmums no mk.ru


Uzturēšanās atļauju anulēšanu un Krievijas pilsoņu iespējamo izraidīšanu no Latvijas dažādās vietnēs apcer dažādi “eksperti”. Tā būšot “visu iedomājamo cilvēka un humanitāro tiesību pārkāpums”. Parādījušies arī šausmu stāsti. Tā plašu izplatību guvis sākotnēji izdevumā “Moskovskij komsomoļec” publicētais, no sociālajos tīklos savāktiem apgalvojumiem sakompilētais pastāsts, kādā panikā Latvijas varasiestādes iedzinušas krievu sirmgalvjus, invalīdus un tā tālāk. “Valdība neļauj pensionāriem mierīgi nomirt. Cilvēki spiesti pamest valsti. Pats redzēju, kā ar asarām acīs aizbrauca 94 gadus vecs sirmgalvis. Tas ir vienkārši neiedomājami,” tiek citēts kāds ieraksts sociālajos tīklos, tamlīdzīgi piesaukti diezgan daudzi.

Interesanti, ka būtiska daļa stāstnieku ir no Daugavpils. Acīmredzot ierakstu autoriem nav ne jausmas, ka valodas prasības uz deviņdesmitgadniekiem neattiecas. Krievu pensionāri pat mirstot, eksāmeniem gatavojoties! “Tagad tante ņem privātstundas un apmeklē nodarbības pensionāriem. Viņiem grupā jau divas sievietes nomirušas. Neizturēja stresu. Vienu satrieca insults, citu piemeklēja sirdstrieka. Pensionāres pārdzīvoja, ka nenokārtos eksāmenu un viņas izdzīs no valsts. Raudāja, nespēja koncentrēties,” kāda stāstījusi. Tiek pasniegts, ka vecās sievietes nomirušas tieši latviešu valodas dēļ. Vecīšiem, eksāmenus gaidot, esot saasinājušās hroniskās saslimšanas.

Reklāma
Reklāma

Atmosfēra Latvijā pirms gaidāmajām pārbaudēm vispār esot nomācoša; visi jūtas nospiesti, izmisuši, bezpalīdzīgi, iestādēs tagad runāt latviešu valodā pieprasot daudz biežāk: “Bet, ja kāds mēģinās spirināties pretī, saņems sodu vai vēl sliktāk – tiks arestēts. Tā ka aizsardzību meklēt nav kur.”

Īsāk sakot, kā atzīmēts pārsvarā pret Ukrainu vērstajā propagandas portālā “Ukraina.ru”, “Latvijā valda rusofobisks terors”; tiekot “apspiesta” ne vien krievu valoda, bet arī krievvalodīgie mediji, “vajāti” žurnālisti, kas raksta izdevumiem Krievijā.

Jāatzīmē, ka Krievijā diezgan bieži piemin arī 11. aprīlī Rīgā uzsākto tiesas prāvu sēriju pret vairāk nekā desmit personām, kuras apsūdz ES sankciju pārkāpšanā, sadarbojoties ar Krievijas propagandas portāliem “Sputņik” un “Baltnews”, kuri saistīti ar Krievijas valsts ziņu aģentūru “Rossija segodņa”. Apsūdzētie, protams, tiek saukti par “žurnālistiem”, interpretējot vēršanos pret viņiem kā vēršanos pret vārda brīvību.

Nabaga Somija

Somijas uzņemšanu NATO propagandisti, protams, nevērtē kā Krievijas ārpolitiskās pārrēķināšanās sekas. Lai pašu pilsoņiem izskaidrotu notikušo, sākusies spriedelēšana, ka īstenībā lielākā zaudētāja esot pašas Somijas un visas Eiropas drošība un ekonomiskā labklājība, ka Maskava jau bargi sodījusi somus, pieņemot lēmumu vairs nedot tiem naftu, elektroenerģiju un kokmateriālus, kādu pašiem somiem laikam ļoti trūkst. “Laimīgā dzīve” Ziemeļsomijā esot beigusies – krievi vairs tur brīvdienu namiņus neīrēšot (krievu tūristu plūsmu somi jau sen ierobežojuši paši), lētus gurķus uz Somijas veikaliem nesūtīšot un arī krievu šņabi somiem tagad neredzēt.

