Seksā nepiesātināmie: sekss un bipolārie traucējumi 0
Vai tik amorāli un samaitāti ir tie, kuri nevar apstāties, meklējot asas izjūtas un vai visu aprijoša vēlme pēc seksa var būt garīgās slimības pazīme? Atbilde ir: jā. Bet hiperseksualitāti var ārstēt. Par savu pieredzi stāsta Džesa Melankolija, kura aktīvi aizstāv cilvēkus ar garīgajām slimībām.
Hiperseksualitāte vai paaugstināts libido parasti sastopams cilvēkiem, kas cieš no bipolāriem traucējumiem vai maniakāli depresīvās psihozes. Cilvēks piedzīvo garastāvokļa svārstības: entuziasmu, enerģijas pieplūdumu, piedzīvojumu alkas (māniju) nomaina skumjas un intereses par dzīvi zaudējums (depresija).
Mānijas fāzē seksuālās vēlmes sasniedz maksimumu, bieži vien ir vairāk nekā viens seksuālais partneris. Cilvēkam ir nosliece uz neregulāriem sakariem, nebeidzamu pornogrāfijas aplūkošanu un nespēju izvairīties no erotiskām fantāzijām pat darbā.
Forumi, kas veltīti bipolāriem traucējumiem, ir pilni ar atklāsmēm par piedzīvojumiem. Daži noved pie sirdi plosošām sekām. Stundas, kas pavadītas masturbējot, orģijas, izjukušas laulības, risks saslimt ar AIDS vai citām infekcijām. Daudzi pacienti ir gatavi lietot medikamentus, lai “nomierinātu mūžīgo niezi”.
Lūk, kā apraksta savu stāvokli cilvēku ar garīgām slimībām tiesību aizstāve Džesa Melankolija:
“Hiperseksualitātes stāvoklī es jūtu spēcīgas seksuālās iekāres uzplūdu lēkmes. Tas ir līdzīgi kā tauriņi vēderā laikā, kad esi iemīlējies. Pateicoties tam, tava pašapziņa paceļas augstu debesīs. Kārdinājums nodarboties ar seksu, cik drīz vien iespējams, ir tik intensīvs, ka es burtiski to jūtu ar visu ādu. Šo vēlmi nevar apspiest. Man ir aktīvi jāpretojas tam, ko mans ķermenis mēģina darīt. Ja neveikšu piesardzības pasākumus, es izdarīšu kaut ko, ko vēlāk nožēlošu.