Krievijas internets ir pilns stāstiem, cik ļoti žēl “vienkāršo somu”, kas arī pārdzīvojot notikušo, bet valdība jau viņu viedokli neprasot. Tā vietā somiem nu esot jāgatavojas pastiprinātiem militāriem izdevumiem, ko pieprasīšot NATO.

Lasītājam Krievijā parasti netiek pieminēts, ka somi, lai kāds arī būtu politiskais fons, arī pēc Otrā pasaules kara nekad nav uzticējušies PSRS un Krievijas miermīlībai un militārie tēriņi tur vēl pirms situācijas saasināšanās pārsniedza 2% no IKP. Zināms, ka tagad tie būs vēl lielāki, tāpat kā citās rietumvalstīs. Kremļa propaganda nemēdz atklāt, ka Somiju un, sagaidāms, drīzumā arī Zviedriju, aliansē dzīšus iedzina ne jau Vašingtona, bet gan sabiedrības reakcija uz Krievijas agresiju Ukrainā.

Somijas atstāšana bez krievu šņabja un gurķiem iezīmē vēl kādu pēdējā laika tendenci. Proti, agrāk Kremļa propaganda piesolīja Eiropai “nosalšanu” bez Krievijas energonesējiem, bet tagad tiek runāts par it kā atkarību no Krievijas pārtikas un badošanos bez “ekoloģiski tīrās un kvalitatīvās” Krievijas gaļas.

Etalons tādai domu gaitai ir aprīļa sākumā oficiālajā jaunumu vietnē “RIA Novosti” publicētais apcerējums “Visa pasaule nostāsies rindā pēc Krievijas pārtikas”. Izrādās, Krievija pēdējā laikā esot palielinājusi liellopu, putnu un cūkas gaļas ražošanu, eksportējot to aizvien vairāk uz Ķīnu, Saūda Arābiju, Angolu, Kazah­stānu un tamlīdzīgi, kamēr Eiropas Savienībā un ASV viss nīkst un samazinās.

“Rietumos pilnā sparā rit informācijas kampaņa, kura reklamē “alternatīvo proteīnu”. Aiz šā koķetā nosaukuma slēpjas dažādi tārpi un kukaiņi, kas savas pozīcijas zaudējošo Rietumu pārtikas ražotāju sapņos spēšot uz cilvēku galdiem aizvietot normālu gaļu,” atklāj “RIA Novosti”. Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits turpina palielināties, “var iedomāties, pie kura galu galā nostāsies rinda: pie ES un ASV pēc tārpiem vai pie Krievijas pēc ekoloģiski tīras gaļas, piena un graudiem”.

Viss jau būtu skaisti, taču statistika liecina, ka gaļu Krievijā saražo piecas reizes mazāk nekā ASV, trīs reizes mazāk nekā Brazīlijā un teju deviņas reizes mazāk nekā Ķīnā. Ja rēķina uz iedzīvotāju, tad krievu fermeri pamatīgi atpaliek arī no Rietum­eiropas zemēm, Austrālijas, Argentīnas un tā tālāk. Piena ražošanas apjomos tā pat nav pirmajā pasaules piecniekā, atpaliekot no Āzijas valstīm, ASV un Vācijas. Runājot par labības eksportu, tad tiesa, 2021. gadā Krievija bija pirmajā vietā, taču ES, Austrālija, ASV un Ukraina tai burtiski mina uz papēžiem ar vienu vai dažu procentpunktu starpību. Un ES joprojām saražo krietni vairāk pārtikas, nekā spēj patērēt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.